Tapusi gleznas «Alekša fon Šepinga portrets» kopija

22.01.2019

Pēc Jelgavas novada pašvaldības pasūtījuma gleznotāja Ieva Soprāne pabeigusi darbu pie gleznas «Alekša fon Šepinga portrets» kopijas. Glezna nogādāta Zaļenieku (Zaļajā) muižā, kur tā tiks eksponēta muižas Lielajā zālē. Gleznas oriģināls tapis 1864. gadā Berlīnē pēc toreizējā Zaļenieku muižas īpašnieka Alekša fon Šepinga pasūtījuma. Tajā redzams viņa dēls Karls Dītrihs Aleksis sešu gadu vecumā. Glezna mūsdienās uzskatāma par vienu no skaistākajiem 19. gadsimta bērnu portretiem.  

Darbs pie gleznas kopijas veidošanas sākās rudenī, kad pašvaldība guva apstiprinājumu Zemgales Plānošanas reģiona izsludinātajā projektu konkursā «Zemgales kultūras programma 2018». Izmēros iespaidīgo gleznu, kas reiz rotāja Zaļenieku (Zaļās) muižas Lielo zāli, uzticēja atdarināt gleznotājai I.Soprānei. Māksliniecei gleznas kopijas radīšana, ietverot gan materiālu un pamatnes sagatavošanas darbus, gan gleznošanu un lakas aizsargslāņa uzklāšanu, kopā aizņēma aptuveni četrus mēnešus. No tiem sešas nedēļas viņa pavadīja Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, gleznojot blakus oriģinālam.

«Glezniecības darbu kopijas vērtēju trīs slāņos – formas precizitāte, krāsu toņu un nianšu precizitāte un glezniecības rakstura attēlojums. Nepieciešama liela pacietība un iemaņas, lai panāktu vēlamo efektu visos trīs līmeņos. Uzskatu, ka oriģinālu pilnībā imitēt nav iespējams, tam var tikai pietuvoties lielākā vai mazākā mērā. Lai kopijas būtu pēc iespējas līdzīgākas oriģināldarbam, jāizvēlas pēc iespējas atbilstošāki materiāli. Tā kā oriģināli Gustava Rihtera gleznotais portrets izpildīts eļļas krāsu tehnikā uz audekla, tad arī kopijai par pamatni izvēlējos lina audeklu, uzvilku uz ķīļrāmja un noklāju ar līmes-krīta grunti. Glezniecības slāņiem izmantoju eļļas krāsas, eļļas un lakas šķīdumu, kā aizsargslāni uzklāju dabīgo mīksto sveķu laku. Mūsdienu materiāli ir daudz citādāki gan sastāva, gan īpašību ziņā, salīdzinot ar mākslas materiāliem 19. gadsimtā. Mūsdienās tiek izmantoti sintētiski, smalkas dispersitātes pigmenti. Krāsas tiek ražotas industriāli, tās ir sedzošākas, citas konsistences. Kopijas nekad nebūs identiskas, bet, pārzinot glezniecības paņēmienus un izmantotās tehnoloģijas, varam pēc iespējas tuvāk censties attēlot noteikta perioda glezniecību,» stāsta gleznotāja I.Soprāne.

Gleznā redzamais zēns ir kādreizējā Zaļenieku muižas īpašnieka Alekša fon Šepinga dēls. Zēns piedzima, kad ģimenē jau bija piecas meitas un vecāki teju bija zaudējuši cerības uz dzimtas turpinātāju. Diemžēl plašo īpašumu mantiniekam nebija lemts ilgs mūžs, un 1868. gadā, vēl nesasniedzis 10 gadu vecumu, viņš nomira. Glezna ir saglabājusies līdz mūsdienām, un šobrīd gleznas glabāšanas vieta un īpašumtiesības ir Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.

«Gustavs Rihters ir viens no sava laika labākajiem portretistiem, kurš attēlojis daudzus vēsturiski nozīmīgus personāžus un bijis īpaši iecienīts vācu aristokrātijas aprindās. Viņa glezniecība izceļas ar krāsu meistarību un prasmi panākt harmonisku iespaidu. Šajā portretā redzama gan detalizēta daudzslāņu glezniecība, attēlojot portretiskās iezīmes, gan brīvs un pat nedaudz ekspresīvs krāsu triepiens, attēlojot interjera elementu materialitāti, piemēram, paklāju, aizkarus, detaļas apģērbā. Uzskatu, ka labākie portretisti spēj attēlot ne tikai fiziskās personas iezīmes, bet arī pietuvoties personības un rakstura attēlojumam. Šajā portretā Rihteram tas ir izdevies – zēna skatiens un sejas izteiksme ir dzīvīga, nedaudz draiska, pauž bērna interesi par notiekošo, poza, sēžot uz krēsla, – atbrīvota. Tas arī ir lielākais izaicinājums, kopējot portretu, – censties panākt īsto skatienu, izteiksmi. Savukārt tehniski grūti ir precīzi atdarināt brīvu, ekspresīvu triepienu,» turpina I.Soprāne.

Gleznas «Alekša fon Šepinga portreta» oriģinālais izmērs ir 165x110,3 centimetri. Kā norāda gleznotāja, kopijas Tapusi gleznas «Alekša fon Šepinga portrets» kopija darbs ir par 10 procentiem mazāks, jo to nosaka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja nosacījumi.

Gleznas kopija ir nogādāta Zaļenieku muižā, bet, kā stāsta Zaļenieku Tūrisma informācijas punkta vadītāja Vallija Barkovska, glezna viesu un tūristu apskatei tiks izstādīta vien tad, kad tiks pabeigta muižas Lielās zāles atjaunošana.

«Meklējot vēstures liecībās fotogrāfijas, kas atspoguļotu kādreizējo Zaļenieku muižas telpu iekārtojumu, atradām fotoattēlus, kuros redzams, kā Lielā zāle izskatījās 19. gadsimta beigās. Alekša fon Šepinga laikā muižā tika veiktas plašas izmaiņas iekštelpu apdarē un plānojumā. Īpaši skaisti un grezni tika iekārtota muižas Lielā zāle, kurā bija īpaša vieta viņa dēla portretam. Tiklīdz noslēgsies darbs pie centrālās zāles atjaunošanas, tā uzstādīsim gleznu vietā, kur reiz to bija novietojuši Šepingi. Pērn zālē tika veikta vairāku logu restaurācija, kas bija pirmais solis zāles atjaunošanas darbiem. Vēl palicis atjaunot telpas sienas un griestu krāsojumu,» skaidro V.Barkovska.