+A A
Pirmdiena, 11. Decembris, 2017
Valdis, Voldemārs, Valdemārs
80008083
Bezmaksas ierosinājumu un atsauksmju tālrunis

Pieredzes apmaiņas vizītē iepazīstina ar multikulturālas sabiedrības veidošanu Vācijā

21.09.2015

Septembra vidū uz pirmo semināru “Multikulturāla sabiedrība” Vācijā, Reklinhauzenā tikās projektā iesaistīto valstu – Latvijas (Jelgavas novada pašvaldība), Zviedrija (Sormlandes apgabals), Polijas (Vodzislavas rajons) un Vācijas – pārstāvji, kopskaitā 50 cilvēki, kur galvenās semināra un pieredzes apmaiņas tēmas bija šobrīd aktuālais bēgļu jautājums, atbalsta programmas bēgļu ģimenēm Vācijā, izglītības, integrācijas un sociālie jautājumi, piemēram, darbs ar bezpajumtniekiem.

Pirmajā dienā pēc dalībnieku iepazīšanās notika darbs pie “apkārtnes attīstības” koncepta izstrādes noteiktai Reklinhauzenas rajona teritorijai, kurā izvērts galvenais tās iedzīvotāju ienākumu avots – ogļraktuves. Teritorijā joprojām ir noteikta infrastruktūra – gan dzīvojamās mājas, skolas, veikali, tiek organizēts sabiedriskais transports. Dalībnieki katras valsts nacionālajā grupā izstrādā priekšlikumus un idejas, kā šajā teritorijā dzīvojošos atturēt no došanās projām no šīs teritorijas. Galvenais nosacījums – iesaistīt pašus iedzīvotājus un ņemt vērā viņu domas un viedokļus par to, kā veidot šīs teritorijas nākotni, kādus pakalpojumus nodrošināt. Paši iedzīvotāji ir pārmaiņu radītāji! Šāda teritorija kļūst par sociālo rajonu, kādas Reklinhauzenas pašvaldībā ir sešas, un tās nodrošina pilnu pakalpojumu spektru.

Nākamā diena bija veltīta bēgļu jautājumiem, un aktivitātes visas dienas garumā risinājās Grieķu kopienas kultūras centrā “AGORA” Castrop-Rauxel pašvaldībā. Centrs dibināts pagājušā gadsimta 60tajos gados, Vācijā nonākot pirmajiem grieķu iebraucējiem, lai strādātu ogļraktuvēs. Šobrīd šajā centrā darbojas jau apmēram 100 tautības, tas saņēmis dažādus apbalvojumus integrācijas jomā. Viens no sekmīgākajiem piemēriem ir programma “Rajona mamma”, kas sākās 2012.gadā ar ES fondu atbalstu. Pēc projekta beigām 2014.gadā programma tiek finansēta ar baznīcas draudžu atbalstu. Programmai ir koordinators, kas ir apmaksāts pusslodzes darbs.

Programmas “rajona mammas” darbojas uz brīvprātības principa, pārsvarā tās nāk no migrantu ģimenēm, kas savulaik ieradušās Vācijā un var sniegt atbalstu un palīdzību ģimenēm ar to pašu kultūras un reliģisko izcelšanos, bet kuras ierodas Vācijā šobrīd. “Rajona mammas” tiek apmācītas 40 stundu programmā un tad sniedz palīdzību saziņā ar dažādām institūcijām, piemēram, skolu, bērnudārzu, nodarbinātības aģentūru, mājokļa jautājumiem, pabalstiem, turklāt valodā, kādā runā bēgļu ģimenes. Kā atzīst programmas koordinatore Astrīda Dānke, atbildot uz jautājumu par bēgļu vēlmi iesaistīties darba tirgū, viņas darba pieredzē ir bijuši tikai atsevišķi gadījumi, kad bēgļi būtu vēlējušies iztikt no pabalstiem. Pārsvarā visi iebraucēji pēc iespējas ātrāk cenšas iegūt vācu valodas zināšanas un iekļauties darba tirgū. Turklāt viņa uzsver, ka bieži tie ir labi apmācīti un kvalificēti speciālisti – ārsti, inženieri, skolotāji, kuri pēc valodas apguves var veiksmīgi strādāt. Arī partneri no Zviedrijas bēgļus neuzskata par problēmu, bet nākotnes ieguldījumu. Jā, šobrīd viņu izmitināšana un integrēšana izmaksā lielu naudu, bet tas arī nozīmē, ka valstī palielinās iedzīvotāju skaits, kas īpaši svarīgi valstīs, kas “noveco”. Zviedrijas uzstādījums ir tāds, ka bēgļus nepieciešams integrēt pēc iespējas ātrāk – jo ātrāk viņi sāks strādāt, jo ātrāk dos ieguldījumu valsts attīstībā. 

