+A A
Sestdiena, 18. Novembris, 2017
Doloresa, Aleksandrs
80008083
Bezmaksas ierosinājumu un atsauksmju tālrunis

Īstenos projektu “Atver sirdi Zemgalē”, kas integrēs sabiedrībā cilvēkus ar garīgiem traucējumiem

29.01.2016

Ar ES fondu atbalstu Latvijā sākusies deinstitucionalizācija (DI) – projekts, kas palīdzēs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem dzīvot ārpus iestādes sienām. Projekts attiecas uz trim cilvēku grupām – personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem un jauniešiem, kas mitinās aprūpes iestādēs, un bērniem ar invaliditāti.

Zemgales plānošanas reģionā DI projekts ar nosaukumu „Atver sirdi Zemgalē” sācies jau pagājušajā gadā, kad, informējot par iecerēto, tā vadītāja Dace Strautkalne tikās ar visu reģiona pašvaldību pārstāvjiem un aprūpes speciālistiem. Projekts uzņemts ar dalītām emocijām – arī bažām par to, ka DI, integrējot sabiedrībā cilvēkus ar garīgiem traucējumiem, apdraud līdzcilvēku drošību. Kā uzskata Dace Strautkalne, lielākoties pretargumenti balstīti stereotipos, savukārt tie – informācijas trūkumā. „Vai zināt, cik Zemgales reģionā ir cilvēku ar garīgiem traucējumiem?” viņa jautā. „Vairāk nekā desmit tūkstoši, un no tiem vienīgi četri procenti atrodas iestādēs! Tātad – gribam to vai ne – viņi jau diendienā dzīvo mums cieši līdzās; mēs vienkārši viņus nepamanām. Projekta „Atver sirdi Zemgalē” rezultātā tikai 84 cilvēki ar viegliem garīgiem traucējumiem, ja paši to vēlēsies, pametīs iestādes sienas, turklāt katram no viņiem būs gadu ilgs sagatavošanas posms, pēc tam – atbalsts ikdienā. Līdz šim cilvēktiesības Latvijā pastāvējušas vien uz papīra. Tagad beidzot ir gaidāma praktiska reforma, turklāt visā valstī – sadarbojoties ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām, to virza Labklājības ministrija,” piebilst D. Strautkelne.

Pirmais projekta solis ir sperts – 19. janvārī sadarbības līgumus parakstījušas teju visas Zemgales reģiona pašvaldības, tajā skaitā Jelgavas novada pašvaldība, kuras uzsāks apjomīgus darbus – speciālisti dosies uz valsts aprūpes centriem, lai ikvienam, kas tur mitinās, izstrādātu individuālu aprūpes plānu. Tādi tiks radīti arī cilvēkiem, kas neatrodas iestādēs, bet riskē tur nokļūt atbalsta trūkuma dēļ. Savukārt gada beigās, kad būs noskaidrotas reālās vajadzības, pašvaldībās veidos jaunus pakalpojumus, uzlabos jau esošos vai pirks tos no kaimiņu reģioniem. Aprūpe mājās vai dienas centros, specializētas darbnīcas, grupu dzīvokļi, dažādu speciālistu konsultācijas, sociālo mentoru atbalsts, nodarbības.

Dzīve uzlabosies arī ģimenēm, kas aprūpē bērnus ar invaliditāti. Zemgales reģionā vien 375 bērni ar traucējumiem saņems rehabilitācijas, sociālās aprūpes un tā saucamā atelpas brīža pakalpojumu – iespēju bērnu uzticēt speciālistiem, tikmēr pašiem vecākiem atgūstot spēkus. Ja izsniegts VDEĀK atzinums par īpašu kopšanu, atelpas brīža pakalpojums pieejams jau tagad. Lai projektā paredzētie pasākumi sasniegtu arī jūsu ģimeni, ja ģimenē aug bērns ar invaliditāti, Jelgavas novada sociālā dienestā jau šobrīd var pieteikt savu bērnu, lai viņš varētu saņemt projektā paredzēto atbalstu un  pakalpojumus. „Nereti vecāki sevi emocionāli sadedzina, rūpējoties tikai par bērnu,” saka D. Strautkalne. „Projekta ietvaros arī viņi varēs saņemt veselības aprūpes vai psihologa palīdzību, un tas nozīmē, ka ģimenes kļūs stiprākas un stabilākas. Bezmaksas pakalpojumi jūtami atvieglos dzīvi – vismaz uz projekta laiku līdz 2022. gada beigām, bet arī tas ir daudz, jo bērna attīstībā ikviens gads ir svarīgs un neatgūstams.”

Plānots, ka projekta rezultātā būtiski pieaugs arī audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju skaits. Kad DI tika īstenota Bulgārijā, bērnu daudzums institūcijās saruka uz pusi, un astoņas aprūpes iestādes tika slēgtas. „Viens no DI projekta uzdevumiem – mainīt sabiedrības attieksmi pret bērniem, kas atrodas ārpusģimenes aprūpē, kā arī motivēt tās ģimenes, kas vēl šaubās – adoptēt vai arī ne,” piebilst D. Strautkalne.