+A A
Svētdiena, 15. Decembris, 2019
Jana, Johanna, Hanna
80008083
Bezmaksas ierosinājumu un atsauksmju tālrunis

Vietējo un ekoloģisko produktu izmantošana skolu ēdināšanā? Jā, tas ir iespējams! Södertälje piemērs Zviedrijā

23.04.2018

Aprīlī URBACT programmas “AGRI-URBAN” projekta ietvaros notika trīspusēja tikšanās pie projekta partnera Södertälje pašvaldībā Zviedrijā. Vizītes ietvaros Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji apmeklēja Moraberg vidusskolas ēdnīcu, kur pavāre iepazīstināja ar procesu, kā pašvaldības vidusskolā tiek organizēta veselīgas pārtikas sagatavošana skolēniem un darbiniekiem, kā arī tika apskatīta virtuve, ēdamzāle un procesu, kā ēdiens tiek servēts "Zviedru galda" veidā. Pēc iepazīšanās šajā ēdnīcā tika ieturētas pusdienas un bija iespēja degustēt dažādos ēdienus no plašās ēdienkartes. Pēc veselīgas maltītes ieturēšanas, domu un iespaidu apmaiņas pie pusdienu galda notika diskusija pašvaldības Uztura nodaļā, kura izvietota vidusskolas telpās. Savas prezentācijas sniedza Kerstin Sjölin - Uztura nodaļas direktora asistente un Anna Svartsjö. Sarunas laikā viņas informēja par Uztura nodaļas organizatorisko un operacionālo darba procesu, un dalījās pieredzē par publisko iepirkumu.

Kerstin Sjölin: Zviedrijā skolās pusdienas ir bezmaksas, bērnudārzos ēdināšanas pakalpojumā iekļautas brokastis, pusdienas un uzkodas (launags), ģimenes līdzmaksājums atkarīgs no vecāku ienākumiem – jo mazāka alga, jo mazāks līdzmaksājums, bet nepārsniedzot 100 euro (kopējais maksājums). Kā nozīmīgākais Uztura nodaļas darbā tiek uzsvērts politiskais atbalsts, kā arī ēdināšanas vienības personāla profesionalitāte un kompetence. Kopumā Uztura nodaļai strukturāli ir pakļautas 90 virtuves ar 230 darbiniekiem tajās, no kuriem 80-90 ir pavāri, pārējie - asistenti. Mazākā virtuve gatavo 34 bērniem, lielākā - 2000 porcijas dienā. Kopējais Uztura nodaļas budžets ir 7,5 miljoni euro gadā – 24 000 porcijām dienā/3,3 miljoniem porciju gadā (lielākās izmaksa ir  darbaspēka izmaksas). 

Uztura nodaļas galvenie mērķi un darbības principi ir sekojoši:

  • no 2014.gada apmēram 50% ēdiena pagatavošanai izmanto ekoloģisko pārtiku, ar katru gadu palielinot šo procentu (mērķis līdz 100%), kurš 2018.gadā plānots 75%, turklāt – nepalielinot budžetu (viens no pirmajiem soļiem bija pilnīga ekoloģiskā piena produkta izmantošana uzturā);
  • garšīgi un veselīgi;
  • vairāk ekoloģiski audzētas pārtikas;
  • vairāk izmantot vietējo - Zviedrijā audzēto produkciju;
  • izvēlēties produkciju atbilstoši sezonai;
  • izmantot vairāk dārzeņu un pilngraudu produktus, mazāk gaļu;
  • samazināt pārtikas atkritumus (mēra, sver atkritumus, veic statistikas uzskaiti, šobrīd pārtikas produktu atkritumi ir apmēram 30 grami - tieši no šķīvjiem, ko vēl esot iespējams samazināt).

