+A A
Ceturtdiena, 3. Decembris, 2020
Raita, Jogita, Evija

Pirmajā Latvijas muižu enciklopēdijas sējumā apzinātas sešas Jelgavas novada muižas

14.12.2018

Šonedēļ Latvijas Zinātņu akadēmijā notika visam Latvijas vēstures izzināšanas procesam nozīmīgs pasākums – pirmās enciklopēdijas par Latvijas muižām – „Muižas Latvijā” 1. sējuma izdošanas svinīgais atklāšanas pasākums. Fotogrāfs un kultūras pieminekļu pētnieks Vitolds Mašnovskis veicis ap 1200 Latvijas muižu kompleksu dokumentālu fotofiksāciju un izpēti. Pirmajā sējumā, kas apkopo muižas alfabētiskā secībā no A līdz H, iekļautas arī sešas Jelgavas novada muižas.

Autora mērķis ir veidot vairāku sējumu enciklopēdiju, kurā, apkopojot muižu izpētes materiālu arhīvu un fotofiksāciju, koncentrētā veidā atspoguļota Latvijas muižu vēsture, arhitektūra un māksla. Pirmais enciklopēdijas sējums aptver 179 muižas. Vispirms aprakstos tiek sniegta muižas atrašanās vieta un ekonomiskais raksturojums, tad īsa īpašnieku vēsture, akcentējot muižas pirmsākumus un beigas. Pēc tam seko kungu mājas vai pils būvvēsture un saimnieciskās apbūves ansambļa un parka raksturojums.

“Mūsdienu cilvēki maz zina par Latvijas lauku teritorijas strukturālo pamatu – muižām. Tās bija ne tikai pārvaldes un saimnieciskās darbības institūcijas, muižu ansambļi veidoja arī Latvijas ainavu. Muižu ēku, īpaši kungu māju, celtniecībā iespējams izsekot arhitektūras vēsturei. Tās veido veselu kultūras slāni, turklāt kungu mājās izveidojās kolekcijas ar mākslas darbiem, mēbelēm, grāmatām un dokumentiem. Pēdējā laikā ir parādījušies raksti par atsevišķu muižu ēkām, publikācijas un ilustrēti izdevumi par šo tēmu, taču tie skāruši tikai arhitektūras spilgtākos piemērus. Publiskojot visu Latvijas muižu pārskatu vairākos sējumos, tiks radīta iespēja saņemt apkopotu un strukturētu informāciju, kas līdz šim bija izkaisīta pa dažādiem Latvijas un ārzemju arhīviem, bibliotēkām, muzejiem un privātajiem krājumiem,” komentē projekta vadītāja un izdevēja Inta Bērente-Strenga.

Pirmajā enciklopēdijas sējumā iekļautas arī sešas Jelgavas novada teritorijā esošas muižas – Abgunstes muiža, Berķenes muiža, Bērvircavas muiža, Blankenfeldes muiža, Bramberģes muiža un Elejas muiža.

“Sējumā apkopotās Jelgavas novada muižas pārsvarā ir privātīpašumi. Tendence rāda, ka pēdējos gados cilvēku ieinteresētība par muižām arvien pieaug, varbūt tādēļ daļu novada muižu iegādājušies jauni, atraktīvi, azartiski un radošuma pilni cilvēki. Nenoliedzami apbrīnojami ir Abgunstes, Berķenes un Blankenfeldes muižu stāsti, kas spilgti parāda, ka vecas un šķietami nolaistas muižas, kas neapdzīvotas bijušas gadu desmitiem, var īsā mirklī pārtapt par radošām rezidencēm un tūristiem saistošiem apskates objektiem. Ar nepacietību gaidām arī nākamos enciklopēdijas sējumus, kas aptvers vēl veselu virkni Jelgavas novada muižu. Jānorāda, ka virkni muižas novadā apsaimnieko Jelgavas novada pašvaldība. Neapšaubāmi, par veiksmi varam uzskatīt faktu, ka lielākoties visās mūsu muižās – Vilcē, Zaļeniekos, Lielplatonē, Lielvircavā, Staļģenē un Vircavā darbojas izglītības iestādes. Vairumā gadījumu tieši tādēļ šie kultūrvēsturiskie objekti vēl aizvien ir saglabājušies salīdzinoši labā stāvoklī. Lielu darbu ik gadu ieguldām arī dažādu projektu finanšu piesaistē, kas ļāvis ievērojami atjaunot un saglabāt Elejas muižas parku un vēsturisko Tējas namiņu, pievērsties Zaļenieku - Zaļās muižas, Lielplatones, Lielvircavas u.c. muižu labiekārtošanai un attīstībai”, stāsta Jelgavas novada pašvaldības tūrisma attīstības projektu vadītāja Tabita Šķerberga. Jāpiemin, ka 1. sējuma vāku grezno Elejas muižas un parka 19. gadsimta sākuma akvarelis.

Enciklopēdijas “Muižas Latvijā” izdošanai ir izveidots vairāk nekā 300 tūkstošu liels fotoattēlu un dokumentu arhīvs, kas apkopots 40 gadu garumā. Par muižu vēstures un muižnieku ciltskoku (ap 600) pētījumu avotiem izmantoti Latvijas, Vācijas, Igaunijas, Zviedrijas, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas arhīvu materiāli, kā arī vācu arhitektu un vēsturnieku publikācijas. Realizējot projektu “Muižas Latvijā”, sabiedrība uzzinās kopējo muižu skaitu, to vēsturi, kā arī iegūs informāciju par bojā gājušajām celtnēm un citām kultūras mantojuma vērtībām.

Projekts realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un SIA “DUE” atbalstu. Pirms vairākiem gadiem SIA “DUE” ar VKKF atbalstu izdeva arī Vitolda Mašnovska enciklopēdiju “Latvijas luterāņu baznīcas” četros sējumos.