Projekti
Ēka

Pagājušajā nedēļā, no 14. līdz 16. oktobrim, projekta „Elejas muižas apbūves restaurācija" ietvaros Jelgavas novada pašvaldības projekta vadības grupa apmeklēja Norvēģiju nolūkā iepazīties ar Oslo un tuvākajā apkaimē esošajiem muižu kompleksiem, kas ietver tējas namiņus, un to atjaunošanu un pašreizējo izmantošanas veidu.

Pašvaldības pārstāvjus uzņēma Norvēģijas Kultūras mantojuma pētniecības institūta (NIKU) speciālisti, kuri projekta tālākajā gaitā iesaistīsies gan Elejas muižas Tējas namiņa restaurācijas uzraudzībā, gan jauno restauratoru vasaras skolā. NIKU ir neatkarīga bezpeļņas organizācija kultūras pieminekļu saglabāšanas un ilgtspējīga menedžmenta jomā. Institūta ekspertu galvenās darbības jomas ir mākslas un ēku saglabāšana un konservācija, arheoloģija, telpiskā plānošana, lai iekļautu kultūras mantojumu publiskā telpā un nodrošinātu to ekonomisko attīstību.

NIKU apmeklējuma laikā pašvaldības pārstāvjus iepazīstināja ar praktiskiem darbiem, ko patlaban veic NIKU – 15.gs. baznīcas koka skulptūru konservāciju, 17.gs. koka gleznojumu atjaunošanu, kā arī ar vēsturiskā krāsojuma izpētes un saglabāšanas tehnoloģijām. Vizītes ietvaros apmeklēti vairāki vēsturiski objekti, tomēr īpaša uzmanība tika veltīta četru objektu – muižas kompleksu un tējas nami apskatei, jo tie funkcionāli līdzinās Elejas muižas tējas namiņam, uzmanību vēršot uz to pašreizējo izmantošanu un stāvokli.

Kā pirmais tika apmeklēts tējas paviljons Stubljanā, Oslo apkaimē, kas atrodas vietējo iedzīvotāju iecienītas atpūtas vietas – Oslo fjorda krastā un līdz nesenam laikam izmantots kā kafejnīca. Vēsturiski tējas paviljons tapis 18. gs. vidū muižas kompleksa ietvaros un tas, pretēji pašai muižas ēkai, saglabājies līdz pat mūsdienām (muiža nodegusi 1913. gadā), tāpat kompleksā saglabājusies zemnieku māja un ieejas vārtu sānu ēkas, kas jau šobrīd tiek izmantotas mākslinieku izstādēm. Pēc Oslo pašvaldības pārstāvja teiktā, secināms, ka līgumattiecības ar kafejnīcas īpašnieku pārtrauktas, jo ēka tikusi nolaista, patlaban plānots ēku atjaunot un izmantot kā mākslas galeriju.

Savukārt otrs objekts atrodas Frognera muižā blakus  slavenajam Vīgelanda skulptūru parkam. Muižā darbojas Oslo pilsētas muzejs, bet tējas paviljons patlaban tiek izmantots mākslinieku darbu izstādēm. Šeit tējas namiņa ēka uz muižas kompleksu pārvesta 1836. gadā no Modumas. Frognera muiža atrodas Oslo piepilsētas rietumdaļā. Tā izveidota jau viduslaikos un vairākkārt mainījusi īpašniekus, līdz 1790. gadā to iegādājās muižas kompleksa slavenākais un varenākais īpašnieks – Bernts Ankers. Tējas paviljonā notiek mākslas izstādes, galvenokārt vasaras sezonā, jo ēka nav apkurināta un tajā nav elektrības. Kaut arī komplekss pieder Oslo pašvaldībai, līdzekļi tā atjaunošanai galvenokārt jāmeklē pašiem, jo pašvaldība nodrošina pamatfunkcijas, bet ne attīstību.

Trešais apmeklētais tējas paviljons Bogstādas muižā nav saglabājies, bet 2013. gadā uz vecajiem pamatiem uzcelts jauns, kas ir aptuvena iepriekšējās ēkas kopija. Līdzīgi Elejas tējas namiņam, arī šīs ēkas sākotnējais izskats fiksēts vien gleznās un zīmējumos. Tajā iespējams izīrēt telpas semināriem un svinībām. Kopumā muižas komplekss tiek daļēji uzturēts no ziedotāju līdzekļiem, bet lielāko daļu ienākumu gūst no telpu un pagalma izīrēšanas pasākumiem, to apmeklē 100 000 apmeklētāju gadā, šeit notiek arī koncerti, kompleksā ietilpst kafejnīca un veikals. Blakus staļļu kompleksos ir ierīkota mācību saimniecība, ko apmeklē Oslo skolu skolēni, lai iepazītos ar mājdzīvniekiem un lauku darbiem, un tā pieder Oslo pilsētas domei. Šis komplekss ir unikāls ar savu vēsturi, stāstu un labi pārdomāto, plašo piedāvājumu.

