+A A
Ceturtdiena, 12. Decembris, 2019
Otīlija, Iveta
80008083
Bezmaksas ierosinājumu un atsauksmju tālrunis

Kā tiek risināti nodarbinātības un uzņēmējdarbības jautājumi Somijas mazajās pašvaldībās?

15.11.2019

No pieredzes apmaiņas vizītes Somijā, Närpes un Kaskö pašvaldībās atgriezušies Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji. Vizīte norisinājās Ziemeļvalstu ministru padomes līdzfinansētā projekta “Ilgtspējīga uzņēmējdarbības, tūrisma un nodarbinātības attīstība pašvaldībās” ietvaros.

Vizīte sākās ar Närpes pašvaldības apmeklējumu – izpilddirektors Björn Häggblom prezentēja pašvaldību, tās veidošanos, attīstības tendences, integrācijas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumus. Senākā apmetne šajā teritorija datēta ar 1331.gadu, pašvaldības statuss piešķirts 1993.gadā. Iedzīvotāju skaits – 9471, no tiem 79.7% ir zviedriski runājoši, 5.4% runā somu valodā, 14.8% iebraucēji no citām valstīm (no tiem lielākā daļa vjetnamieši (31%) un bosnieši (29%). Jāatgādina, ka Somijā ir divas oficiālās valsts valodas – somu un zviedru. Närpes pašvaldība uzskatāma par pirmo pašvaldību Somijā, kas, būdama neliela pēc iedzīvotāju skaita, sāka uzņemt imigrantus – sākot ar 1988.gadu, kad ieradās vjetnamieši un 1992.gadu – Bosnijas iedzīvotāji Balkānu kara laikā. Šajā laikā izveidota arī imigrantu uzņemšanas struktūra, kas zināma kā Närpes modelis integrācijai un ko vēlāk sekmīgi izmantoja arī citas Somijas pašvaldības. Tā kā apkārtnē ir attīstīta uzņēmējdarbība, imigrantiem bija pieejamas darba vietas, īpaši nozarēs, kur paši vietējie iedzīvotāji nebija aktīvi nodarbināti. Tāda ir dārzeņkopība, jo teritorija slavena ar siltumnīcām gurķu, tomātu un paprikas audzēšanai pārsvarā visa gada garumā (siltumnīcas ir apkurināmas un vakaros visa apkārtne izgaismojas saulainās krāsās). Uz šo brīdi pašvaldībā darbojas 138 siltumnīcas, tās aizņem 90ha teritoriju. Lauksaimniecībā nodarbināti 20-22% iedzīvotāju. Närpes reģionā tiek saražota apmēram puse no visiem Somijas tomātiem. Attīstīta arī metālapstrāde.

Vizītes ietvaros delegācija apmeklēja dārzeņu fasēšanas cehu – dārzeņu audzētāju kooperatīvu Närpes grönsaker, kur no tuvākās apkārtnes tiek piegādāti dārzeņi – dažādu šķirņu tomāti, gurķi, vasaras sezonā arī paprika un čilli, un, safasēti dažādos iepakojumos, sūtīti uz vairumtirdzniecības bāzēm Helsinkos. Uzņēmums dibināts 1957.gadā. Tas izmanto dažāda veida iepakojumu, lai patērētājiem nogādātu svaigu produkciju līdz 48 stundām pēc produktu novākšanas. Produkts tiek iepakots ar vietējā ražojuma logo. Kooperatīvā apvienojušies 38 vietējie dārzeņu audzētāji, un tie kopumā apstrādā 34 ha zemes. 2018.gada apgrozījums – 54.3 miljoni eiro. Kooperatīva tirgus daļa veido 40% no visa Somijā saražotā tomātu un 18% no gurķu apjoma. Darbinieku skaits – ap 40. Kooperatīvs līdztekus mārketinga un pakošanas pakalpojumiem arī kontrolē saražotās produkciju kvalitāti, to audzēšanas apjomus. Domājot par vides aspektiem, var atzīmēt, ka 95% no apkurē lietotajiem materiāliem ir no atjaunojamiem resursiem – šķelda, kūdra, rudzu skaidas. 33% tomātu, kas tiek audzēti ziemas sezonā, tiek apgaismoti ar LED lampām. Vidējais siltumnīcu attālums no pakošanas kooperatīva ir 13 km, kas vērtējams kā efektīvs produkcijas savākšanai.