Katrā ēdināšanas iestādē ir atļauta brīva izvēle ēdienkartes sastādīšanā, bet, ievērojot noteiktu produktu izmantošanu un nosacījumu, ka 1 diena nedēļā ir zivju diena un 1 diena – veģetārā diena. Ēdienkartes nav centralizētas, tādējādi katrs šefpavārs var "brīvi izpausties", un, ņemot vērā to, ka valstī ir liels emigrantu daudzums un vērojama dažādu ēdienu kultūru sajaukšanās, tas izpaužas arī katras skolas ēdnīcas ēdienkartē. Uztura nodaļas kompetencē ir rūpes par "iekļaušanos budžetā" un izglītojošo darbu ar vecākiem un iedzīvotājiem. Šobrīd viens no Uztura nodaļas mērķiem ir pēc iespējas samazināt rīsu patēriņa daudzumu ēdienu pagatavošanai, lēnām un pakāpeniski tos aizstājot ar miežiem (rīsi nav vietējs produkts un salīdzinājumā ar miežiem​ - dārgs produkts), un, ņemot vērā to, ka cāļa gaļa ir dārga - izvēlēties vistas gaļu - tā labi garšo un ir kā "atgriešanās" pie Zviedru tradicionālajiem ēdieniem. Uz jautājumu par alerģijām - apmēram 10% alerģisku bērnu, kuriem ir atsevišķs ēdiens - bez glutēna vai veģetārs, vai arī izvēles iespēja no piedāvātā ēdiena, jo izvēle ir ļoti liela.

Anna Svartsjö par iepirkumu veikšanu: iepirkuma periods ir 2 gadi + 1gads, pieļaujamas cenu izmaiņas 4 reizes gadā – tikai gadījumā, ja procesā iesaistītais ražotājs ir palielinājis izmaksas vai ir notikušas valūtas kursa svārstības. Iepirkuma produktam jābūt vietējam ar iespēju izsekot produkcijai (nosaka likums). Iepirkuma specifikācijā iekļauj punktu par saimniecības apmeklējumu, lai bērniem ir iespēja apskatīt saimniecību un redzēt dabā, kā aug kartupeļi, burkāni, vai kā tiek turētas un barotas gotiņas, no kurām iegūst pienu. Gaļas produktu iepirkumā - punkts, ka dzīvniekam jābūt audzētam un antibiotikas saņēmušam saskaņā ar Zviedrijas valsts standartiem (respektīvi, Zviedrijā nav atļauta antibiotiku izmantošana). Anna demonstrē oficiālās mājas lapas kā paraugu - palīgu jebkura Iepirkuma specifikācijas dokumentu sagatavošanai.

​Vizīte Blombacka sākumskolā. Skolā pašvaldības pārstāvjus uzņēma pavāre un ēdnīcas vadītāja​, kas iepzīstināja ar ēdnīcas personālu - šefpavāru, diviem pavāriem un 6 asistentēm, no kurām 2 rūpējas par speciālo ēdienu sagatavošanu alerģiskajiem bērniem. Blombacka sākumskolas virtuvē tiek gatavots ēdiens 2 skolām, 8 bērnudārziem, kopā ap 1500 porcijām dienā. Apskatot virtuvi, redzams, ka visa infrastruktūra ir ļoti pārdomāta, ērts un liels uzsvars ir likts uz atkritumu šķirošanu.

Vizītes dalībnieki tika arī iesaistīti praktiskā darbā Blombacka skolas ēdnīcā, sagatavojot pusdienas un servējot tās skolēniem. Tā bija diena, kad bērni ir izvēlējušies savu ēdienkarti un viens no šīs dienas ēdieniem ir hamburgers! Ņemot vērā produktus, no kā tiek gatavoti dažādie hamburgera pildījuma varianti, tiek secināts, ka arī šis - mūsu izpratnē neveselīgais produkts - izrādās nav nemaz tik neveselīgs. Vizītes turpinājumā tika aposkatīta Zinātnes parka ēka, kas kalpo arī kā vietējais biznesa inkubators jaunajiem uzņēmumiem. Helena Nordlund iepazīstina ar "Diēta zaļākai planētai" konceptu - pārtikas ražošana saistībā ar vides aizsardzību - minerālmēslu, fosforizmešu samazināšanu, ūdens aizsardzību, biodiversifikāciju, sabalansētu bioloģisko - atjaunojošo lauksaimniecību, lai gala rezultātā ēdiens būtu garšīgs, veselīgs, ekoloģisks, mazāk gaļas, vairāk dārzeņu un pēc iespējas - vietējais, un Matlust projektu, kura ietvaros darbojas eksperimentālā virtuve sadarbībā ar Uztura nodaļu.

