Trešdiena, 27. Oktobris, 2021
Lilita, Irita, Ita

Iepazīstas ar parku uzturēšanas un apsaimniekošanas jautājumiem ainavu attīstībai un tūristu piesaistei

07.10.2021

Septembra izskaņā notika projekta LLI-444 “Jaunu ilgtspējīgu risinājumu integrācija kultūras mantojumā/ NovelForHeritage” plānotās ekspedīcijas pirmā daļa pa ainavu arhitekta Georga Kufalta projektētajiem dārziem un parkiem Baltijas valstīs. Ekspedīcijas pirmajā dienā veikts ceļš uz Igauniju, kur apskatīts Olustveres muižas parks un Piejūras parks Pērnavā.

Abos parkos ir saglabājusies G. Kufalta plānotā telpiskā struktūra, ko veido daudzveidīgi apstādījumi, laukumi, pastaigu takas un terases. Abos parkos jāatzīmē dendroloģisko stādījumu nozīme kā vērtīgs daudzveidīgas ainavas aspekts, kas vienlaikus palielina bioloģisko daudzveidību un padara parkus vizuāli pievilcīgus visos gadalaikos. Mūsdienās parki pilda vairākas funkcijas, kas pielāgotas pilsētas vajadzībām, tūrismam un nodrošina iedzīvotājiem nepieciešamo rekreāciju, kā arī veido pilsētvides zaļās infrastruktūras pamatni. Piemēram, Olustveres muižas parks ir bagāts ar daudzveidīgām aktivitātēm (keramiķu un stikla darbnīca, vīna darītava utt.), kas pielāgotas muižas teritorijā funkcionējošajam lauksaimniecības tehnikumam. Olustveres muižas parkā labi saglabājas centrālā lauce ar kulišu stādījumiem, ko veido G. Kufalta plānoto skuju un lapu koku grupas. Pērnavas piejūras parks ir plaša piekrastes teritorija, ko pilsēta izmanto kā kūrorta zonas centrālo struktūru, saglabājot vēsturisko apbūvi un Kufalta veidoto plānojumu ar centrālajām asīm, laucēm, buferstādījumiem un citiem ainavu elementiem. Piejūras parka vērtība slēpjas ne tikai vēsturiskajā mantojumā, bet arī bioloģiskajā daudzveidībā, ko veido piekrastes palieņu pļavas ar jaunizveidotām pastaigu takām un putnu novērošanas torni. Jāatzīmē, ka šobrīd piejūras parks ir moderna pilsētvide ar daudzveidīgu un attīstītu rekreācijas infrastruktūru, nodrošinot tūristiem ēdināšanas, fizisko aktivitāšu, nomas pakalpojumu kopu un moderni aprīkotu pludmali.

Otrās dienas maršruts ietvēra braucienu uz Rīgu, kur atrodas daudz labi saglabājušos G. Kufalta projektēto parku un dārzu. Dienas laikā apskatīti, izpētīti un iemūžināti dažādi parku un dārzu elementi, kā arī iegūtas jaunas zināšanas par parku uzturēšanu un atjaunošanu mūsdienās. Rīgas centrālās daļas parku sistēma, ko veido Grīziņkalna parks, Kanālmala, Viesturdārzs, Esplanāde u.c. parki, nodrošina Rīgas pilsētai nepieciešamo zaļo infrastruktūru un sasaisti, ko labprāt un daudzveidīgi izmanto iedzīvotāji un pilsētas viesi. Pateicoties Georgam Kufaltam, Rīgas pilsētas dārzi un parki ieguva esošo apjomu un telpisko struktūru, kas spēj nodrošināt sekojošas funkcijas – iedzīvotāju rekreācija, tūrisma pakalpojumi, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, sportiskās aktivitātes, izglītība, reprezentatīvā funkcija, kā arī nodrošina pilsētvides ekoloģisko līdzsvaru. Rīgas parkos, pateicoties G. Kufaltam, ir ienesta dendroloģiskā daudzveidība, kas viennozīmīgi ir G. Kufalta rokraksts visos viņa veidotajos parkos un dārzos. Diemžēl vairākas eksotiskās kokaugu sugas vairāku gadu desmitu gadu laikā ir gājušas bojā dēļ nepiemērotā klimata vai novecošanas rezultātā, bet veiksmīgi turpinot G. Kufalta iesāktās tradīcijas Rīgas parkos tiek stādīti jauni dendroloģiski daudzveidīgi apstādījumi.

Braucienā klātienē un gidu pavadībā iegūtā informācija un plašais izklāsts noteikti ir neatsverama pieredze, un ieguldījums projekta tālākas norises nodrošināšanā un pētījumu aktualizēšanā pievienojot tam mūsdienu reālās situācijas izklāstu un foto materiālu. Galvenās atziņas, kas iegūtas brauciena laikā – mūsdienās labi saglabājusies Kufalta veidotā telpiskā struktūra; daudzviet saglabājušies dendroloģiskie retumi; parki papildināti ar mūsdienīgām funkcijām un rekreācijas iespējām; daudzviet nav pietiekoši pieejama informācija par Kufalta ieguldījumu un atstāto mantojumu parku veidošanas kultūrā.

Projekta realizācija paredzēta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības  programmas 2014-2020.gadam projekta Nr. LLI 444 “Jaunu ilgtspējīgu risinājumu integrācija kultūras mantojumā/ NovelForHeritage” atbalstu. Jelgavas novada pašvaldības projekta  kopējās izmaksas ir 847 361 EUR,  tajā skaitā ERAF finansējums 361 085 EUR; valsts budžeta līdzfinansējums ir 21 240 EUR, Jelgavas novada pašvaldības līdzfinansējums 465 036 EUR. Projekta ieviešanas laiks: 01.07.2020.-30.06.2022.

Informācija sagatavota sadarbībā ar LLU.

Iepazīstas ar parku uzturēšanas un apsaimniekošanas jautājumiem ainavu attīstībai un tūristu piesaistei