+A A
Sestdiena, 24. Oktobris, 2020
Renāte, Modrīte, Mudrīte

Svētes pils dārzā ierīkos vietu brīvdabas konferencēm

17.12.2018

Svētes (Lielsvētes) muižas kungu māju jeb Svētes pili šā gada sākumā savā īpašumā iegādājās vietējā ģimene Artūrs Blumfelds un Mārīte Bahromkina, kas sākuši sakopt un atjaunot pili un tai piegulošo aptuveni trīs hektāru lielo teritoriju. Saimnieki nepilna gada laikā kultūrvēsturiskajā objektā jau paspējuši realizēt vairākus projektus – pirmie vairāk saistīti ar pils apkārtnes sakārtošanu, un arī nesen apstiprinātais Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projekts pils dārzā paredz izveidot jaunu objektu – brīvdabas konferenču vietu.

Pirmie darbi, kas jauniegūtajā īpašumā veikti, ir pils teritorijas attīrīšana no aizaugumiem un brikšņiem, tāpat demontēts betona žogs pie Svētes upes, apzinātas un padarītas cilvēkiem drošas kanalizācijas akas, kurām bija nozagti čuguna vāki, bet iekšā samesti atkritumi. Pils īpašnieku līdzekļi nav tik lieli, lai varētu algot darbaspēku, tāpēc apkārtnes sakopšana notiek talku veidā, galvenokārt ar radu un draugu palīdzību, bet liela daļa finansējuma pils un apkārtnes sakopšanai tiek iegūts, piesaistot projektu līdzekļus. Līdz šim saimnieki jau izveidojuši laivu piestātni blakus esošajā Svētes upē, veikuši mākslinieciski arhitektonisko izpēti un konservācijas projekta izstrādi pils ēkai.

«Diemžēl Svētes pils vēsture un liktenis nav iepriecinošs – pēdējos 20 gadus tā bijusi aizmirsta, nolaista un aizaugusi, lēnām pārvērtusies par graustu. Šobrīd tajā nav iespējams uzturēties. Izstrādātais konservācijas projekts ļaus mums ēku iekonservēt, lai tā neturpinātu pārvērsties graustā. Protams, nākamie projekti, kurus vēlamies īstenot, būs saistīti ar ēkas atjaunošanu, bet jāatzīst, ka tas būs ļoti laikietilpīgs un lēns process. Tādēļ pašreiz ar pilnu sparu esam pievērsušies pils apkārtnes labiekārtošanai,» stāsta Svētes pils saimnieks A.Blumfelds.

Lai dārzā valdītu senatnīguma noskaņa, saimnieki uzsākuši sadarbību ar ainavu arhitekti Latvijas un parku pētnieci Ilzi Māru Janeli, un viena no lietām, ko paredz dārza projekts, ir brīvdabas konferenču vietas izveide. «Viņas izstrādātais dārza ainavas projekts parkā un dārzā paredz atjaunot arī apstādījumus, vēsturiskās taciņas, celiņus un apgaismojumu. Brīvdabas konferenču vietas izveidi plānojam realizēt jau nākamajā gadā. Lai tā būtu piemērota radošām darbnīcām, mūžizglītības pasākumiem un cita veida aktivitātēm, tā tiks realizēta kā lapene ar multimediālu aprīkojumu, paredzot iespēju interneta nodrošināšanai, audiofailu atskaņošanai no mobilajām ierīcēm, vietu projektora ekrānam un projektora pieslēgumam. Tā kā par līdzīgas vietas izveidi Jelgavas novadā neesam dzirdējuši, ceram, ka tā Svētes pilij spēs piesaistīt apmeklētājus un veicinās pils atpazīstamību,» saka A.Blumfelds.

Projekta īstenošanai lielāko finansējuma daļu – teju 9000 eiro – saimnieki gūs no ELFLA projekta, savukārt 977 eiro projekta realizācijai piešķīrusi Jelgavas novada pašvaldība.

Saimnieki ir apņēmības pilni nodrošināt ēkas un tās apkārtnes ilgtspējīgu attīstību.

«Gan radi, gan draugi, gan vietējie Svētes iedzīvotāji, uzzinot, ka esam nopirkuši veco graustu – Svētes pili –, uzskatīja, ka neesam pie pilna prāta. Jā, atzīstu, ēka ir bēdīgā stāvoklī, bet, diendienā braucot tai garām, manī radās pārliecība, ka varu tai palīdzēt. Uzskatu, ka kopā ar dzīvesbiedri veicam nozīmīgu darbu, jo vēl 20. gadsimta sākumā Latvijā bija krietni vairāk muižu nekā tagad. Senās muižas diemžēl aiziet nebūtībā,» turpina A.Blumfelds.

Saimnieki pagaidām neatklāj visas ieceres, kā nākotnē plāno apsaimniekot pili, vien nosaka, ka pašlaik strādā pie stratēģijas, kā visefektīvāk to saglabāt.

«Mēs nezinām, ar ko tas beigsies, – zinām tikai to, ka, ja arī iesāktais process neizdosies, mēs to nenožēlosim,» piebilst A.Blumfelds.