Mazie un vidējie uzņēmumi un vieda zemes resursu pārvaldība, lauksaimnieciskās produkcijas ražošana kā alternatīva ekonomiskās krīzes apstākļos – šādi galvenie jautājumi tika apskatīti AGRI-URBAN projekta pieredzes apmaiņas vizītē, kas norosinājās novembra vidū Tesālijas reģionā Grieķijā. Vizīte ietvēra gan prezentācijas, gan praktisku piemēru apskati un saimniecību apmeklējumu Trikalas apkārtnē – lauku tūrisms, daudzfunkcionalitāte, veselīgs dzīvesveids un produktu ražošana, kas nodrošina Vidusjūras diētas ievērošanu.
Mācību sesija sākās ar Vidusjūras diētas analīzi un tās pozitīvajiem ieguvumiem veselības veicināšanā, kas arī nodrošina diētas jeb ēšanas paradumu arvien pieaugošo popularitāti visā pasaulē. Tesālijas reģions ir piemērota vieta šīs diētas ievērošanai, jo tajā tiek saražoti visi nepieciešamie produkti Vidusjūras diētas uztura piramīdai – graudaugi, olīvas, kvalitatīva olīveļļa, piena produkti, jūras veltes un vīns.
Projekta vizītē kā eksperts piedalījās arī Jelgavas novada zemnieku saimniecības "Mežacīruļi" saimnieks Juris Cīrulis, kurš atzīst: "Ļoti iepatikās prezentācija par Vidusjūras diētu – veselīgu produktu lietošanas popularitāti. “Modernā” uztura domāšana varētu palīdzēt vietējā produkta ražošanā un tirgošanā. Moto: ēdam veselīgi – tas nozīmē ēdam svaigu – tas nozīmē ēdam vietējo, ir jauks papildinājums esošajam – ēdam vietējo un veicināsim ekonomiku reģionā".
Tesālijas inkubators tika minēts kā nākamais labās prakses piemērs. Tā tiek saukta Sokrāta saimniecība Karditsā jeb mazdārziņi, kas tiek izmantoti sabiedriskiem mērķiem. Saimniecība darbojas kopš 1975. gada, kad viena ha platībā tika iestādīti pistāciju koki, ko vēlāk papildināja augļu koki – āboli, bumbieri, persiki, aprikozes, ķirši, plūmes, dārzeņi un siltumnīcas. Kopš 1990. gada saimniecība ieviesa bioloģisko saimniekošanu. Šobrīd teritorija, kurā senāk audzēja pistācijas, tiek piedāvāta pilsētniekiem nelielu dārziņu (50-100 m2 platībā) ierīkošanai. Ir pieejams bezmaksas ūdens laistīšanai, agronoma konsultācijas, apmācības augu aizsardzībā un zemes mēslošanā saskaņā ar bioloģiskās saimniekošanas prasībām, kā arī kopīga atpūta un izklaide, tādējādi ne tikai nodrošinot ģimenes ar pārtiku, bet veidojot draudzīgu domubiedru kopienu. Katru otrdienu tiek rīkotas mācības gan par tehniskiem dārzkopības jautājumiem, gan arī jogu, veselības tēju audzēšanu, masāžu jeb kopumā – inkubators “citādai domāšanai”.
