+A A
Piektdiena, 15. Novembris, 2019
Undīne, Leopolds, Unda
80008083
Bezmaksas ierosinājumu un atsauksmju tālrunis

Īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās veikti nozīmīgi dabas vērtību saglabāšanas un atjaunošanas pasākumi

21.11.2016

Īstenojot nozīmīgu biotopu saglabāšanas un atjaunošanas pasākumus īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās Ķemeros, Engures un Jelgavas novadā, novembrī noslēdzās vairāki valsts, pašvaldības un nevalstisko organizāciju projekti. Bija iecerēts uzlabot zivju migrācijas apstākļus un veicināt to resursu dabisko atražošanos, uzlabot Ķemeru apkaimes hidroloģisko režīmu, mazināt apmeklētāju radīto slodzi uz dabas teritorijām, uzlabojot tūrisma infrastruktūru, atjaunot retos dabīgos zālājus, kā arī uzlabot vai radīt no jauna ūdensputnu ligzdošanai piemērotus apstākļus.

Sasniegtie rezultāti liecina, ka labvēlīgāku efektu dabas vērtību aizsardzībā un apsaminiekošanā var panākt, sadarbojoties un kombinējot valsts, pašvaldības un nevalstisko organizāciju iespējas un resursus.
 
Vēršupītē un Vecslocenē veikti apjomīgi tīrīšanas darbi. Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Pierīgas reģionālā administrācija veica attīrīšanas darbus Vēršupītē un Vecslocenē, lai uzlabotu zivju migrācijas apstākļus, veicinātu zivju resursu dabisko atražošanos un uzlabotu Ķemeru hidroloģisko režīmu. Upju tīrīšana notika vairākās vietās Ķemeru Nacionālā parkā starp Ķemeriem un Slokas ezeru un Ventspils šosejas tuvumā. Aptuveni 4 km kopgarumā tika izvākti vairāk nekā 20 m3 upēs sakritušas koksnes un 20 m3 dubļu un dūņu sanesumu, kā arī nojaukti 12 bebru dambji.  Tīrīšanas dabi notika par “Zivju fonda” piešķirtajiem līdzekļiem.
 
DAP ūdensteču tīrīšanu veic kopš 2009. gada. Kopumā gan Vēršupīte un Vecslocene, gan atsevišķi novadgrāvji iztīrīti teju 10 km kopgarumā. Atsevišķos posmos šo gadu gaitā tīrīšanas darbi veikti atkārtoti.
 
Novembrī noslēdzās ari trīs Latvijas vides aizsardzības fonda finansētie projekti, kuru mērķis bija uzlabot Ķemeru Nacionālā parka, dabas parka “Engures ezers” un dabas lieguma “Lielupes palienes pļavas” apdraudēto biotopu stāvokli.
 
Gausajā jūdzē jaunas koksnes-polimēru kompozītmateriālu laipas. Ķemeru Nacionālajā parkā Talsu šosejas 14. kilometrā Gausajā jūdzē pretim autostāvlaukumam “Aizrags” Engures novada pašvaldība rekonstruēja divas gājēju laipas. Tās savieno stāvlaukumu ar vienīgo Lapmežciema pagasta publisko peldvietu, kuru vasaras sezonā dienā apmeklē vairāki simti cilvēku. 2005. gadā būvētās laipas, neskatoties uz regulāriem koka seguma remontiem, bija pilnībā nolietojušās. Tāpēc, kā norādīja Engures novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Kalnozols, laipu atjaunošanai tika izmantoti koksnes-polimēru kompozītmateriāli. Tie nodrošina augstāku seguma kvalitāti un pārvietošanās drošību, ir daudz ilgmūžīgāki par parasto koksni un tuvāko gadu laikā nebūs jāiegulda līdzekļi to atjaunošanā. Tādejādi daudz ilgākā laika periodā būs nodrošināta kāpu zemsedzes saglabāšana.
 
Lielrovas mākslīgo salu arhipelāgā atjaunots ūdensputniem piemērots ligzdošanas biotops. Dabas parkā “Engures ezers” Engures ezera dabas parka fonds organizēja ūdensputniem piemērota ligzdošanas biotopa atjaunošanu Lielrovas mākslīgo salu arhipelāgā. Fonda valdes priekšsēdētājs Roberts Šiliņš  skaidro, ka pagājušā gadsimta astoņesmito gadu sākumā izveidotais mākslīgo salu un kanālu komplekss kādreiz nodrošināja ligzdošanas un barošanās iespējas vairāk nekā trīs simtiem pāru dažādu sugu ūdensputnu. Diemžēl lielākā daļa no 30 ha lielās arhipelāga teritorijas bija aizaugusi ar krūmiem un niedrēm un kļuvusi ūdensputniem nepiemērota.
Projekta gaitā tika novākti koki un krūmi no Lielrovas mākslīgo salu arhipelāga rietumu daļas 5 ha platībā, iztīrīti starpsalu kanāli 1300 m kopgarumā un nopļautas niedres gar arhipelāga R malas saliņām 3 ha platībā, tādējādi šo teritoriju no jauna izveidojot par ūdensputniem piemērotu un nākotnē veicinot ūdensputnu daudzveidības sagalabāšanu vai pat palielināšanu.
 
Lielupes palienē uzsākta dabīgo zālāju atjaunošana. Dabīgo zālāju atjaunošanu Lielupes palienē Jelgavas novada Valgundes pagastā veica Ķemeru Nacionālā parka fonds. Tā valdes priekšsēdētājs Andis Liepa skaidro, ka patlaban tādu biotopu kā “Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas” un “Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs” stāvoklis valstī  ir visai kritisks. Tā kā Ķemeru Nacionālais parks ir viena no nozīmīgākajām teritorijām Latvijā, kas paredzēta šo biotopu saglabāšanai, bija nolemts rīkoties. Pagājušā gadsimta vidū zāles pļaušanai izmantotās pļavas pēdējās desmitgadēs bija aizaugušas ar bieziem krūmājiem, blīviem niedrājiem un augstiem grīšļu ciņiem. Bez cilvēku rīcības zālāju pašatjaunošanās nebūtu iespējama. “Tieši tādēļ sākotnēji, izmantojot smago veltņveida frēzi uz DT traktora bāzes, šīs platības  tika nofrēzētas,” uzsver A. Liepa. Dabīgo zālāju atjaunošanos un nostabilizēšanos paredzēts nodrošināt ar fonda apsaimniekotā taurgovju un Konik zirgu ganāmpulka palīdzību. Sākotnēji atjaunojamās platības tuvākajos gados papildus ganīšanai ir paredzēts arī pļaut.