+A A
Piektdiena, 24. Novembris, 2017
Velta, Velda
80008083
Bezmaksas ierosinājumu un atsauksmju tālrunis

Norvēģijā apgūst senā un mūsdienīgā sinerģiju

14.09.2016

Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji no 7. līdz 9. septembrim apmeklēja Norvēģiju, lai iepazītos ar labās prakses piemēriem kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā Aust Adgeras jeb Austrumadgeras reģiona pašvaldībās – Ārendālē, Frolandē, Tverestrandā, Grimstā (Grimstad) un Krisjānsannā (Kristiansand).

Pieredzes apmaiņas vizītes laikā Aust Adgeras reģiona pašvaldības pilsētas un ciemu attīstības plānotāja Kari Huvestad sniedza ieskatu kopējā reģiona attīstībā. Norvēģija sastāv no 19 apgabaliem jeb reģioniem, tai ir trīs līmeņu pārvaldība – nacionālā, reģionālā un vietējā. Reģiona pašvaldība ir atbildīga par veselības un sociālo aprūpi, izglītību (vidusskolas 16–19 gadus veciem jauniešiem), uzņēmējdarbības attīstību, reģiona plānošanu, transportu un komunikācijām, kultūras aktivitātēm. Reģiona pārziņā ir arī ēkas, kas celtas līdz 1573. gadam (Norvēģijā tādu ir ap 230).  

Aadne Sollid, vēsturisko ēku nodaļas vadītājs Aust Adgeras reģiona pašvaldībā, iepazīstināja ar seno ēku restaurācijas principiem un paņēmieniem. Šobrīd valstī ir izsludināts plāns visu ēku, kas celtas līdz 1573. gadam un automātiski iekļautas valsts kultūrmantojuma sarakstā, renovēšanai līdz 2020. gadam. Valsts ir paredzējusi līdzfinansējumu 60–80% apmērā privātīpašniekiem, pašvaldības to veic par saviem līdzekļiem. Galvenais princips ēku konservācijā un renovācijā ir: pēc iespējas saglabāt seno, labāk ir saglabāt un uzturēt kā salabot, labāk ir salabot kā aizvietot.

Vizītes ietvaros tika apmeklētas arī divas senas metālapstrādes vietas, vienā no tām šobrīd ierīkots muzejs, kurā var izsekot seno metālieguves procesu, otra pārveidota per semināru, konferenču, pasākumu rīkošanas vietu. Abās respektēta senā arhitektūra, bet abas ir mūsdienīgi piemērotas savai jaunajai izmantošanas funkcijai. Tika apmeklēta arī sena dārzeņu audzēšanas saimniecība, kurā šobrīd, lai daudzveidotu nodarbošanās veidus un peļņu, senajās ēkās izveidota kafejnīca un iecienīta laulību ceremoniju vieta. Turklāt šis privātais īpašnieks, lai veicinātu tuvākās apkārtnes attīstību, plāno izveidot ciematiņu, kurā interesenti varēs iegādāties vai uz laiku iznomāt kotedžu pie jūras. Tas veicinās jaunu iedzīvotāju ieplūšanu, jaunu kafejnīcu, veikalu, sadzīves pakalpojumu attīstību pašvaldībā.

Projekta eksperts Arendāles pašvaldības pilsētplānotājs un arhitekts Michael Fuller-Gee dalībniekus iepazīstināja ar seno ēku un teritoriju saglabāšanas un atjaunošanas principiem Norvēģijā. Līdztekus senajām ēkām daudz tiek domāts par iedzīvotāju piesaistīšanu un jaunu ēku būvēšanu. Piemēram, Kristiansand ostas rajonā blakus jaunajai koncertzālei plānots izbūvēt dzīvokļu rajonu ar 800 jauniem dzīvokļiem. Kaut arī šobrīd izstrādāts tikai plānojums un tiek veikta teritorijas nolīdzināšana, jau iegādāti apmēram puse no īpašumiem. Kristiansand tiek vērtēta kā otra ātrāk augošā pašvaldība Norvēģijā aiz Oslo, lai gan pēc iedzīvotāju skaita (82 tūkstoši iedzīvotāju) tā šobrīd ir piektā lielākā Norvēģijā.

Galvenais princips, kas tiek ievērots Aust Adgeras reģiona pašvaldību attīstībā, ir veidot vietas, kur cilvēki var sanākt kopā un komunicēt – ielu kafejnīcas, nelieli romantiski pagalmi ar brīvdabas estrādēm, rotaļlaukumi, dizaina elementi, kas patīk jauniešiem. Bieži tās tiek ierīkotas uz pagaidu laiku kā izmēģinājums, lai saprastu, vai patiks iedzīvotājiem un tūristiem. Šādu vietu izveidi nodrošina pašvaldība. Lai iegūtu tam vietu, auto stāvvietas tiek pārvirzītas no pilsētas centra uz nomalēm, lielākās pilsētās būvētas pazemes autostāvvietas vai arī stāvvietas ierīkotas klintīs ap pilsētām. Līdz ar to pilsētu centri kļūst dzīvi, te ir cilvēki. Vienlaikus ļoti tiek respektētas senās ēkas. Bieži to pārbūvē tiek saglabāta fasāde, bet pilnībā nomainīta iekštelpa. Gadās pat tā kā Kristiansand domē, ka pašvaldības ēkas sirdī saglabāts senais ugunsdzēsēju tornis, bet ēkas sienas, jums un iekārtojums veidots no jauna, jo iepriekšējais bija sliktā tehniskā stāvoklī. Jūtama liela pietāte pret tautas kultūrvēsturisko mantojumu. Lai arī gan pašvaldībai, gan reģiona līmenī ir noteikts regulējums ēku lielumam, augstumam, fasādei un citiem apbūves un teritorijas attīstības aspektiem, par šo noteikumu nepildīšanu īpašnieki netiek sodīti. Bet faktiski šādi gadījumi arī ir reti, jo iedzīvotāji respektē noteiktās normas. Bieži vien, lai pārveidotu ēkas fasādi, to nojauktu vai restaurētu, labākais risinājums tiek meklēts piecus, desmit, pat divdesmit gadus, jo tiek uzklausīts katrs viedoklis. Tādējādi veidojas iedzīvotāju uzticība savai pašvaldībai un valstij, un pārliecība, ka ikviena viedoklis ir svarīgs, un ikviens tiks uzklausīts. Tāda ir Norvēģijas demokrātija, kas iekļauj arī kultūrvēstures un mūsdienīgā apvienojumu, novēršot vai mazinot iespējamās pretrunas.

Prezentācijas angļu valodā:

Projekts “Kultūras mantojuma un dabas objektu saglabāšana un iekļaušana mūsdienu vidē” finansēts ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta programmas LV04 „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” Divpusējās sadarbības fonda „B” aktivitātes atbalstu. Projekta kopējās plānotās izmaksas 7195.00 EUR, EEZ finansējums 95% jeb 6835.25; Jelgavas novada pašvaldības līdzfinansējums 5% jeb 395.75. Vadošais partneris – Jelgavas novada pašvaldība, partneri – Arendāles pašvaldība, Agder universitāte (Norvēģija).

Norvēģijā apgūst senā un mūsdienīgā sinerģiju