Pieredzes apmaiņas vizītēs tika apmeklēta strauta foreļu audzētava un neliela kokzāģētava. Abi ir ģimenes uzņēmumi. Foreļu audzētava ierīkota kalnu upes malā un sastāv no diviem ar skābekli aprīkotiem baseiniem. Vienā no tiem atrodas foreļu mazuļi, otrā – lielās zivis, kas jau gatavas pārdošanai. Gadā tiek pārdotas četras tonnas foreļu, pārdošanas cena ir 7 EUR kilogramā. Ņemot vērā faktu, ka foreļu audzēšanai nepieciešams svaigs ūdens un skābeklis, audzētavā pastāvīgi uzturas darbinieks, jo kalnu nogruvumi, kāds bija noticis arī vizītes laikā stiprā lietus dēļ, ar dubļiem var aizsprostot skābekļa padevi. Savukārt kokaudzētavā darbojas ģimene jau trešajā paaudzē. Vectēvs, kuram ir 93 gadi, vēl joprojām grebj ganu spieķu rokturus. Rokturu izliekums, kas paredzēts aitas saķeršanai ap kāju, nav izveidojams ar aparātu, tas ir pilnībā roku darbs. Šādi spieķi simboliski tika uzdāvināti arī projekta vadītājiem. Līdztekus roku darbam jaudīgs zāģis veic atvesto baļķu sazāģēšanu latās, kas tiek izmantotas griestu pārsegumiem. No iegūtā kokmateriāla tiek ražotas arī siles un dārza mēbeles. Kā galveno problēmu saimnieki minēja noieta tirgus trūkumu, kā arī nepieciešamību izbūvēt noliktavu, jo šobrīd dēļi tiek žāvēti garāmejošā ceļa malās. Papildus tika uzsvērts, ka šādas uzņēmējdarbības attīstībā nepieciešamas inovācijas, lai ražotā produkcija atšķirtos no citiem. Pyli kokapstrādes institūtā patentēta kvadrātveida vīna mucas ražošana, kas ļauj šo mucu gan kompakti pārvadāt, gan ievērojami atvieglo tās tīrīšanu. Tradicionālās mucas izjaukšanai un tīrīšanai pēc vīna izliešanas jāpatērē ievērojams laiks, turklāt tas ir sarežģīts process; kvadrātveida mucas komplektēšana aizņem tikai 6 minūtes. Šajā institūtā strādā arī pie dažādiem iepakojuma veidiem no koka – vīna statīviem vairākām pudelēm, malkas glabāšanas groziem, pulksteņiem, mobilo telefonu vāciņiem.
Nākamajā dienā tika apmeklēta viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Grieķijā – TYRAS A.E. – OLYMPOS. Šis ģimenes uzņēmums darbu sāka 1950.gadā kā neliela pienotava nelielā ciematā Pigi. Šobrīd tai ir ražotnes un pārstāvniecības Bulgārijā, Rumānijā, Itālijā, Vācijā, Zviedrijā un Lielbritānijā. Un joprojām tas ir ģimenes uzņēmums. Tajā nodarbināti 1100 darbinieki, katru gadu tiek pārstrādāti 282 miljoni kg piena. Uzņēmums ražo fetas un balto sieru, grieķu jogurtu, puscieto un cieto sieru, pienu un kopš 2005.gada arī svaigas sulas.
Tāpat projekta partneri apmeklēja govju fermu, kas dibināta pirms 13 gadiem. Tajā audzē 250 govis un teļus, saimniecībai ir 7 ha zemes, kurā audzē lucernu. Pārējā barība tiek iepirkta no apkārtējiem zemniekiem.
Noslēgumā tika dota iespēja apmeklēt senu bizantiešu baznīcu Porta Panagia, celtu 1283. gadā, un Pyli tiltu, kas būvēts 1527. gadā.
AGRI-URBAN projekta mērķis ir izveidot mazo un vidējo pašvaldību Eiropas tīklu, lai veicinātu jaunu darbavietu radīšanu pašvaldības teritorijā, izmantojot sociālās un vides dimensijas attīstību inovatīvos saimniekošanas veidos.
Papildus informācija par projektu:
- AGRI-URBAN ir viens no 21 projekta, kas tika izvēlēts URBACT III programmas konkursā. Projekts, kura vadošais partneris ir Baenas pilsēta Spānijā, divu gadu garumā risinās izaicinājumus, kas saistās ar inovācijām un jauniem biznesa modeļiem lauksaimniecības–pārtikas apgādes sistēmā, attīstot alternatīvu mijiedarbību starp pilsētu un lauku vidi un veicinot nodarbinātību.
- AGRI-URBAN projektā iesaistījās sekojošas pašvaldības: Baena (Spānija) kā projekta vadošais partneris, Fundão (Portugāle), Marchin (Beļģija), Cesena (Itālija), Södertäje (Zviedrija) un Pyli (Grieķija), Jelgavas novada pašvaldība (Latvija), Petrinja (Horvātija), Abergavenny (Lielbritānija), Mollet del Valles (Spānija).
- Projekta ilgums: 24 mēneši (03.05.2016.–03.05.2018.).
- Kopējais budžets: 749,999.58 EUR, no tiem Jelgavas novada pašvaldības daļa 50 000 EUR (URBACT finansējums 85% - 42 500 EUR, valsts budžeta līdzfinansējums – 2 500 EUR, JNP līdzfinansējums 10% - 5 000 EUR).
