Lai mērķtiecīgi turpinātu samazināt Baltijas jūrā ieplūstošo piesārņojumu, 23. un 24. novembrī Bauskas pilī norisināsies starptautiska konference, kurā par jaunākajām tendencēm un iespējām meliorācijā stāstīs četru Eiropas Ziemeļvalstu vadošie eksperti.
Pirmajā konferences dienā - 23. novembrī - dalībniekiem būs iespēja uzzināt par aktuālo situāciju meliorācijā un ar to saistītajiem aspektiem - lauksaimnieku redzējumu, starpniekorganizāciju lomu, ministriju iesaisti, dažādu biedrību aktivitātēm un pašvaldību iesaistīšanos vides sakārtošanā. Savu pieredzi par meliorācijas lomu un aktuālajām problēmām sniegs biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvji, Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas eksperti, Latvijas Dabas fonds, Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Latvijas melioratoru biedrība un eksperti no Zviedrijas un Somijas.
Savukārt 24. novembrī klātesošie tiks iepazīstināti ar izstrādātajiem risinājumiem dažādos reģionos. Piemēram, meliorācijas eksperts Mārtiņš Cēsnieks stāstīs par Z/S “Vilciņi” pieredzi, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) asociētais profesors Ainis Lagzdiņš stāstīs par ūdens kvalitātes monitoringā iegūtajiem datiem, hidrobiologs Andris Urtāns prezentēs pētījumu par videi draudzīgu meliorācijas sistēmu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, bet eksperti no Igaunijas Zemkopības ministrijas un Tallinas universitātes iepazīstinās ar lauksaimniecības zemju meliorāciju Igaunijā un pieredzētajiem izaicinājumiem meliorēto kūdras mežu jomā.
Konference norisināsies Bauskas pilī, un reģistrēties tai iespējams internetā.
Konference rīkota kā daļa no Centrālās Baltijas INTERREG IVA programmas projekta “NutrInflow” aktivitātēm. “Baltijas jūra mums - ziemeļvalstīm - ir kopēja, un tā aizvien vairāk cieš no eitrofikācijas, kuras cēloņi ir arī cilvēku aktīvā saimniekošana. Mums ir nepieciešams saglabāt tās vērtības, kuras mums ir dotas, nākamajām paaudzēm nododot tīru un nepiesārņotu jūru,” ieskicējot konferences vīziju, stāsta Sigita Šiļvjane, projekta vadītāja Zemgales Plānošanas reģionā. Viņa norāda, ka projekta partnervalstīs jau šogad paveikts daudz, lai tuvākajos gados samazinātu lauksaimniecības notekūdeņu ietekmi uz ekosistēmu, tostarp tiek izstrādāti plāni pilotteritoriju attīstīšanai, kas praksē ļaus pierādīt pareizas meliorācijas pozitīvos efektus. “Kopīgi mums ir skaidra vīzija - projekta “NutrInflow” aktivitātes veicinās Baltijas jūras atveseļošanos un būs kā atspēriena punkts sekmīgākai vides aizsardzībai!” skaidro S.Šiļvjane.
“NutrInflow” projektā sadarbojas trīs valstis - Latvija, Somija un Zviedrija, turklāt Latvijā pilotteritorijas - Lielupes sateces baseina - attīstīšanā iesaistījušies vadošie speciālisti ne vien no Zemgales Plānošanas reģiona, bet arī biedrības “Zemnieku saeima”, LLU un Jelgavas novada pašvaldības.
Projekts “Praktiski pasākumi vienotā meliorācijas sistēmu apsaimniekošanā ar mērķi samazināt biogēno elementu ieplūdi Baltijas jūrā” jeb “NutrInflow” no 2015. gada septembra līdz 2019. gada februārim tiek īstenots Centrālā Baltijas jūras reģiona programmā 2014. - 2020. gadam. Projekta vadošais partneris ir lauku uzņēmējdarbības atbalsta organizācija “ProAgria Southern Finland”, un tā kopējais budžets ir 1,78 miljoni EUR, no kuriem 85% ir Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas līdzfinansējums.