Tāpat tika apmeklēts Billerudas muižas komplekss, kas atrodas pie Mjosa, lielākā Norvēģijas ezera. Kompleksa galvenajā ēkā tagad ierīkots gleznotāja Pedera Balkes kultūras centrs. Centru apsaimnieko Austrumu Totenas pašvaldība sadarbībā ar Mjosas muzeju (pašvaldība šo īpašumu iegādājās 1902.gadā). Kompleksā ietilpstošais tējas paviljons celts 1828. gadā un tiks atjaunots, tā nosaukums ir „Livland" jeb Livonija.

"Lai arī projekts tikko uzsākts, pieredzes apmaiņas vizītē ar NIKU pārstāvjiem pārrunājām jau pavisam praktiskus soļus tālākajā sadarbībā un jau tuvākajā laikā nosūtīsim detalizētus tējas namiņa foto attēlus un paredzamās restaurācijas tehnisko projektu, lai viņu speciālisti varētu pieslēgties procesam un sniegt savus ieteikumus," norāda projekta vadītāja Anita Škutāne, piebilstot, ka brauciena gaitā izkristalizējies arī to jautājumu loks, kas novada speciālistiem jāapdomā par tālāko ēkas izmantošanu pēc renovācijas, ņemot vērā norvēģu kolēģu pieredzi ar līdzīgiem objektiem. „No redzētā Oslo apkaimē var secināt, ka  vēsturisko ēku nodošana privātīpašniekam acīmredzami nav lietderīga, no otras puses šādām ēkām jābūt izmantotām, līdz ar to allaž būs jāatrod kompromiss starp autentisko un lietderīgo, tādējādi izvērtējot, ko saglabāt, bet ko upurēt funkcionalitātes dēļ," norāda A.Škutāne.

Jau ziņots, ka Jelgavas novada pašvaldība saņēmusi apstiprinājumu iesniegtajam projektam Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmā „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana". Ar programmas atbalstu Elejas muižas parkā būs iespējams restaurēt autentisko Tējas namiņu un Zemgales reģionā tik reto arkveida mūra sienu, kas pašreiz raksturojami kā avārijas stāvokļa kultūrvēsturiskie pieminekļi Elejas muižas parka ansamblī.

Projekta Nr.EEZLV04/GSKMS/2013/11. Īstenošanas preiods: 01.09.2014.-31.03.2016.
Elejas muižas apbūves restaurācija, Nr.EEZLV04/GSKMS/2013/11

Projekts „Elejas muižas apbūves restaurācija" tiek īstenots, izmantojot 211 942,99 EUR piešķīrumu no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ar EEZ finanšu instrumenta starpniecību. Projekta kopējās izmaksas ir 293 346,69 EUR, valsts līdzfinansējums: 37 401,70 EUR, Jelgavas novada pašvaldības finansējums: 44 002,00 EUR. Projekta „Elejas muižas apbūves restaurācija" mērķis ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Elejas muižas apbūves tējas namiņa un mūra žoga restaurācija un saglabāšana, veicinot restauratoru kvalifikācijas celšanu, kā arī atjaunojot kultūras mantojuma objektu sabiedrisko nozīmību un veicinot iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti.

Ar Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzību Islande, Lihtenšteina un Norvēģija sekmē sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanu un divpusējo attiecību stiprināšanu ar saņēmējvalstīm Eiropā. Visas trīs valstis cieši sadarbojas ar Eiropas Savienību atbilstoši Eiropas Ekonomikas zonas līgumam.

 No 2009. līdz 2014. gadam paredzētais Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu apjoms ir 1,79 miljardi eiro. Norvēģija nodrošina apmēram 97% no kopējā finansējuma apmēra. Uz finansējuma saņemšanu var pretendēt nevalstiskās organizācijas, pētniecības un akadēmiskās institūcijas, kā arī publiskais un privātais sektors 12 jaunākajās ES dalībvalstīs, Grieķijā, Portugālē un Spānijā. Sadarbība ar donorvalsts institūcijām ir ļoti plaša, un darbības iespējams īstenot līdz 2016. gadam.

 Galvenās atbalstītās jomas ir apkārtējās vides aizsardzība un klimata pārmaiņas, pētniecība un stipendijas, pilsoniska sabiedrība, veselība un bērni, dzimumu līdztiesība, taisnīgums un kultūras mantojums.

Logo