+A A
Ceturtdiena, 24. Augusts, 2017
Boļeslavs, Bērtulis
80008083
Bezmaksas ierosinājumu un atsauksmju tālrunis

Top Latvijā otrā - Japānai raksturīgā keramikas apdedzināšanas krāsns

26.07.2017

Jelgavas novada domes 26. jūlija sēdē deputāti atbalstīja lēmumprojektu par līdzfinansējuma piešķiršanu biedrībai “Radošuma meka”. Biedrība, kurā aktīvi darbojas laulātais pāris Asnāte un Jānis Avotnieki, kopš 2016. gada Zaļenieku pagastā apsaimnieko un atjauno Abgunstes muižu. Gūstot apstiprinājumu Lauku atbalsta dienesta projektu programmā, biedrībai izdevies iegūt finansējumu Nobirogamas keramikas cepļa būvniecībai. Ceplis atradīsies brīvā dabā Abgunstes muižas teritorijā – pļavā aiz muižas klēts.

“Ar malku kurināmais keramikas ceplis būs unikāls ne tikai reģionā, bet pat valsts mērogā – gan pēc savas darbības tehnoloģijas, gan izmēriem. Šobrīd novadā nav līdzvērtīgas keramikas darbu apdedzināšanas iespējas, -  ir tikai atsevišķi nelieli elektriskie cepļi. Anagamas tipa ceplis, ko var precīzāk dēvēt par Nobirogamas cepli, Japāņu valodā ir sens keramikas cepļu veids, kas Japānā “ieceļojis” no Ķīnas un Korejas m.ē. 5.gadsimtā. Tā ir Dienvidķīnas kāpjošā drakona cepļa versija, kas pārveidota, sadalot apdedzināšanas telpu vairākos kambaros, tādējādi dodot iespēju iegūt dažādus apdedzināšanas efektus. Šāda tipa krāsnīs keramiku apdedzina īpaši augstās temperatūrās. Keramikas apdedzināšana ar malku kurinātā ugunī mūsdienās atgriežas kā  moderna tehnoloģija, jo nekādā citā veidā trauku nevar tik labi apdedzināt kā ar malku kurinātā ceplī. Līdz šim vienīgais līdzīga veida ceplis Latvijā ir Salacgrīvā, kura būvniecības projektu 2007. gadā mākslas skolas vajadzībām īstenoja mūsu biedrības pašreizējais komandas sastāvs, taču Abgunstes ceplis plānots ietilpīgāks ar papildus kambari. Līdz ar to reģionā un Latvijā tiek radīts jauns un unikāls pakalpojums” stāsta biedrības “Radošuma meka” pārstāve Asnāte Avotniece.

Cepļa būvēšanai saņemts Latvijas Lauku atbalsta dienesta finansējums 9000 EUR apmērā. Ar līdzfinansējuma daļu 1000 EUR apmērā keramikas krāsns būvniecību atbalstījusi ar Jelgavas novada pašvaldība.

“Šobrīd novadā pieejami atsevišķi elektriskie ceplīši izglītības iestāžu vajadzībām un plašāk pieejamā Svētes keramikas darbnīca. Esošā bāze ļauj amatiera līmenī apgūt keramikas mākslu. Jaunā keramikas apdedzināšanas krāsns ļautu pilnveidot jauniešu, amatieru un vietējo mākslinieku prasmes un kapacitāti. Jāteic, ka šim projektam atbalstu izteikušas arī novada Mūzikas un mākslas skola un Zaļenieku Komerciālā un amatniecības vidusskola, jo paredzētā apjoma malkas cepļa kapacitāte spēj piedāvāt kopīgu pasākumu organizēšanu (nometnes, simpoziji, radošas darbnīcas, keramikas svētki utt)”, skaidro Attīstības nodaļas vadītāja Līga Lonerte, uzsverot, ka biedrība “Radošuma meka” līdz šim pašvaldībai apliecinājusi sevi kā lielisku sadarbības partneri.

Biedrība cepļa būvniecību aizsāka jau vasaras sākumā, sadarbojoties ar Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas audzēkņiem un piesaistot keramikas krāsns ekspertu no Francijas – Claude Aussage.

Paredzēts, ka būvniecības darbi noslēgsies līdz 20. augustam, kad plānoti Abgunstes muižas svētki. Tad arī jaunuzbūvēto keramikas apdedzināšanas krāsni būs iespējams prezentēt apmeklētājiem. Jāpiemin, ka svētku laikā muižas telpās tiks atklāts arī Amatniecības centrs, kura izveide aizsākta vēl pērn. Piesaistot projektu līdzekļus, restaurēts muižas pagraba ziemeļu spārns, izveidojot vairākas darbnīcas: galdnieka-restauratora, keramikas un tekstila apstrādes darbnīcas, kā arī izveidota māksliniekiem koprades telpa, noliktava un ekspozīcijas. Restaurējot muižas 1. stāva daļu,  izveidoti arī 2 apartamenti un koplietošanas virtuve darbnīcu klientiem.

Biedrība «Radošuma meka» par Abgunstes muižas saimniekiem kļuva tikai pērn, un šobrīd visi spēki veltīti, lai atjaunotu muižas kompleksu un tur izveidotu Abgunstes radošuma rezidenci.

Abgunstes muiža Zaļenieku pagastā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Muižas apbūve veikta ap 1780. gadu, un tā piederējusi fon der Pālenu dzimtai. 1905. gadā muiža tika nodedzināta. Ēkas atjaunošanu uzsāka pēc 1908. gada, kad par muižas īpašnieku kļuva grāfs Sergejs fon der Pālens. Agrāk tā bijusi medību pils, vēlākos gados – skola, pēc tam tur bija iekārtoti dzīvokļi un veikals.