Uztura nodaļas galvenie uzdevumi:

  • Diētas politikas vadlīniju izstrāde – tās ir īsas, visiem saprotamas uz 1 A4 formāta lapas;
  • organizēta dietologu apmācība;
  • sabiedrības informētības (par pārtikas produktiem) veicināšana;
  • centralizēta iepirkumu veikšana;
  • decentralizēta ēdienkaršu izstrāde šefpavāriem, kas ir ļoti atraktīvas daudzo tautību pārstāvju dēļ - izmēģināšana notiek Uztura centrā;
  • jaunās produkcijas izmēģināšana, testēšana un jaunu recepšu izmēģināšana.

Lai sasniegtu visus kritērijus:

  • vietējs, eko, garšīgs, veselīgs; 
  • "Diēta zaļai planētai" - pāreja no rīsiem uz miežiem, speltas kviešiem, auzām, lai veicinātu pāreju no importētajiem produktu uz vietējiem - pākšaugiem, cūku pupām u.c., kā arī uzsvars uz atkritumu samazināšanu.

Mērķis izveidot “testa dobes”, lai sadarbībā ar pārtikas ražošanas uzņēmumiem ​radītu jaunus ilgtspējīgus produktus un ar zinošiem pavāriem ieviestu labas receptes:

  • 1.solis laboratorija sadarbojas ar kāda produkta audzētāju - piemēram pelēko zirņu audzētāju, ko tālāk saimniecība piedāvā iepirkumā;
  • 2.solis laboratorijā izstrādā receptes, ko testē skolās - vai bērniem garšo vai negaršo, kā tiek lietots;
  • 3.solis ja bērniem patīk - veic iepirkumu, lai šo produktu iepirktu un tālāk ieviestu ēdienkartē.

Pieredzes apmaiņas brauciens sniedza ieskatu ne tikai par to, kā skolās un bērnudārzos notiek ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšana, pārtikas produktu iepirkuma un iegādes process, bet arī par to, cik sen ir aizsācies šis "zaļās ekoloģiskās domāšanas" process - kopš 1930.gadiem, cik pārdomāta ir infrastruktūra, tehniskais nodrošinājums, loģistika, darbinieku un speciālistu pārliecība un motivācija, darot savu darbu, kā arī par Södertälje pašvaldības starptautisko  ​īstenojamo projektu apjomiem saistībā ar Baltijas jūras piesārņojuma mazināšanu lauksaimniecības ietekmē.

Komandējuma mērķis un pamatdoma – ieviest vietēju un (vēlams ekoloģisku) pārtiku skolu un pirmsskolas ēdināšanā novadā. Secinājums - jāsāk ar to, ka jāmaina domāšana. Pēc redzētā vizītes dalībnieki atzīst, ka varētu veidot atbilstoši situācijai labvēlīgu redzējumu un modeli par garšīgu, veselīgu, ekoloģisku ēdināšanas pakalpojuma nodrošinājumu, ar pēc iespējas mazākiem pārtikas produktu atkritumiem, sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem: sakārtojot infrastruktūru, piesaistot vietējos pārtikas produktu ražotājus, sakārtojot pārtikas produktu iepirkumus u.c.

Prezentācijas:

Pieredzes apmaiņa Zviedrijā “AGRI-URBAN” projekta ietvaros