+A A
Trešdiena, 21. Oktobris, 2020
Severīns, Urzula

Pieredzes apmaiņas vizīte Norvēģijā. Ieguvumi un secinājumi

03.04.2019

No pieredzes apmaiņas vizītes Norvēģijas pilsētā Fredrikstadē atgriezusies Jelgavas novada pašvaldības dažādu jomu delegācija 9 cilvēku sastāvā. Vizīte norisinājās Ziemeļvalstu ministru padomes līdzfinansētā projekta “Ziemeļvalstu – Baltijas valstu sadarbība ilgtspējīgai labklājības attīstībai” ietvaros.

Divu dienu laikā Jelgavas novada pārstāvji no Izglītības un Labklājības pārvaldes, Attīstības nodaļas un novada skolām iepazina labās prakses piemērus un realizētos projektus, kā arī dalījās pieredzē.

Pirmajā dienā novada pārstāvji iepazinās ar Fredrikstades pilsētas izglītības un brīvā laika pavadīšanas iespējām jauniešiem, kā arī jauniešu iesaisti lēmumpieņemšanas procesā un psiholoģijas dienesta pakalpojumiem izglītības iestādēm.

Fredrikstade dibināta 1567.gadā, laika gaitā no aizsardzības un nocietinājumu, kā arī tirdzniecības un kuģubūves pilsētas 2017.gadā kļuvusi par Norvēģijas pievilcīgāko pilsētu. Tas panākts ar ilggadīgu un rūpīgu plānošanas darbu. Pilsētā dzīvo vairāk nekā 80 tūkstoši iedzīvotāju. Pilsētas attīstību raksturo vairāku jaunu dzīvojamo ēku celtniecība (vai esošo ēku pārveide, piemēram bijušās slimnīcas kompleksa pārbūve par 1000 dzīvokļu ēku), lai apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc dzīvojamās platības.

Fredrikstades (kā jebkuras Norvēģijas pilsētas) pārziņā ir sākumskolas un pamatskolas izglītība no 6 līdz 13 gadu vecumam. Pilsētā ir 31 skola, 9300 skolēnu un 1000 pedagogu. Norvēģijas likumdošana paredz, ka izglītība ir bezmaksas un pieejama visiem. Tas gan neattiecas uz pirmskolas izglītību, kas ilgu laiku bija privātā sektora pārziņā un par maksu (šobrīd situācija mainās, bet joprojām lielākā daļa bērnu apmeklē privātās pirmsskolas izglītības iestādes). Koncepts, ka izglītība ir pieejama visiem, tā ir bezmaksas, kā arī visiem ir vienādas tiesības uz izglītību, neatkarīgi no dzimuma, dzīvesvietas, reliģiskās vai sociālās piederības, ir Norvēģijas izglītības politikas pamatā.

Vizītes laikā bija iespēja iepazīties ar skolu Kjokoya salā. Tas ir piemērs, kā risināt jautājumu saistībā ar bērniem ar izteiktām uzvedības grūtībām jeb “pārtraukums no izglītības sistēmas”. Šajā skolā bērni mācās 2 – 3 dienas nedēļā un līdztekus vispārizglītojošiem priekšmetiem viņiem ir praktiskās nodarbības gan dabā, gan ēdienu gatavošanā. Teritorijā tiek turēti mājdzīvnieki – kazas, mājputni. Ir kokapstrādes darbnīca. Vienlaikus skolā uzturas 2 – 5 bērni.

Interesants bija pašvaldības politiķes stāstījums par dažādu sabiedrības jomu iesaisti lēmumpieņemšanā un veidu, kā viņi uzrunā mazāk aktīvās sabiedrības grupas, piemēram jauniešus, imigrantus, cilvēkus ar invaliditāti. Pašvaldība izdala noteiktu naudas apjomu (3 miljoni norvēģu kronu) iedzīvotāju projektu ideju realizēšanai. Pirms realizēt kādu projektu, pašvaldība aktīvi iesaistās apspriešanā, iesaista visus iedzīvotājus. Ja projekts domāts bērniem – iesaista arī bērnus, ļaujot viņiem balstot par savām idejām (pat 5 gadīgiem bērniem). Ja jauniešiem un skolēniem, tiek iesaistīti arī viņi. Tā, piemēram, jaunais skeitparks tika izbūvēts, balstoties uz pašu jauniešu izvēlētiem parka elementiem un balsojot par labāko izstrādāto projektu. Tādējādi jaunieši aktīvi piedalās lēmumu pieņemšanas procesā, tā ir vērtīgā pieredze arī balsošana procesā un līdzatbildības veidošanā.

Dažādas psiholoģiskās izvērtēšanas (testi) un palīdzības metodes skolām un skolēniem prezentēja Pedagoģisko un psiholoģisko konsultāciju centrs (dienests), kas izveidots pašvaldībā un sniedz individuāli un sistēmorientētus pakalpojumus.

