+A A
Otrdiena, 19. Novembris, 2019
Liza, Līze, Elizabete, Betija
80008083
Bezmaksas ierosinājumu un atsauksmju tālrunis

Sveikti seniori par aktīvu kultūras mantojuma glabāšanu un popularizēšanu

07.12.2018

Jelgavas novads var lepoties ar izciliem cilvēkiem, kuri ar savu degsmi, aizrautību un zinātkāri spēj iedvesmot un ieinteresēt. To ik gadu apliecina tradicionālais pašvaldības konkurss senioriem, kas šogad tika izsludināts Eiropas kultūras mantojuma gada kontekstā, uzsverot personības nozīmi kultūras mantojuma izpētē, saglabāšanā un popularizēšanā. Titulam “Kultūras mantojuma glabātājs un popularizētājs Jelgavas novadā 2018” pieteiktie 13 kandidāti ir cits par citu pārsteidzošāki. Turklāt viņu mūža veikums, kas sācies vien kā hobijs un sirdij patīkama nodarbe, ir īsta vērtība ne vien sava pagasta un novada, bet pat visas Latvijas mērogā.

Senioru godināšanas pasākums notika 7.decembrī Svētes pagasta Jēkabnieku kultūras namā.

Titula “Kultūras mantojuma glabātājs un popularizētājs Jelgavas novada 2018” ieguvēji:

Janīna Caune – Elejas pagasts

Janīna ir elejniece jau 51 gadu un visi, kas mācījušies Elejas vidusskolā, var apliecināt matemātikas skolotājas stingro dabu un silto sirdi. Tikpat pamanāms un sajūtams ir viņas latviskais viedums, kas sajaucies gan ar pašizpausmi mūzikā, gan ticības ceļu. Janīnas iesaiste kultūras pasākumos iet roku rokā gan ar latvisko dzīvesziņu, gan ticības apliecinājumu, jo viņa ir arī Elejas katoļu draudzes vecākā, spēlējot Misēs kā ērģelniece. Līdz ar to elejnieki tur godā un atceras viņas svētdienas skolu un kristīgās nometnes bērniem. Caur savu personību viņa bijusi daudziem cilvēkiem iedvesmas avots.

Sofija Daņiļeviča – Glūdas pagasts

Sofija atradusi pašizpausmi gan dejošanā kolektīvā “Sens tik sens”, gan dzejas rakstīšanā, gan rokdarbos. Sofija iesaistījusies Glūdas pagasta tautas lietišķās mākslas studijas „Nākotne” darbībā un radījusi visdažādākos darbus – rakstainus cimdus, šalles un zeķes, tamborējusi stilīgas jauniešu zeķes līdz celim, audusi burvīgas villaines un segas, tamborējusi sedziņas, dekoratīvās spilvendrānas un krēslu pārklājus, izšuvusi smalkus izšuvumus, audusi lina palagus un dvieļus, kā arī radījusi desmitiem krāsainu grīdsegu no šķietami nevajadzīgām un neizmantojamām ādiņām, lupatiņām un diegiem. Gadu gaitā Sofijas radītie darbi ir eksponēti izstādēs gan pagastā un novadā, gan arī Rīgā Dziesmu un deju svētku tautas lietišķās mākslas izstādēs.

Saiva Drupa – Jaunsvirlaukas pagasts

Saiva dzimusi Kurzemē, bet uzskata sevi par zemgalieti, jo  nu jau 35 gadus dzīvo Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā. Jaunība pagājusi, strādājot par vetārsti saimniecībā “Dzirnieki”. Šobrīd viņa  strādā Jaunsvirlaukas pagastā kā tūrisma informācijas punkta vadītāja, kultūras centrā “Līdumi” pavadīti jau 16 darba gadi. Viņa vadījusi sieviešu klubiņu, bijusi pensionāru kluba vadītāja, ieguvusi daudz jaunas zināšanas, apmeklējot dažādus kursus un pulciņus. Apguvusi ādas amatniecības prasmes, pabeigusi gidu kursus un ar biedrības “Iepazīsim sevi” starpniecību  guvusi apstiprinājumu projektu konkursā LEADER programmā ar nosaukumu “Novadpētniecības muzeja izveidošana Staļģenes muižā”. Daudz darba un enerģijas ieguldīts, apzinot un pētot vēstures faktus par Jaunsvirlaukas pagasta teritoriju, par Staļģenes muižas rašanos, par latvisko dzīvesziņu, par senču atstāto kultūras mantojumu. Savas zināšanas un amata prasmes Saiva ar prieku nodod tūristiem, viesiem, bērniem, muzeja apmeklētājiem un citiem līdzcilvēkiem gan kā gide, gan kā ādas apstrādes meistare. Viņa ir aktīva dalībniece folkloras kopā “Liepāre”, piekopj un popularizē latviešu tautas tradīcijas, gadskārtu svētkus,  un ar godu nēsā Zemgales tautastērpu.

