+A A
Ceturtdiena, 12. Decembris, 2019
Otīlija, Iveta
80008083
Bezmaksas ierosinājumu un atsauksmju tālrunis

Radoša pieeja pārtikas ražošanai Jelgavas novadā

27.11.2017

10.novembrī Jelgavas novadu apmeklēja Londonas universitātes farmācijas maģistre, Aberdīnas universitātes un Braitonas universitātes zinātņu doktore, Monmountšīras grāfistes padomes biedre, pieredzējusi ilgtspējīga un veselīga uztura pētniece Pamela Mason. "Radoša pieeja pārtikas ražošanai Jelgavas novadā" - tā savu publikāciju pēc viesošanās Jelgavas novadā nosaukusi Pamela Mason.

Savu profesionālo darbību Pamela uzsāka 1976.gadā kā farmaceite. Kopš 2003.gada, pārceļoties uz Monmountšīras lauku teritoriju, viņa sāka interesēties par uzturu – par tādu  uzturu, kas ir vairāk kā tikai pārtika, ēdiens. Interese par pārtikas un uztura pētniecību rosināja iestāties un absolvēt Londonas pilsētas universitāti, kurā iegūts maģistra grāds uztura politikas jomā. Šādi Pamela mainīja gan savu uztveri par pārtiku un uzturu, gan attīstīja profesionālu darbību pētniecībā, kā pārtika un uzturs ietekmē sabiedrības veselību, vidi un ekonomiku – ilgtspējīgas pārtikas ražošana. Pamela ir daudzu publikāciju un grāmatu par veselīgu uzturu autore.

Jelgavas novada pašvaldības Attīstības nodaļas speciālisti Pamelu Mason satika 2016.gadā projekta Agri – Urban vizītes laikā Beļģijā. Sarunas laikā Pamela minēja, ka interesējas par pārtikas ražošanas tradīcijām Latvijā. 2017.gada 10.novembrī Pamela ieradās Jelgavas novadā. Šeit viņa iepazinās ar saimniekošanas tradīcijām Mālkalnu saimniecībā, mājražotājas Lolitas Duges “Piparmētru namiņu”, bioloģiskās maizes ceptuvi “Svētes maize” un “Amatnieku sētas” veikaliņu.

Dažas tēzes no Pamelas Mason publikācijas pēc vizītes Jelgavas novadā:

Augstā augsnes auglība un salīdzinoši nepiesārņotā vide ir nozīmīgas Zemgales priekšrocības, kas sniedz lauksaimniecības attīstības potenciālu un specializāciju pārtikas ražošanā, to paspilgtina Latvijas Lauksaimniecības universitāte ar zinātnisko potenciālu un Jelgavas novada pašvaldība ar īpašām rūpēm un atbalstu, it īpaši mazajiem ražotājiem.

Viesojoties Vilces pagasta “Terēnu” saimniecībā, guvu šādu atziņu – izaugsmei un attīstībai svarīgi ir gūt pareizo izglītību un pieredzi. Lolita ir studējusi pārtikas tehnoloģiju, viņas vīrs ir studējis agronomiju, vēlāk Lolita ir strādājusi pašvaldībā, ieviešot ES projektus. Šīs abu saimnieku prasmes, iemaņas un izglītība ir kalpojušas par pamatu veiksmīgai un stabilai saimniecības attīstībai. Lolitas pieredze pedagoģiskajā darbā palīdz atraktīvi organizēt ciemiņu uzņemšanu. Nav brīnums, ka saimnieki vairākkārt ir nominēti dažādām nozīmīgām balvām.

Lai iepazītu atšķirīgus pārtikas ražošanas uzņēmumus, biju aicināta apmeklēt arī Z/S “Blūdži” saimniecību Sesavas pagastā, kur saimnieko Mālkalnu ģimene. Reiz strādājusi par agronomi, Ināra ir ieguvusi ievērojamas zināšanas un prasmes lauksaimniecībā. Neatkarības gados, uzsākot ar 12ha saimniecību un piena lopkopību un atsakoties no šī visa globālās krīzes ietekmē, Ināra nebeidza stāstu par saimniekošanu… Dēls Jānis, kurš ne reizi agrāk nebija redzējis, kā gatavo sieru, nolēma uzsākt tā ražošanu. Pateicoties Jāņa neatlaidībai, tagad saimniecībā tiek gatavoti 25 veidu sieri, kuri tiek realizēti Latvijā, Lietuvā un tālāk Eiropā. Sekojot vecākajam brālim, jaunākais brālis Gints ir iemācījies cept maizi, kas, līdztekus sieram, ir pieprasīta mājražotāju tirdziņos. Tāds ir ģimenes bizness. Ināra var būt droša, ka bērniem iemācītā darba mīlestība ir izaudzinājusi krietnus saimniekus un tiem ir gan iemaņas, gan stabilas prasmes ražot un tirgot lauksaimniecības produkciju.

Mazajam ražotājam vienmēr ir problēmas ar iekļūšanu kopējā tirgū. Tas, ko vajadzētu mācīties Lielbritānijai un īpaši Velsai, no kuras es nāku un kurā ir līdzīga situācija lauksaimniecībā kā Jelgavas novadā, ir pašvaldības atbalsts mazajiem ražotājiem. Vietējo mazo ražotāju preču tirdzniecības vieta pilsētas centrā ir patiesas rūpes un atbalsts uzņēmējdarbībai. To Eiropai vajadzētu mācīties no Jelgavas novada.

Vizīte Latvijā nav iedomājama bez Rīgas centrāltirgus apmeklējuma. Augļu un dārzeņu stendos vēl joprojām ir pieejami Latvijā audzēti labumi gan svaigā veidā, gan konservēti; jāatzīst, konservēšana ir vēl viens latviešu tradīciju mantojums.  Ir skaidrs, ja Latvijā kaut ko var audzēt un ražot, tad Latvijā to dara.

Latvijā ir dzērveņu sezona, un vairāki stendi piedāvā šīs brīnišķīgās sarkanbrūnās ogas, sakārtotas uz spilgti baltām paplātēm. Tas man asociējās ar Latvijas valsts karogu.

Jelgavas novadu apmeklē Londonas universitātes farmācijas maģistre, Aberdīnas universitātes un Braitonas universitātes zinātņu doktore, veselīga uztura pētniece Pamela Mason