Otrdiena, 02.09.2014.  Elīza, Lizete, Zete





Visi numuri šeit






































Platība – 5846.23 ha
Iedzīvotāju skaits – 863

Teritorija
12-14.gs.Lielplatones teritorija piederēja pie zemgaļu Upmales valsts Sidrabes novada,16.-17.gs.Lielplatones muižas novads.
Lielplatonei cauri tek Platones upe un Sidrabes upe, kas Lielplatones muižas parkā satek kopā ,veidojot Platoni. Pāri upēm pavisam kopā ir 10 tilti.
Šobrīd pagastā ir 863 iedzīvotāji, 1990.gadā – 1097, bet kopš 1797.gada vidējais pagasta iedzīvotāju skaits -960.

Daba
Zemes virsmas augstumi virs jūras līmeņa ir robežās no 1 m līdz 40 metriem. Veģetācijas periods – 185 dienas. Atrodas Zemgales līdzenumā ar velēnu-karbonātiskām augsnēm ar augstu dabisko auglību, kas ir divas reizes auglīgāka par augsni piejūras zemienē.
Pagastā ir divi parki: Lielplatones muižas ( ar pašu muižas ēku) un Sidrabes parks.
Teritorijai tipiski valdošie D vēji, kas raksturīgi Zemgales līdzenumos.

Reliģija
Pagastam savas baznīcas nav. Pagastā darbojas Vasarsvētku draudze un katoļu draudzes lūgšanu grupa. Iedzīvotāji apmeklē ar Sesavas Ev Lut.Baznīcu kā arī brauc uz Jelgavu.

Kapsētas
Lielplatones kapi ar kapliču un Sidrabes kapi

Izglītība un kultūra
Elejas vidusskolas Lielplatones filiāle 1.-4.klases, 5-6gadīgo grupas un bērnudārzs. Lielplatones Internātpamatskola. Lielplatones pagasta bibliotēka dibināta 1923.gadā. Sākuma fonds 507 sējumi.
Bibliotēkas fonds – 3967, lasītāju skaits – 179, apmeklējums – 2611, izsniegums – 6109.
Lielplatones pagasta Tautas nams. Regulārie pasākumi: Lieldienu pasākums – Lielplatones muižas parkā, ielīgošanas pasākums – Sidrabes parkā un Mārtiņdiena – pie pagasta Tautas nama.
Darbojas : deju kolektīvs ‘’Mārtiņš’’, jauniešu deju kolektīvs ‘’Audzis’’, senioru tradīciju ansamblis ‘’Mežābele’’, dramatiskais kolektīvs, pirmsskolas bērnu deju kolektīvs.

Veselības aprūpe
Darbojas dr.I.Liepiņas ģimenes ārsta prakse. Bijušā pansionāta telpās darbojas Dienas centrs ‘’Birztaliņas’’.

Pagasta nelielajā teritorijā atrodas vairāki valsts un vietējas nozīmes kultūrvēsturiskie objekti.


Vieta mīlētājiem

Parasti visām pilīm līdzās aug koku alejas. Lielplatones muižai tā ir īpaša – Mīlestības aleja. Liepas stādījis pats barons ar baronesi. Stāsta – ja šai alejai, rokās sadevušies, iziet cauri divi iemīlējušies, viņi paliks laimīgi kopā līdz mūža galam. Tomēr, lai viss izdotos, jāievēro zināmi nosacījumi – tas jādara slepus, nevienam nezinot un neredzot, un, ejot cauri alejai, nedrīkst skatīties atpakaļ.
Pils bēniņos kāds dzīvo

Zinātāji stāsta, ka pils bēniņos mitinās spoks, kuru var sastapt tikai tad, kad ēkā palikuši vien daži cilvēki. Neparastais iemītnieks sevišķi par sevi liekot manīt vēlās vakara stundās – tad esot saklausāma durvju klaboņa, soļi un trepju čīkstēšana, it kā kāds pa tām staigātu. Aculiecinieku stāsti gan nav dzirdēti.


Lielplatones pils

Lielplatones muižas apbūve (Valsts nozīmes)
Lielplatones muižas apbūve. 19.gs. muiža piederējusi baronu Hānu dzimtai. Pils celta 1845.-1860.g. Sākotnējo pils projektu izstrādājis Kurzemes guberņas arhitekts E.J.A. Štrauss, bet 1859.-1860.g. nezināms arhitekts pili pārbūvējis, veicot pils paplašināšanu. Muižas kompleksā ietilpst gandrīz 20 ha liels parks, kalpu māja, vešūzis, kapela, dīķis, Hānu dzimtas kapi u.c. Ar pili saistās dažādas leģendas.


Parks (Vietējās nozīmes) 19. gs. Ainavu parks ar atsevišķiem regulārā plānojuma elementiem.

Pils (Valsts nozīmes)

Dat.: 1845. -1860.

Dzīvojamā ēka "Lielčurilas" (Vietējās nozīmes) Dzīvojamā ēka "Lielčurilas". 19. gs. v.

Kalpu māja (Vietējās nozīmes)

Dat.: 19. gs. b.

Klēts (Vietējās nozīmes)

Dat.: 19. gs. v.

Kūts (Vietējās nozīmes)

Dat.: 19. gs. v.

Rija (Vietējās nozīmes)

Dat.: 19. gs. v.

Smēde ar dzīvokli (Vietējās nozīmes)

Dat.: 19. gs. v.

Vešūzis (Vietējās nozīmes)

Dat.: 19. gs. b.

Lielplatones pilsVešūzis

Čurilu - Jaunzemu apmetne (Valsts nozīmes)

Čurilu - Jaunzemu apmetne (5.-11.gs.). Atrodas pie Čurilu un Jaunzemju mājām. Apmetnes vietā kultūrslānis ~100m garā joslā gar lielceļu, galvenokārt, grāvja D pusē. Slāņa biezums 45-60cm, tumšs, satur šķeltus granītus. Apmetnē atrasta bezripas apmestā keramika, māla apmetumi, dzīvnieku kauli, graudberži, bronzas saktiņa – viduslaiku riņķa sakta. Netālu Platones upes krastā ~1970.g. atrasts akmens cirvis. Apmetne nozīmīga kā zemgaļu materiālās kultūras atspoguļotāja.


Skulmēnu apmetne (Valsts nozīmes)

Skulmēnu apmetne m.ē. I g.tk. Atrodas 100-150 m uz D no Skulmēnu mājām. Apartā laukā labi iezīmējas 2 ap 50*50m lieli, tumši plankumi. Saskatāmas sīkas trauku lauskas, kaulu drumslas, deguši granīta akmeņi. Mītņu zemes laukumi ap 50m attālumā viens no otra. Slāņa biezums 45cm. Nozīmīga zemgaļu materiālās kultūras atspoguļotāja m.ē. I g.tk.

Staņuvēnu senkapi
(Valsts nozīmes)

Staņuvēnu senkapi (5.-9.gs.) vidējais dzelzs laikmets. Atrodas uz R no Staņuvēnu mājām, Platones upes kreisajā krastā, starp māju un tagadējo kapsētu. Senkapu aptuvenā platība 200*200m. Šajā vietā atrasts cilvēka galvaskauss, sudraba stopsakta, 3 dzelzs uzmavas šķēpu gali, duncis. Nozīmīgi ar zemgaļu materiālās kultūras un apbedīšanas tradīciju atspoguļojumu vidējā dzelzs laikmetā.


Uz tikšanos Lielplatones muižā!



Drukāt

Pasta ielā 37, Jelgava, LV-3001 tel: 630 22238, fakss: 630 22235 e-pasts: dome@jelgavasnovads.lv