Valodas zināšanas ir viens no galvenajiem aspektiem, kas ļauj iejusties sabiedrībā, atrast darbu, sākt skolas gaitās, tāpēc vācu valodas apmācībai tiek pievērsta liela uzmanība, turklāt pēc iespējas ātrāk pēc bēgļu ierašanās valstī. Kultūras centrā “Agora” ir izstrādāta izglītības programma, kas pārņemta gandrīz visā Vācijā. Tā paredz migrantu bērnu izglītošanos un mācīšanos kopā ar vecākiem (abās valodās – vācu un dzimtajā) noteiktos vecuma posmos: 1 – 3 gadu vecumā, 4 – 6 gadu vecumā un pēc 6 gadu vecuma. Katram vecumposmam, atbilstoši prasmēm un spējām, ir izstrādāts apmācību modelis pa tēmām – uzturs, daba, mājas u.c. tēmas, kas katru nedēļu mainās un tiek apgūtas sanākšanas reizēs kopā ar skolotāju un pēc tam visu nedēļu mājās, lai nākamajā nodarbībā saņemtu atkal jaunu tēmu.

Pēc iepazīšanās ar centra darbu vispārīgu informāciju par bēgļiem Ziemeļreinas – Vestfālene reģionā sniedza Urzula Krefta no Duisburgas – Esenes Universitātes institūta. Viņa uzsvēra, ka Vācijā pēdējā laikā krasi pieaudzis bēgļu skaits no Sīrijas; Ziemeļreinas – Vestfālenes reģionā vien nedēļas laikā tas sasniedzis vairāk kā 20 000 cilvēku. Neskatoties uz problēmām, ko izraisa šāds masveida bēgļu pieplūdums, aptaujas rāda, ka trīs ceturtdaļas Vācijas iedzīvotāju atbalsta turpmāku bēgļu uzņemšanu un palīdzības sniegšanu. Tas gan attiecas uz bēgļiem, kas nāk no valstīm, kurās ir karš, diktatūra, terorisms, bet iedzīvotāji vairs neatbalsta migrantu uzņemšanu, kas dodas labākas dzīves meklējumos, piem., no Balkānu valstīm.

Vācijā ir izstrādāts mehānisms bēgļu sadalīšanai valstī, Ziemeļreinas – Vestfālenes reģionā plānots uzņemt 21% no Vācijā ieradušos bēgļu skaita, apmēram 170 000. Valdība piešķirs 3 miljardus eiro pašvaldību atbalstam šajā jautājumā. Pēc ierašanās valstī parasti tiek iziets trīspakāpju uzņemšanas process: pagaidu apmešanās “sākotnējā atbalsta mājā” – līdz 1 mēnesim, pārvietošana uz pašvaldībām un apmešanās dalītos dzīvokļos (parasti 3 – 4 mēneši, bet šobrīd šis laiks saprotamu iemeslu dēļ pagarinās) un pārvietošana uz dzīvokļiem, ja iespējams. Pašvaldības nodrošina bēgļus ar ēdienu, apģērbu, sociālo atbalstu (sociālie darbinieki), informāciju un atbalstu veselības aprūpes pieejamībā, integrāciju Vācijas skolu sistēmā un valodu kursus pieaugušajiem. Neaizstājams ir arī brīvprātīgo atbalsts.

Tāpat dalībnieki tika iepazīstināti ar dažādu tautību integrāciju, piemēram, tika apmeklēta mošeja un sniegts ieskats tās darbā ar musulmaņu integrēšanu sabiedrībā. Bezpajumtnieku patversmes, bezdarbnieku nodarbinātība, veco ļaužu aprūpe bieži ir nodota draudžu un labdarības organizāciju (CARITAS, Diakonijas darbs) rokās un tas sniedz labus rezultātus, jo šo iestāžu finansēšanā iesaistās ne tikai valsts un pašvaldības, bet arī uzņēmēji, privātpersonas, bankas.

Projektu “Daudzveidība vieno – kopā Eiropai!” finansē Eiropas Komisijas programma “Eiropa Pilsoņiem”. Projekta Nr. 563300-CITIZ-1-2015-1-DE-CITIZ-NT, ieviešanas laiks: 13.09.2015.-31.07.2017.

Pieredzes apmaiņas vizītē iepazīstina ar multikulturālas sabiedrības veidošanu Vācijā