Vizītes laikā tika apmeklēts arī viens no šī kooperatīva biedriem Bigro Ab, kuri audzē tomātus jau trešajā paaudzē, pārņemot šo biznesu no saviem vecākiem un vecvecākiem. Saimniecībai pieder siltumnīcu komplekss, kas izvietots 4.2 ha platībā, kā arī tiek audzēti graudi. Tomāti tiek audzēti gadu, tad tie tiek novākti un stādīti jauni stādi. Apputeksnēšanai izmanto bites, kas ierodas no Beļģijas un turpat siltumnīcā savās mājiņās sagaida “pensiju”. Pret kaitēkļiem cīnās tā sauktās labās mušiņas, kā arī spilgti dzelteni plastmasas paliktņi, pie kuriem kaitēkļi vienkārši pielīp. Novāktās lapas tiek liktas kompostā un pēc tam izmantotas labības lauku mēslošanā. Augu barošanai tiek nodrošinātas minerālvielas noteiktās proporcijās. Kaut arī siltumnīcas aukstajā sezonā tiek apkurinātas un nodrošinātas ar augiem nepieciešamo cenu, vietējo tomātu cena daudz neatšķiroties no ievestajiem tomātiem.

Runājot par tūrisma attīstību, tas šajā pašvaldībā ir neapzinātais un neizmantotais resurss, kaut arī pašvaldībā iestiepjas jūras līcis, tajā ir upes un ezeri. Šeit Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji varēja dalīties pieredzē, kā mērķtiecīgas darbības var izmainīt šo stāvokli, izmantojot Jelgavas pilsētas piemēru. Tāpat arī Närpes pašvaldībai ieteicām sameklēt kontaktus ar Marmandes pašvaldību Francijā, kas ļoti veiksmīgi attīsta savu “tomātu galvaspilsētas” statusu.

Tomēr Närpes ir potenciāls tūrisma attīstībai – tās mežos noslēpusies rotējoša estrāde, kas izrādes laikā pārvietojas kopā ar tās skatītājiem – viena no retajām tāda veida estrādēm Somijā. Tai blakus izvietojies brīvdabas muzejs, kurā apskatāmas tipiskas somu lauku saimniecības ēkas, kas šeit atvestas un uzstādītas no dažādām Somijas vietām. Kā īpašu objektu var minēt vietējo baznīcu, pie kuras saglabājušas vairāk kā 100 nelielas mājiņas, kas savulaik bija paredzētas zirgiem, kas svētdienās atveduši uz dievkalpojumu baznīcēnus.

Kā vieta ar īpašu auru minama Cornelia kafejnīca, kas vasaras sezonā piedāvā telpas pasākumiem senajā šķūnī, kur atrodas vietējais muzejs, attēlojot somu ikdienas sadzīvi pirms 100 gadiem, kā arī veikaliņš ar daudz un dažādām vintage stila lietiņām mājas omulībai.

Netālu no Närpes atrodas īpaša kafejnīca – restorāns Linds kok, kas ierīkots bijušajā siltumnīcā. Tā interjerā dominē Vidusjūras stils, te aug banānkoki, citroni, olīvas, pasijas un citi eksotiski augi. Šajā vietā līdztekus garšīgam ēdienam, labai kompānijai, mūzikai iespējams arī rīkot korporatīvus pasākumus – seminārus, darba grupas.

