+A A
Ceturtdiena, 12. Decembris, 2019
Otīlija, Iveta
80008083
Bezmaksas ierosinājumu un atsauksmju tālrunis

Zemgales kārtības sargi meklē labākas sadarbības risinājumus Latvijas – Lietuvas pierobežā

04.11.2019

Sabiedriskās kārtības sargi no Valsts policijas Zemgales reģionālās pārvaldes, Auces, Aknīstes, Bauskas, Jelgavas, Viesītes, Vecumnieku un Tērvetes novada pašvaldības policijas, kā arī projektu vadītāji no vairākām pašvaldībām piedalījās Zemgales Plānošanas reģiona organizētajā apaļā galda diskusijā par iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu efektivitāti sabiedriskās kārtības jomā Latvijas – Lietuvas pierobežā.

Minētā diskusija notika ar Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekta LLI-302 “Vietējo sabiedrisko drošības pakalpojumu efektivitātes un pieejamības uzlabošana Latvijas un Lietuvas pierobežā” (Safe Borderlands) atbalstu. Diskusijas mērķis, līdzīgi kā oktobrī notikušajā ugunsdzēsības un glābšanas dienestu pārstāvju viedokļu apmaiņā, bija apkopot valsts un pašvaldības policijas līdzšinējās sadarbības pozitīvos piemērus un identificēt galvenos šķēršļus vēl labākai sadarbībai un efektīvākai rīcībai robežas abās pusēs, lai caur konkrētiem priekšlikumiem rastu risinājumus veiktspējas un darba kvalitātes uzlabošanai. Diskusijas dalībnieki valsts un pašvaldību kārtības policijas pašreizējo sadarbību Zemgalē vērtēja kā labu, taču sadarbībā ar kaimiņvalsts kolēģiem minēja virkni neskaidrību, galvenokārt kompetenču sadales jomā. Tāpēc atbalstāms ir nodoms projekta ieviešanas laikā veiktā pētījuma rezultātā sagatavot un parakstīt trīs divpusējas sadarbības līgumus starp kaimiņos esošajām pašvaldībām – Tērvetes un Jonišķu, Vecumnieku un Biržu, Aknīstes un Rokišķu. Sniegto pakalpojumu uzlabošanā, kā grūti pārvaramu šķērsli, gandrīz visi runātāji nosauca naudas līdzekļu un cilvēkresursu trūkumu.
Pierobežas pašvaldības savās teritorijās vēlas pastiprināt valsts policistu aktīvāku klātbūtni, sevišķi smagāku likumpārkāpumu novēršanā, kad pašvaldības policistam, vai visbiežāk - policistei pietrūkst gan spēka, gan zināšanu vainīgo atklāšanā un aizturēšanā. Kā pozitīvu faktoru kārtības sargi minēja vietējo iedzīvotāju pieaugošo uzticēšanos policijai, katrā no pašvaldībām ir labi zināmi iedzīvotāji, kuri regulāri ziņo par konstatētajiem sabiedriskās kārtības pārkāpumiem un iesaistās to atklāšanā. Savukārt municipālās policijas pārstāvji vērsa uzmanību uz nevienmērību materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanā starp mazām un lielākām pašvaldībām, atbilstīgi vietējai situācijai. Piemēram, Viesītes novadā ir 12 ezeru, bet ūdens piesārņojumu un malu zvejniecības atklāšanai nepieciešamais ekipējums ir ļoti pieticīgs. Jāņem vērā, ka novadā ir arī 80 hektāru lielais Ilzu ezers, kura aptuveni puse teritorijas atrodas Latvijas, bet otra puse – Lietuvas teritorijā, kur kārtības sargu sadarbība ir īpaši nepieciešama. Toties Jelgavas novadā pašvaldības policijai, galvenokārt piesaistot Zivju fonda atbalstu, iegādāts mūsdienīgs tehnisko līdzekļu arsenāls – kvadracikls, drons, nakts redzamības monoklis, termokamera, laiva ar spēcīgu dzinēju un eholots iekšējo ūdeņu novērošanai un zivju resursu aizsardzībai.
Tāpat, ņemot vērā, ka daudzās pašvaldībās izveidots iespaidīgs videonovērošanas kameru tīkls, tostarp ar minētā projekta atbalstu, rodas nepieciešamība izgatavot šādu kameru izvietojuma digitālo karti, lai vajadzības gadījumā, kārtības sargi operatīvi varētu piekļūt uzkrātajai informācijai. Arī šo priekšlikumu ņems vērā projekta ieviešanas turpinājumā. Līdzīgas diskusijas projekta partneri patlaban organizē arī Lietuvas pusē, bet novembra beigās, tiekoties visiem projektā iesaistītajiem partneriem, kopējā diskusijā sagatavos priekšlikumus apjomīga pētījuma norisei un rekomendāciju izstrādei pierobežas glābšanas dienestu un sabiedriskās kārtības sargāšanas institūciju sadarbības pilnveidošanai arī citās, projektā neiesaistītajās pašvaldībās.

Projekta kopējais budžets ir 543 262,45 eiro, tostarp ERAF finansējums – 461 773,08 eiro.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.