+A A
Pirmdiena, 18. Novembris, 2019
Doloresa, Aleksandrs
80008083
Bezmaksas ierosinājumu un atsauksmju tālrunis

Jelgavas novads aicina Saeimu ievērot tiesiskas vienlīdzības principu

25.10.2019

Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji šodien tikās ar neatkarīgajiem Saeimas deputātiem, kas bija atsaukušies uz aicinājumu un ieradušies uzklausīt Jelgavas novada principiālo nostāju teritoriālās reformas ietvaros panākt Jelgavas novada atdalītību no Jelgavas pilsētas. Uz tikšanos bija ieradušies Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Jelgavas novada pašvaldības administrācijas un domes pārstāvji aicināja Saeimas deputātus kļūt par “lobijiem” vienlīdzīgu kritēriju piemērošanā Jelgavas novadam tikpat lielā mērā kā Daugavpils novadam un Rēzeknes novadam, pieņemot jauno Administratīvo teritoriju un apdzīvoto lietu likumu.

Jelgavas novada dome ārkārtas domes sēdē vakar – 24. oktobrī pieņēma lēmumu lūgt Latvijas valsts prezidentam, LR Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, LR Tiesībsargam un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai iesniegt Saeimai priekšlikumu par grozījumiem likumprojektā “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, lai Jelgavas pilsētai atstātu republikas nozīmes pilsētas statusu un līdz ar to tās administratīvu nošķīrumu no Jelgavas novada.
Jelgavas novada domes ārkārtas domes sēdē piedalījās arī Ozolnieku novada domes deputāti, kuri apstiprināja iespējami vienotu redzējumu par saimnieciska un ekonomiska attīstības potenciāla iespējamību vienotai administratīvai vienībai, kas aptver pašreizējo Jelgavas novada un Ozolnieku novada teritorijas. Jelgavas pilsētas iekļaušana šādā administratīvā vienībā viennozīmīgi būtu drauds lauku teritoriju līdzsvarotai attīstībai.
 
Šāds lēmums Jelgavas novada domei tapis, ņemot vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ministra Jura Pūces publiski paustos komentārus, ka ministrija nav saņēmusi konstruktīvu risinājumu vai piedāvājumu no Jelgavas novada, Jelgavas pilsētas uz Ozolnieku novada, lai gan visas trīs pašvaldības vairākkārt vērsušās ministrijā, aicinot ņemt vērā to argumentus un ierosinājumus izmaiņām ministrijas piedāvātajā teritoriālās reformas modeļa izstrādē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un   Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu, nav ņēmis vērā ne Jelgavas novada pašvaldības, ne Jelgavas pilsētas pašvaldības, ne Ozolnieku novada pašvaldības viedokli, iepriekš iesniegto nostāju, nav to vērtējis, par vienādām situācijām pieņemot atšķirīgus lēmumus.
 
Hronoloģiski atspoguļojot pašvaldību ierosinājumu un iebildumus pret pašreizējo likumprojekta redakciju teritoriālās reformas ietvaros:
23. augusts - Jelgavas novada pašvaldība, Daugavpils novada pašvaldība, Rēzeknes novada pašvaldība un Ventspils novada pašvaldība (pamatojoties uz Jelgavas novada domes 2019.gada 21.augusta lēmumu (protokols Nr.14., 1.§) nosūtīja Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Artūram Krišjānim Kariņam un LR Saeimas frakcijām vēstuli ar lūgumu apturēt teritoriālās reformas virzību pēc izstrādātā modeļa, aicinot lauku teritoriju novadus neapvienot ar republikas nozīmes pilsētām, kas var būt drauds līdzsvarotai attīstībai.
12.septembrī  Jelgavas pilsētas dome pieņem lēmumu par plānotās jaunās administratīvās teritorijas, apvienojot Jelgavas pilsētu, Jelgavas novadu un Ozolnieku novadu, izveidošanu par juridiski nekorektu un Jelgavas pilsētas pašvaldības iedzīvotāju interesēm un labas un pienācīgas pārvaldības principiem neatbilstošu.  Pamatojot savu vēlmi aizstāvēt Jelgavas pilsētas tiesības pastāvēt kā Republikas  nozīmes pilsētai, par šo lēmumu tika informēta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, aicinot veikt korekcijas teritoriālās reformas modelī.
14.oktobrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un valdības pārstāvji publiskoja informāciju par to, ka Rēzeknei, Daugavpilij un Liepājai tiek saglabāts republikas pilsētas statuss. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce  norādīja, ka likumprojekta grozījumi veikti pēc tam, kad datu analīze parādījusi, ka veidojamās pašvaldības spēs veikt tām ar likumu uzticētās funkcijas, ka lēmumi pieņemti, jo pašvaldības pašas rosināja tādas izmaiņas. Kā pamatojums minētajiem grozījumiem likumprojektā norādīts  arī tas, ka ar triju lielo pilsētu neiekļaušanu novados kopā ar lauku teritorijām tiek mazināti riski apkārtējo teritoriju iedzīvotāju pārstāvniecības samazināšanai.
15.oktobrī Jelgavas novada pašvaldība nosūtīja Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam motivētu vēstuli, aicinot ievērot vienotus kritērijus un argumentus identiskās situācijās, līdzvērtīgās pozīcijās ar Daugavpils novadu, Liepājas novadu un Rēzeknes novadu iekļaujot arī Jelgavas novadu.
Tajā pat laikā pēc Ministru kabineta 2019.gada 15.oktobrī  atbalstītajiem grozījumiem attiecībā uz Daugavpils novadu, Liepājas novadu, Rēzeknes novadu  un likumprojektu kopumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce norādīja, ka turpmākie grozījumi ir Saeimas ziņā, ka tādi noteikti būs, jo visus priekšlikumus atbildīgā ministrija nepaspēja izvērtēt.
 