Ausma Freimane – Kalnciema pagasts

Beigusi Jelgavas mūzikas skolā kordiriģentu klasi un visu savu mūžu veltījusi mūzikas mācībai, bērnu, jauniešu un iedzīvotāju izglītībai ne tikai mūzikā, bet arī latviešu tautas tradīciju nodošanai no paaudzes uz paaudzi. Kopš  1973.gada  Ausma Kalnciemā strādā kā muzikālais pedagogs, ansambļu un folkloras kopu vadītāja. Vislielākā dzīves daļa saistās ar pirmsskolas izglītības iestādi “Mārīte”,  mācot mazajiem dzīvi uzlūkot caur mūziku. Pateicoties Ausmai, vairāki desmiti mazo vokālistu  dziedošā  "Cāļa" konkursam ar tautas dziesmām un estrādes skaņdarbiem stāvējuši uz konkursantu skatuvēm un dažkārt izdevies tikt līdz lielajam konkursa finālam televīzijā.

Juris Čuričevs – Lielplatones pagasts

Juris ir gleznotājs kopš sevi atceras, kas dabas skaistumu ne tikai redz, bet to izzīmē savos darbos, atspoguļojot arī Lielplatones ainavas un arī tās vēsturi, par kuru mūsu paaudzes gandrīz neko nezina – senas pēckara fotogrāfijas ir pārtapušas gleznās. Jau vairāk kā četrus gadus Juris darbojas ar bērniem, gleznošanas nodarbības pārvēršot par treniņu un mācēšanu saskatīt dzīves skaisto, harmonisko dabā un krāsās. Nodarbībās viņi ne tikai zīmē, bet arī dalās savās pieredzēs, stāstos par redzēto, par izdzīvoto. Šī studija ap sevi pulcināja arī pieaugušos, kuri nekad nebija uzdrošinājušies turēt rokās otu. Vēl kādas šķautnes, caur kurām Juris ļaujas radošumam, ir satīriskā dzeja un sava novada un īpaši Lielplatones pagasta padziļināta izpēte. Viņš ir iniciators līdzīgi domājošu cilvēku grupas izveidei, kam patīk kājām veikt garākas pastaigas, apzinot vēsturiski nozīmīgas vietas un objektus. Juris izceļas ar asu prātu un humora pilnu attieksmi pret dzīvi, un nav nekāds brīnums, ka apkārtnes izpētītāju grupa galu galā ieguva nosaukumu „Staiguļi”. Viņš ir autors veselai virknei satīrisku dzejoļu, kas ir iekļauti „Zemgales vācelītēs” vairāku gadu garumā un arī izdevis savu dzejoļu krājumu „Tā kā joks”.

Septiņdesmit seši gadi nav par šķērsli, lai valsts svētku nozīmīgajā jubilejā nevarētu pati noaust sev tautiskos svārkus un uzšūt linu kreklu, ko ar lepnumu uzvilkt Dziesmu un deju svētkos. Tieši tā ir rīkojusies Līvbērzes pagasta kultūras mantojuma glabātāja - Monika Trušele. Monika jau 18 gadus darbojas tautas lietišķās mākslas studijā “Līve”, kur iegūst jaunas zināšanas aušanā, tapošanā. Ar saviem darbiem piedalījusies gan dažādās rokdarbu izstādēs, ar pašadītajām zeķēm un čībām iepriecina mājiniekus.  Jau 14 gadus viņa dzied arī folkloras kopā “Zemgaļi”. Līdz pensijai Monika darbojās Līvbērzes kultūras namā, kur aizvadījusi 15 darba gadus dažādu pasākumu ietvaros. Taču tagad viņa ir aktīviste arī sportā -  apmeklē nūjošanas nodarbības un vingrošanu. Pērn pagasta svētkos ieguvusi 2. vietu nūjošanā, savukārt šogad senioru sporta spēlēs ieguva 3. vietu naudas skaitīšanā.