Šajā dienā bija arī iespēja apmeklēt Ostsiden jauniešu klubu, kas ir viens no septiņiem jauniešu klubiem pilsētā un ir pieejams bez maksas. Šeit viņi var nākt, lai kopīgi mācītos jaunas lietas, piemēram rediģētu uzņemtos video (šim nolūkam ir iepirkti fotoaparāti un kameras, ko var bez maksas izīrēt no kluba un pēc tam izmantot jaudīgus datorus, lai safilmēto montētu un veidotu gatavos produktus); šeit ir savs kinoteātris, kura izbūvi finansējusi banka; virtuve, kurā jaunieši var paši pagatavot maltīti un kopā ar draugiem to nobaudīt (virtuvē bez maksas pieejami dažādi pamatprodukti); var spēlēt biljardu un tenisu, galda spēles.

Nākamajā dienā notika iepazīšanās ar Bērnu un jauniešu veselības aprūpes departamenta darbu, kas rūpējas par veselības jautājumiem visās skolās, kā arī pilsētas centrā ir atvēruši klīniku, kas specializējas darbā ar jauniešiem. Tiek nodrošināti māsu un vecmāšu pakalpojumi. Galvenais uzsvars tiek likts uz konsultācijām un sadarbību ar vecākiem. Šis uzskatāms par pašvaldības ieguldījumu darbā ar ģimeni un bērnu tieši agrīnā vecumā, fokusējoties uz universāliem pakalpojumiem. Kā uzskata šīs nodaļas darbinieki, balstoties uz pētījumiem, pamats veselībai jāieliek bērnībā, jo to nevar kompensēt citā laikā.

Prezentējot sporta aktivitātes, liels uzsvars tiek likts uz cilvēku iesaistīšanu jebkādās kustību un fiziskās aktivitātēs, veidojot aktīvas kopienas, vidi un indivīdus. Sporta un fiziskām aktivitātēm no valsts budžeta Fredrikstadei ikgadēji tiek piešķirti 12 miljoni norvēģu kronu. Lielākoties šis finansējums nāk no vienīgās legālās azartspēļu kompānijas valstī.

Borge jeb meža skola piedāvā saviem skolēniem brīvā laika pavadīšanu pēc skolas netālu esošajā mežā. Tas pieejams no pl 13-17 katru darba dienu, neskatoties uz laika apstākļiem. Skolas personāla pavadībā bērni dodas uz mežu, kur brīvā dabā vāra dubļu putru, kurina ugunskuru, var darboties uz brīvdabas skatuves, rāpties pāri kokos iekārtām šķēršļu joslām. Tāpat var zīmēt, šūpoties, iet pa meža takām. Katru diena noteikta bērnu grupiņa arī visiem brīvdabas virtuvē gatavo vienkāršu maltīti (mūsu apmeklējuma dienā tā bija cepta zivs ar kartupeļu biezeni un burkāniem). Bērniem tiek dota brīvība, viņus neviens neuzrauga, jo filozofijas pamatā ir doma, ka attīstībai ir nepieciešams risks un katrs bērns apzinās savu spēju robežas un tās nepārkāpj. Skolas vairāk kā 10 pastāvēšanas gados nav notikuši nekādi incidenti. Tas ir veids, kā bērnos attīstīt patstāvīgumu, spēju uzņemties atbildību, apgūt praktiskas prasmes dabā.  

Savukārt Traras skolā direktors iepazīstināja ar darbu, kāds tiek veikts, lai skolas kopienā iekļautu 56 nacionalitāšu bērnus un jauniešus, kas tajā mācās. Kaut arī skola atrodas pilsētas centrā, saskaņā ar statistikas datu apkopojumu un vērtējumu, tas ir uzskatāms par rajonu, kurā dzīvo iedzīvotāji ar zemu ienākumu līmeni. Tādēļ skola uzsāka projektu, kas paredz piedāvāt jauniešiem dažādas sporta aktivitātes pēcpusdienās un vakaros bez maksas (loka šaušana, peldēšana, paukošana u.c.). šobrīd šis projekts jau ir aptvēris vairākas pašvaldības skolas.

Daudzas idejas, kas redzētas pieredzes apmaiņas braucienā, ir pārņemšanas vērtas. Bieži tās pat neprasa papildus finansējumu, tikai liek ieklausīties bērnos un jauniešos un pajautāt – kas tad viņiem liekas svarīgs, būtisks un kādu atbalstu viņi vēlos saņemt.

Norvēģijā ļoti akcentēta dažādu speciālistu sadarbība un reāls atbalsts bērnam, pēc būtības noskaidrojot viņa vajadzības, meklējot katru iespēju, kas palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Katrs cilvēks ir vērtība.

Informāciju sagatavoja projekta kooridinatore Anita Škutāne

Jelgavas novada speciālistu pieredzes apmaiņas vizīte Norvēģijā