Jelgavas novada pašvaldībai nav saprotams, kāpēc minētie grozījumi nav mainījuši likumprojektā arī plānotā Jelgavas novada teritoriju. Jelgavas novadā uz 2019.gada 1.jūliju ir 23496   iedzīvotāji, tā pilnībā spēj veikt tai ar likumu uzticētās funkcijas. Jelgavas pilsētas, kurā ir 60764 iedzīvotāji, iekļaušana Jelgavas novada sastāvā nepārprotami radītu risku lauku teritoriju iedzīvotāju pārstāvībai Jelgavas novada domē, uz ko Jelgavas novada pašvaldība vairākkārt tika tieši norādījusi.
Atsaucoties uz vienu no pašvaldības “kvalitātes” rādītājiem jeb teritorijas attīstības līmeņa indeksu, kas ir viens no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kritērijiem, vērtējot pašvaldības ekonomiskās izaugsmes faktorus, Jelgavas novada pašvaldība visu novadu grupā pēc 2018.gada datiem ieņem 38.vietu. Salīdzinājumā – Daugavpils novads – ieņem 98.vietu, Rēzeknes novads – 102. vietu, kas pierāda Jelgavas novada saimnieciski, ekonomiski efektīvu attīstības tempu un daudz lielākā mērā apliecina tā spēju pastāvēt bez pilsētas.
Vēl 2018.gada 7. novembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un SIA ‘’Lursoft’’  indeksā ‘’Investīcijām draudzīgākā pašvaldība’’ Jelgavas novada pašvaldību  novērtēja kā trešo labāko pašvaldību.  Latvijā Indekss balstās uz reģionu apkopoto pašvaldību pašnovērtējumu, aktivitāti uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras veidošanā un pašvaldību teritorijā esošo uzņēmumu finanšu-ekonomiskajiem rādītājiem.
 
Jelgavas novads, tā pašvaldība atrodas salīdzināmā situācijā ar Daugavpils, Liepājas  un Rēzeknes novadu, to pašvaldībām. Iedzīvotāju skaita attiecība pilsētā pret iedzīvotāju skaitu tai pieguļošajā novada teritorijā ir līdzīga -  Daugavpilij un Daugavpils novadam tā ir 4,1  (91 515 pret 22 334), Rēzeknei un Rēzeknes novadam  1,14 (30 242 pret 26 465), Liepājai un Lejaskurzemes novadam  2,12 (76 374 pret 36 012), Jelgavai un Jelgavas novadam (ieskaitot Ozolnieku novadu)  1,83 (60 764 pret 33 053).
 
Ministru kabinets 2019.gada 21.oktobrī  LR Saeimai ir nodevis likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”. Saskaņā ar likumprojekta pielikuma 6.punktu Jelgavas novadu veidos tagadējās republikas pilsētas Jelgavas, Ozolnieku novada un Jelgavas novada teritorijas. Likumprojekta redakcija līdz 2019.gada 15.oktobrim republikas pilsētas apvienošanu ar lauku teritoriju paredzēja, arī veidojot jaunos Rēzeknes, Daugavpils un Ventspils novadus.
 
Minēto novadu teritorijas pārskatāmā pagātnē ne administratīvi, ne teritoriāli nav bijušas saistītas ar minētajām republikas pilsētām. Septiņas republikas pilsētas, ieskaitot minētās, nav bijušas kādreizējo rajonu sastāvā, tās vienmēr iedzīvotāju skaita ziņā ir bijušas lielākas kā rajoni ap tām. Rajonu sastāvā bija pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits bija mazāks par rajona lauku teritorijas iedzīvotāju skaitu.
Jelgavas novada pašvaldība uzskata, ka Jelgavas novads atrodas vienādā ne atšķirīgā situācijā ar lauku teritorijām, kas robežojas ar Daugavpili, Rēzekni un Liepāju, tāpēc likumdevējam, izdodot likumu, ir jāievēro tiesiskās vienlīdzības princips, līdztiesības princips. Likumprojekta sagatavotāji nav norādījuši atšķirīgas attieksmes piemērošanas  saprātīgus iemeslus, leģitīmu mērķi un  samērīgumu.