Jāzeps Ošs – Platones pagasts

Jāzeps Ošs Platonē dzīvo no 1974.gada, tur uzcēlis māju, audzinājis bērnus, bijis gan pūtēju orķestra dalībnieks, Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības vadītājs, kad atjaunoja Ģ.Eliasa ,,Zīlēnus”, gan otrās brīvvalsts sākumā – no 1990. līdz 1992.gadam - Platones pagasta vecākais. Līdz šodienai ir sertificēts meliorācijas speciālists. Taču ārpusdarba aizraušanās ir dzimtas ciltskoka izzināšana. Jāzeps pats saka, ka 1972.gadā esot “saslimis” ar ciltskoka bacili. Ciltskoks gan esot vēlāk izrādījies nevis koks, bet krūms. Izpētes un saišu meklējumu rezultātā 1983.gadā tēva mājās Preiļu novada Saunas pagasta Pundurienē Jāzeps atzīmējis visu 44 brālēnu un māsīcu salidojumu. Nākamgad - 2019.gada 20.jūlijā tiek gatavots viņa vectēva (pa tēva līniju) visu pēcteču salidojums tēvamājās Pundurienē. Dzimtas sakņu izpēte, tās zināšanas patiesi ir specifiskas un tās tiek nodotas dzimtas jaunajai paaudzei. Tajā pat laikā tas rada arī interesi dzimtai nepiederošajos cilvēkos. Pašlaik viņa ciltskoka radu lokā ir savienotas 5805 personas un tas ir “Ginesa rekorda” cienīgs darbs! No 2010. līdz 2015.gadam tapusi viņa grāmata “Vienkārša cilvēka atmiņas”. 

Mairita Dūze – Sesavas pagasts

1957. gadā Mairita kopā ar vīru Ojāru Dūzi kā jaunie lopkopības speciālisti tika nosūtīti darbā uz kolhozu Avangards.  Nu jau vairāk kā 60 gadus  meitene no Mūsas krastiem dzīvi vada Vircavas upes krastos, kur uzcelta māja, izaudzināta meita. Vetfeldšeres profesijā Mairita  nostrādājusi 50 gadus, darot šo darbu ar patiesu mīlestību. Paralēli tam savas ikdienas gaitas un izjūtas Mairita mēģinājusi ietērpt dzejā. Par dzīvi Bērvircavā, par notikumiem senākā un  ne tik senā pagātnē, par cilvēkiem, kas veidojuši pagasta un Bērvircavas vēsturi. Visos 11 Zemgales vācelītes krājumos ir publicēta arī  Mairitas (Ķērpes) Dūzes dzeja.  Mairitai sāp sirds par  likteņa varā pamesto  kādreiz tik skaisto un daudz ko pieredzējušo ēku – Bērvircavas muižu. Ja Sesavā atbrauc kāda ekskursantu grupa, tad Mairita tiek lūgta stāstīt par Bērvircavu. Viņas stāstījums ir dzirkstošs un aizraujošs, to papildinot un pieskandinot ar dzeju, leģendāriem un vēsturiskiem notikumiem, spoku stāstiem un arī uzdziedāšanu.

Broņislava Dzene – Svētes pagasts

Broņislava aktīvi darbojas Jelgavas Latviešu biedrības dzejas klubiņā “Pieskāriens”. Ar saviem dzejas lasījumiem piedalījusies dažādos pagasta, novada un dzejas kluba rīkotos pasākumos. Broņislavas dzeja atrodama grāmatā “Brīnums” , kas izdota 2015. gadā un “Pa gaismas taku”, kas izdota 2017. gadā, un Zemgales vācelītē no 2012. gada. Viņa ir arī Piecu autoru kopkrājuma “Karameles” līdzautore.

Kultūras mantojuma glabātājs Valgundes pagastā - Kārlis Degainis

Viņš ir kaislīgs senās radiotehnikas, pulksteņu, patafonu kolekcionārs, arīdzan restaurētājs un remontētājs. Lielajā kolekcijā, kas veidota teju 50 gadus, ir visi Latvijā ražotie radioaparāti jau no pašiem pirmsākumiem. Līdzās radioaparātiem viņa kolekcijā ietilpst senie pulksteņi, patafoni un liela skaņu plašu kolekcija – sākot pat ar 1904.gadu. Kārlis kopā ar sievu darbojas lauku tūrisma jomā, līdz ar to kolekcija ar radiotehniku kļūst kā izpētes priekšmeti daudziem interesentiem. Kārlis prot lieliski aizraut stāstījumos, ir erudīts ne tikai savas kolekcijas eksponātu vēsturē, bet arī Valgundes pagasta vēstures jautājumos.

Ruta Baņģiere –Vilces pagasts

Aktīvi darbojusies Vilces pagasta vēstures izpētē. Vākusi gan senas fotogrāfijas, gan dažādus dokumentus un citas liecības par vilces novadniekiem cauri gadsimtiem. Vilces pagastā vadījusi kultūras darbu, un no 1984. gada līdz 2005. gadam strādājusi Vilces pagasta bibliotēkā par bibliotekāri.  Zinoša un erudīta kundze, piedalījusies konkursos un ir kaislīga krustvārdu mīklu minētāja. 1997. gadā saņēmusi titulu “Zemgales  pūce” un galveno balvu – ceļojumu uz Prāgu.  Sadarbībā ar Sigurdu Rusmani viņas novadpētniecības vākums palīdzēja tapt grāmatai “Zeme starp Rundāli un Tērveti”, kurā ir ļoti bagāts vēsturiskais materiāls par Vilces pagastu. Savu vākumu Ruta Baņģiere ir apkopojusi  25 biezās mapēs un nodevusi glabāšanā Vilces pagasta muzejā. Tās glabā vēstures liecības par ievērojamiem Vilces pagasta ļaudīm, kultūru, sadzīvi un notikumiem. 

