Lai veiktu būtiskas pārmaiņas vispārējā, profesionālajā un interešu izglītībā, Valsts izglītības satura centrs 2016. gada oktobrī uzsāka ESF projekta «Kompetenču pieeja mācību procesā» īstenošanu. Tajā iesaistījušās arī divas mūsu skolas – Šķibes pamatskola un Elejas vidusskola.
Projekta mērķis ir nodrošināt kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobāciju atbilstoši vispārējās izglītības obligātā satura aprakstam un mācību satura ieviešanu pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē.
Kā informē Šķibes pamatskolas direktore Sandra Pluģe, 2016. gada nogalē katrai no valstī esošajām pirmsskolas un dažāda tipa vispārizglītojošajām skolām bija iespēja pieteikt šajā projektā skolas vadības un pedagogu grupas, aizpildot detalizētu aptaujas anketu, kas apliecinātu gan konkrētās izglītības iestādes vēlmi iesaistīties projektā noteikto mērķu realizācijā, gan mācību vides atbilstību, gan izglītības programmu piedāvājumu, gan skolēnu skaitu, gan iestādes darbinieku motivāciju.
Atsaucoties aicinājumam, 101 pilsētas un novada pašvaldība dalībai projektā nominēja 235 izglītības iestādes. Valsts izglītības satura centrs veica atlasi, kā rezultātā divas Jelgavas novada izglītības iestādes – Elejas vidusskola un Šķibes pamatskola – 2017. gada martā uzsāka dalību projektā.
Martā un aprīlī ir notikušas mācības abu mūsu skolu vadības komandām, ko veido skolas direktors un direktora vietnieks izglītības jomā. «Mācībās bija interesanti satikties ar kolēģiem, sadarboties, veicot kopīgus uzdevumus. Klausoties citus, bija iespēja izprast savas iestādes stiprās un vājās puses un citu izglītības iestāžu darba nianses,» atzīst S.Pluģe, piebilstot – kā ieguvumi minami arī izglītības iestāžu darbības labās prakses piemēri, ko, veicot projekta uzdevumus, var uzzināt; sadarbojoties rodas interesantas idejas un iezīmējas problēmu risinājumi. «Kā ieguvumu novērtēju arī to, ka projekts veido priekšnoteikumus saliedētākai izglītības iestādes vadības komandas darbībai, kas turpmāk veicinās darba produktivitāti.»
S.Pluģe spriež, ka izglītības sistēmā ir problēmas gan mācīšanas pieejā, gan mācību saturā. «Tāpēc uzskatu, ka ir interesanti un nozīmīgi būt vieniem no pirmajiem, kas var veikt jauninājumu izmēģināšanu un ieviešanu. Lai praktiski realizētu projekta mērķus, bija jāpiesaka arī skolotāju komandas, kas mācīs dažādus mācību priekšmetus vieniem un tiem pašiem skolēniem turpmāko divu mācību gadu laikā.»
2017. gada vidū darbu uzsāks arī trīs Elejas vidusskolas un viena Šķibes pamatskolas pedagogu komanda. Projekta laikā skolotāji tiksies ārpus skolas, lai kopīgi mācītos jaunas stratēģijas mācību stundu plānošanā un mācību sasniegumu vērtēšanā, palīdzot audzēkņiem attīstīt mūsdienām nepieciešamās kompetences, piemēram, kritiski domāt, sadarboties, patstāvīgi mācīties, prasmīgi, mērķtiecīgi izmantot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.
Skolotāju komandu uzdevums būs regulāri sadarboties arī savās izglītības iestādēs, gatavojot atklātās mācību stundas, vērojot tās, analizējot to saturu. Komandas dalībnieki, mainot mācīšanas pieeju, mēģinās veidot produktīvāku mācību procesu.
Tā kā skolotāji saņems arī jaunus metodiskos materiālus, viņu uzdevums būs praktiskajā darbā izmēģināt un novērtēt jaunizveidoto materiālu atbilstību projekta mērķiem un reālajām situācijām. Aprobācijas rezultātā jārodas labās prakses piemēriem, kā izglītības iestādēs veidot un attīstīt skolotāju sadarbību, organizēt mācību vidi tā, lai audzēkņi vairāk darbotos praktiski, skolotājs regulāri sekotu audzēkņu izaugsmei un nodrošinātu atgriezenisko saiti, kas skolēnam ļautu tālāk apgūt jauno.
Kopumā valstī profesionālās kompetences pilnveidē darbosies ap 6000 pedagogu. Tā kā projekts tiks īstenots arī sadarbībā ar vairākām augstskolām, nākamie pedagogi tiks gatavoti atbilstoši jaunajām izglītības iestāžu audzēkņu izglītošanas tendencēm. No 2016. gada rudens projektā strādā arī ekspertu grupas, veicot mācību un metodisko līdzekļu izstrādi. Nozīmīgs ieguvums projektā būs arī mācību līdzekļu izveide skolēniem ar garīgās un citiem attīstības traucējumiem, dažādi diagnostikas instrumenti.
«Noteikti varu apgalvot, ka projektā iesaistītie pedagogi paplašinās savu redzesloku, iemācoties izmantot mūsdienu bērniem un jauniešiem piemērotākas mācību metodes. Kā ieguvumu redzu sadarbības veicināšanu starp skolotājiem, bet, manuprāt, aktuāls paliek jautājums par to, vai pats bērns un jaunietis būs gatavs izglītoties pa jaunam,» saka S.Pluģe.
Foto: Edmunds Brencis, Picture Agency.
Eiropas Savienības Sociālā fonda darbības 8.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu" projekts Nr. 8.3.1.1/16/I/002 "Kompetenču pieeja mācību saturā"
