Cīņa ar Spānijas kailgliemezi

29.03.2017

Pienākot pavasarim, kad katru dienu zeme kļūst arvien siltāka un daba mostas no ziemas miega, mazdārziņu un zemju īpašniekus Jelgavas novadā sāk satraukt nevēlamu sugu parādīšanās, proti, Spānijas kailgliemezis (Arion lusitanicus auctt. non Mabille). Jelgavas novada pašvaldība jau iepriekš ir sazinājusies ar ekspertiem un vides speciālistiem, kā arī vērsusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ar lūgumu Spānijas kailgliemezi iekļaut invazīvo sugu sarakstā.  Ņemot vērā visa veida ieteikumus, zināmos faktus un iespējamos praktiskos risinājumus, mazdārziņu saimniekiem, privātmāju īpašniekiem pašvaldība rekomendē savlaicīgu un aktīvu rīcību. 

Dabas aizsardzības pārvaldes apkopotā informācija:

Spānijas kailgliemeži Latvijā pirmo reizi konstatēti  2010.gadā Līdz šim tie jau atrasti daudzās vietās. Šobrīd to populācija Latvijā ir samērā strauja un liela. Galvenais izplatīšanās veids ir ievešana no citām zemēm. Lielus attālumus suga pārvar ar cilvēku palīdzību – ar transportu, pārvadājot augsni, kompostu vai augus, baļķu kravas, kur var atrasties pieauguši kailgliemeži, nepieauguši īpatņi vai olas. Lielā skaitā spēj savairoties 4-5 gadu laikā.

Spānijas kailgliemezis dzīvo vienu gadu. Pieaugušie īpatņi rudenī, pēc olu izdēšanas, iet bojā. Taču ir bijuši gadījumi, kad tie izdzīvo līdz pavasarim. Sezonas laikā tie izdēj līdz 400 olām - vienā reizē var izdēt 20–30 olas. Olas dēj mitrās vietās augsnē vai komposta kaudzēs, tās attīstās 3,5–5 nedēļas. Nepieaugušie gliemeži pārziemo zemsedzē vai komposta kaudzēs. Kailgliemeži ir aktīvi vakarā, naktī un no rīta.

Ietekme uz dabiskajiem biotopiem un vietējiem organismiem: Savairojoties lielā skaitā, kailgliemeži var būtiski apdraudēt vietējās augu sugas, gan apēdot tās, gan pārnēsājot dažādas augu slimības. Dabiskos biotopos suga apdraud vietējās gliemežu sabiedrības. Spānijas kailgliemezis ir polifāgs un barojas ar ļoti daudziem augiem, tajā skaitā ar daudziem kultūraugiem. Tādā veidā šie augi tiek sabojāti vai apēsti. Šis Centrāleiropā ir viens no visnopietnākajiem kaitēkļiem, kā dēļ tiek tērēts daudz naudas moluskicīdu iegādei. Indes (moluskicīdi) gliemežiem bloķē fizioloģiskos procesus, traucējot barošanos, kā rezultātā tie iet bojā. Taču jāņem vērā, ka šīs indes iznīcina visas gliemežu sugas, arī gliemežu un citu kaitēkļu dabiskos ienaidniekus, kā arī ietekmē mājdzīvnieku, mājlopu un arī cilvēka veselību. Indes nedrīkst nonākt ūdenstilpēs.

Noteikti jāievēro augsnes agrotehniskā apstrāde un dārzam jābūt tīram no nezālēm. Dārzos neveido komposta kaudzes! Iegādājoties augu stādus, noteikti jāpārbauda, vai puķpodā vai zem tā neatrodas kāds gliemezis. Visefektīvākais veids, kā atbrīvoties no kailgliemežiem, ir tos savākt ar rokām un pēc tam iznīcināt. Tāpat jāiznīcina gliemežu olas, kas dārzā atrodamas zem dēļiem, malkas un citiem priekšmetiem. Dabiskos biotopos kailgliemežu izplatības un skaita ierobežošana ir praktiski neiespējama. Arī dārzā pilnībā iznīcināt Spānijas kailgliemezi nav iespējams, ja tas ir savairojies un izplatījies blakus esošajās teritorijās. Var vienīgi ierobežot gliemežu skaitu, izmantojot speciālus paštaisītus vai rūpnieciski izgatavotus slazdus, kuros gliemežu pievilināšanai izmanto ēsmu – parasti alu. Ekspertu ieteikumi un komentāri: Spānijas kailgliemeža apkarošana un skaita ierobežošana jāveic visā tā atradnē un visiem zemes/dārzu īpašniekiem kopā.

Lai pret kailgliemežiem cīnītos, jācenšas izvairīties no gliemežiem piemērotu dzīves apstākļu radīšanas savā dārzā un laukā. Ļoti būtiski ir arī no teritorijas, kur konstatēti Spānijas kailgliemeži, neizvest augsni, augu stādus ar augsni, pļautu zāli un nepārbaudītus grieztos augus. Gliemežu attīstību traucēs augsnes virskārtas apvēršana vai irdināšana. Arī augsnes nosusināšanas pasākumi negatīvi ietekmēs gliemežu izplatību. Veģetācijas periodā jāveic nezāļu ierobežošana kultūraugu sējumos un stādījumos, kā arī lauka vai dārza malā. Nezāles ir viena no iespējām, kas nodrošina  gliemežiem patvērumu un mitrumu saulainā dienā. Nedrīkst aizmirst, ka par slēptuvi gliemeži var izmantot arī komposta kaudzes, neiestrādātas augu atliekas, ķieģeļus un citas piemērotas vietas, kur arī dienas laikā saglabājas mitrums. Šos apstākļus var izmantot gliemežu mehāniskai ierobežošanai nelielās platībās. Dārzā var izvietot ķieģeļus, dēļus vai citus objektus, kur gliemeži var patverties, un regulāri tos salasīt un likvidēt.  Palīdzēt cīņā ar gliemežiem var arī mājputni, īpaši mājas pīles. Ķīmiskai gliemežu ierobežošanai mazdārziņos var lietot preparātus “Ferramol” un “Gusto”, bet, ja gliemežu populācija ir liela, tie jālieto regulāri ilgstošā laika posmā.

Pašvaldība iedzīvotājiem iesaka rīkoties profilaktiski un nepieļaut, lai gliemeži savairojas tā, ka cīņa kļūst bezcerīga!