Otrajā dienā pašvaldības pārstāvji apmeklēja Kaskö pašvaldību 12 km attālumā no Närpes. Kaskö ir zvejnieku un ostas pilsēta, kuras vārds saistās ar gubernatoru Peter Johan Bladh – tās dibinātāju un attīstītāju. Tajā dzīvo tikai 1300 iedzīvotāju un tā ir mazākā pilsēta Somijā. Šobrīd notiek sarunas par abu pašvaldību – Närpes un Kaskö – apvienošanos, veidojot pašvaldību, kurā būs vairāk par 10 000 iedzīvotājiem. Lielākā daļa Kaskö pašvaldības iedzīvotāju gan ir pret šo apvienošanos, jo, tajā, savukārt, tikai 28% iedzīvotāju runā zviedru valodā – pretēji tam, kā ir Närpes.

Kā pirmais objekts, ko delegācija apmeklēja, ir Murray keramikas darbnīca, ko vada somiete ar savu vīru no Ziemeļīrijas. Gan studijā, gan veikaliņā valda īpaša atmosfēra, tos piepilda tradicionālā skandināvu atturīgā dizainā veidoti trauki savienojumā ar ķeltu zīmēm, kas tajos tiek iestrādāti. Vasarās, kad mazā Kaskö pilsētiņa uzņem daudzos tūristus, veikaliņš ir labi apmeklēts. Papildus tam viņi savu produkciju pārdod arī tirdziņos.

Vizītes ietvaros apmeklēja arī liellopu gaļas audzētāju fermu Träskböle ar 900 liellopiem. Saimniecībai pieder 250 ha zemes, kur tiek audzēta labība, trūkstošo iepērkot no kaimiņiem. Nämpnäs ciematā ar 300 iedzīvotājiem apmeklēj zivju pārstrādes un fasēšanas uzņēmumu. Tas savu darbību uzsāka 2004.gadā kā vairumtirgotājs, šobrīd, sastopoties ar pieprasījumu, ir atvērts arī neliels mazumtirdzniecības veikals. Veikaliņā tiek pārdota arī apkārtējo ražotāju produkcija – medus, garšvielas. 80 – 90% svaigās produkcijas tiek sūtīta citiem vairumtirgotājiem, kā arī nodrošinātas piegādes restorāniem. Šobrīd uzņēmums atrodas telpās, ko nesen iegādājies – vietējā skolā, kas slēgta bērnu trūkuma dēļ. Pamatā tiek pārstrādātas un fasētas vietējās jūras un saldūdens zivis, neliela daļa tiek kaltēta (sīgas). Šobrīd tiek gatavota arī zupa, kas tiek pārdota līdzņemšanai. Kā nākamais plāns ir restorāna ierīkošana, pārdodot jūras produktus un zivju ēdienus, jo vasaras sezonā tā ir tūristu iemīļota atpūtas vieta. Ziemas sezonā vietējiem iedzīvotājiem tiks piedāvāti kulinārijas kursi. Kā inovatīvs risinājums tiek minēts veids, kā notiek notekūdeņu attīrīšana (vairākas nosēdakas, kur veic galveno attīrīšanu) un novadīšana vispirms uz laukiem, bagātinot augsni ar zivju produktu atliekām, tikai pēc tam ūdeņiem ietekot jūrā.

Delegācijas pārstāvjus abās mazajās pilsētās pārsteidza iedzīvotāju uzņēmība un pārliecība saviem spēkiem, sākot savu uzņēmējdarbību. Vietēji resursi tiek izmantoti viedi, domājot par nākotni, un daudzveidīgi, domājot par jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu. Vecām un pamestām ēkām tiek piešķirtas jaunas funkcijas, jauna dzīvība, tās iekļaujot tūrismā, uzņēmējdarbībā.

Kā tiek risināti nodarbinātības un uzņēmējdarbības jautājumi Somijas mazajās pašvaldībās?