Projekta līdzekļi ļaus restaurēt Zaļās muižas pils logu

07.06.2017

Jelgavas novada pašvaldība guvusi apstiprinājumu no Valsts Kultūrkapitāla fonda par finansējuma piešķiršanu Zaļenieku Zaļās  muižas pils logu restaurācijai. Piesaistot fonda piešķirtos 1200 EUR, šovasar pilij atjaunos centrālo rizalīta apaļo sešrūšu loga vērtni.

Zaļenieku Zaļās muižas pilī, kur ikdienā darbojas komerciālā un amatniecības vidusskola, pēdējos gados ir atjaunotas, saglabātas un restaurētas vairākas atsevišķas ēkas detaļas. Ņemot vērā, ka nav iespējams veikt visaptverošus pils atjaunošanas darbus vienlaicīgi, Jelgavas novada projektu vadītāji nemitīgi meklē variantus un iespējas dažādos projektos, lai vēsturiskās pils detaļas atjaunotu pakāpeniski.

“Svarīga vēsturisko ēku arhitektūras sastāvdaļa ir logi. Tie ir viens no aktīvākajiem fasādes elementiem, kā arī stila un laikmeta tehnisko iespēju spogulis. Tādēļ jācenšas saglabāt katru oriģinālu logu, to kopjot, remontējot un restaurējot. Pieredze rāda, ka pat šķietami bezcerīgā stāvoklī esošus logus iespējams restaurēt un pielāgot ilglaicīgai un ērtai lietošanai. Zaļās muižas pilij jau iepriekš arī ir veiktas logu restaurācijas, piemēram, 2015. gadā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atbalstu izdevās atjaunot otrā stāva vairākus logus”, stāsta Jelgavas novada Attīstības nodaļas kultūras un sporta projektu vadītāja Ella Jerofejeva.

Rizalīta apaļais sešrūšu logs atrodas virs pils ieejas durvīm, pašā augšā. Jau šomēnes iecerēts uzsākt atjaunošanas darbus, veicot pakāpeniski vērtnes restaurāciju, šablona izveidi, vēsturiskā stikla piegriešanu, stiklošanu un krāsošanu ar lineļļas krāsu.

Zaļās muižas pils celta 1768.-1775.gadā pēc Kurzemes hercoga galma arhitekta S. Jensena projekta kā hercogu Bīronu medību pils. Pils telpas līdz mūsdienām saglabājušās pietiekamā komplektācijā, lai būtu iespējams ne vien saglabāt, bet atsevišķās vietās arī rekonstruēt vēsturiskos interjerus. Zaļenieku muižas kungu māja kā arhitektūras piemineklis reprezentē stilistisku sintēzi starp baroku un klasicismu. Neraugoties uz zudumiem 20.gs. 2.pusē un pārbūvēm, ēkā ir ievērojams skaits arhitektoniski nozīmīgu oriģinālelementu, kas citviet Latvijas muižās ir retums (griestu plafoni, interjera polihroma apdare, kāpnes, logi u.c). Ņemot vērā to, ka ēka funkcionē kā skola, tiek domāts par rekonstrukcijas programmas izstrādi ar pārdomātu telpu funkciju, kas optimāli apvienotu mācību iestādes, valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa un populāra tūrisma objekta funkcijas.