Kultūras mantojuma glabātāji Vircavas pagastā ir divi nominanti jo kā ģimene viņi izkopj un izzina vēstures vērtības, ienes tās ģimenē un uztur kā daļu no latviskās identitātes - Jānis un Dainuvīte Redbergi. Jau kopš bērnības Jāņa mīļākā vieta bijusi mājas bēniņi, kuros zēns saskatīja vēsturisko elpu, atrodot tur gan ģimenes noglabātās senās saimniecībā nelietotās lietas un dažādas  mantas. Dzīves ceļi Jāni aizveda uz Rīgu, kur mācījies, strādājis, saticis arī Dainuvīti, tad nodibināta ģimene . 1998. gadā Jānis ar Dainuvīti atgriezušies uz dzīvi savās dzimtajās mājās Vircavā, kas celtas 1928.gadā. Interese par visu seno Jānim Redbergam ir saglabājusies visa viņa mūža garumā. Šai aizrautībai viņi ir ļāvušies abi kopā ar sieviņu. Vēl dzīvodami Rīgā, abi krājuši vēsturiskus priekšmetus, bet Vircavā savu aizraušanos tikai paplašināja. Mājas saimniecības ēkā, bijušajā cūku kūtī, Jānis izveidojis muzeju, kuru sauc par  “jaunrades namu”. Šeit savākti priekšmeti – skolas somas, šujmašīnas, kafijas dzirnaviņas, pudeles un tml. lietas, kuras liecina par aizgājušo laiku. Arī mājas iekštelpās ir jūtama senatnes  elpa. Šeit var apskatīt  30-to gadu drēbju skapjus, traukus, spoguļus, kuri nav kā greznumlietas, bet ir  ģimenes ikdienas lietošanā. Seno trauku, tējkannu, krūzīšu, pusdienu šķīvju un vāžu kolekcionēšana ieņem īpašu vietu  Redbergu ģimenē. Ar šiem priekšmetiem viņi klāj ģimenes lielo godu un pusdienu galdu, tādējādi izbaudot  vēsturisko  elpu un kopā būšanas  mirkļus.

Anita Reihenbaha – Zaļenieku pagasts

Latvijas simtgadei veltītajā raidījumā „Latvijas pērles” ir arī Ūziņu vējdzirnavas, kurā Anita nosaukta par Meldermeitiņu, jo Anitas tēvs saņēma mantojumā Ūziņu dzirnavas un divus gadus nostrādāja par dzirnavnieku. Anita sadarbībā ar Ūziņu bibliotēkas vadītāju Gunitu Kulmani ekskursantiem stāsta par Ūziņu dzirnavu vēsturi, pieskata tās un ir oriģinālās atslēgas glabātāja. Izstādē, kas notika no jūlija līdz septembrim Ūziņu bibliotēkā, bija izstādīts viss sakrātais un saglabātais 50 gadu garumā, sākot no 1968. līdz 2018. gadam. Jau 50 gadus Anita dzied korī Jelgavā, sākot ar studentu kori LLA un tagad senioru korī „Gaisma”. Izstādē bija redzama ar ekonomistes precizitāti un lietišķumu veikta koru darbības uzskaite – piedalīšanās lielajos Dziesmu svētkos, studentu Dziesmu svētkos, Pasaules koru olimpiādē un citos pasākumos. Ir veidoti koru dalībnieku saraksti, mapēs savāktas publikācijas par koru darbību, arī fotogrāfijas, bukleti un citas liecības. Bagātīgi sakrāti arī lietiskie pierādījumi – programmiņas, vimpelīši, nozīmītes, dalībnieku kartes, dziesmu grāmatas, arī cepurītes, lakatiņi, maisiņi un tml. Šajos materiālos bagāto kultūras mantojumu varēs smelties arī nākamās paaudzes. Ar rūpību veidotā kolekcija dod iespēju izjust Dziesmu svētku nozīmīgumu mūsu valsts un tautas dzīvē.

Šogad aprit jau septiņi gadi kopš Europe Direct informācijas centrs un Jelgavas novada Senioru biedrība organizē konkursu senioru sniegtās pieredzes un novērtētās aktivitātes atzinībai. Ik gadus konkursa tēma tiek mainīta, lai akcentētu dažādas vērtības, kas senioru gados sniedz dzīves piepildījumu.

Sveikti seniori - aktīvi kultūras mantojuma glabātāji