Pagasta nelielajā teritorijā atrodas vairāki valsts un vietējas nozīmes kultūrvēsturiskie objekti.

Lielplatonespils

Lielplatones muižas apbūve (Valsts nozīmes) Lielplatones muižas apbūve. 19.gs. muiža piederējusi baronu Hānu dzimtai. Pils celta 1845.-1860.g. Sākotnējo pils projektu izstrādājis Kurzemes guberņas arhitekts E.J.A. Štrauss, bet 1859.-1860.g. nezināms arhitekts pili pārbūvējis, veicot pils paplašināšanu. Muižas kompleksā ietilpst gandrīz 20 ha liels parks, kalpu māja, vešūzis, kapela, dīķis, Hānu dzimtas kapi u.c. Ar pili saistās dažādas leģendas.

Akmens tiltiņš Lielplatones pilsparkā

Parks (Vietējās nozīmes) 19. gs. Ainavu parks ar atsevišķiem regulārā plānojuma elementiem.

Pils (Valsts nozīmes)

Dat.: 1845. -1860.

Dzīvojamā ēka "Lielčurilas" (Vietējās nozīmes) Dzīvojamā ēka "Lielčurilas". 19. gs. v.

Kalpu māja (Vietējās nozīmes)

Dat.: 19. gs. b.

Klēts (Vietējās nozīmes)

Dat.: 19. gs. v.

Kūts (Vietējās nozīmes)

Dat.: 19. gs. v.

Rija (Vietējās nozīmes)

Dat.: 19. gs. v.

Smēde ar dzīvokli (Vietējās nozīmes)

Dat.: 19. gs. v.

Vešūzis (Vietējās nozīmes)

Dat.: 19. gs. b.

Lielplatones pilsVešūzis

Čurilu - Jaunzemu apmetne (Valsts nozīmes)

Čurilu - Jaunzemu apmetne (5.-11.gs.). Atrodas pie Čurilu un Jaunzemju mājām. Apmetnes vietā kultūrslānis ~100m garā joslā gar lielceļu, galvenokārt, grāvja D pusē. Slāņa biezums 45-60cm, tumšs, satur šķeltus granītus. Apmetnē atrasta bezripas apmestā keramika, māla apmetumi, dzīvnieku kauli, graudberži, bronzas saktiņa – viduslaiku riņķa sakta. Netālu Platones upes krastā ~1970.g. atrasts akmens cirvis. Apmetne nozīmīga kā zemgaļu materiālās kultūras atspoguļotāja.

Skulmēnu apmetne (Valsts nozīmes)

Skulmēnu apmetne m.ē. I g.tk. Atrodas 100-150 m uz D no Skulmēnu mājām. Apartā laukā labi iezīmējas 2 ap 50*50m lieli, tumši plankumi. Saskatāmas sīkas trauku lauskas, kaulu drumslas, deguši granīta akmeņi. Mītņu zemes laukumi ap 50m attālumā viens no otra. Slāņa biezums 45cm. Nozīmīga zemgaļu materiālās kultūras atspoguļotāja m.ē. I g.tk. Staņuvēnu senkapi (Valsts nozīmes)

Staņuvēnu senkapi (5.-9.gs.) vidējais dzelzs laikmets. Atrodas uz R no Staņuvēnu mājām, Platones upes kreisajā krastā, starp māju un tagadējo kapsētu. Senkapu aptuvenā platība 200*200m. Šajā vietā atrasts cilvēka galvaskauss, sudraba stopsakta, 3 dzelzs uzmavas šķēpu gali, duncis. Nozīmīgi ar zemgaļu materiālās kultūras un apbedīšanas tradīciju atspoguļojumu vidējā dzelzs laikmetā.