+A A
Otrdiena, 7. Jūlijs, 2020
Maruta, Alda

Digitālie rīki uzņēmējdarbības atbalstam (INTERFRAME-LV Zemgales forums)

26.02.2020

Jelgavā mājražojumu veikalā “Amatnieku sēta” 2020. gada 19. februārī sākās projekta INTERFRAME-LV (valsts pētījumu programmā (VPP) “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”, 2019–2021) reģionālo forumu cikls par digitalizāciju uzņēmējdarbībā. Projektā ar šo tēmu strādā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pētnieki, tajā skaitā Latvijas Interneta asociācijas valdes priekšsēdētāja LLU doktorante Ina Gudele, LLU profesors Pēteris Rivža. Ne tikai klātesošajiem mazajiem uzņēmējiem, bet arī kupli pārstāvētajiem LLU studentiem forums sniedza jaunu vērtīgu informāciju. Noslēgumā šitaki sēņu audzētājs Jānis Volksons no Lielplatones “Trubeniekiem” foruma dalībniekiem  sarīkoja sēņu maizes ar sēņu sviesta degustāciju.

Latvijas attīstītā tehnoloģiju infrastruktūra lietderīgāk jāizmanto uzņēmējdarbībā

Foruma vadītāja Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte ievadā uzsvēra, ka gan produkta ražošanu, gan tā nonākšanu līdz patērētājam būtiski ietekmē starpinstitucionālā sadarbība, šajā ķēdē ietilpstot, piemēram, LLU zinātniekiem, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Jelgavas biznesa inkubatoram, pašvaldībām ar struktūrām uzņēmēju atbalstam un tās posmus saistot kopā un darbinot tehnoloģijām.

INTERFRAME-LV vadītāja LLU profesore Baiba Rivža raksturoja pašreizējo digitālo vidi: vēl esam tā sauktās 4. industriālās revolūcijas (pēc Klausa Martina Švāba formulējuma) 1. posmā, kas zīmīgs ar sensoriem, droniem, liela apjoma datu uzkrāšanu, robotiem u.tml. Kardināli mainās veids, kā dzīvojam un strādājam (dzīvosim un strādāsim), notiek robežu izzušana starp fizisko, digitālo un bioloģisko jomu. Šobrīd vēl cilvēks ir galvenais noteicējs, bet 2. posmā daudzās jomās jau roboti pieņems izšķirīgus lēmumus. Profesijas zudīs un nāks klāt jaunas. Robotus grūtāk būs nodarbināt nozarēs, kur nepieciešams cilvēcisks atbalsts un sirds siltums (apkalpojošā joma un brīvā laika serviss), bet fiziskā darba veikšana būs mākslīgā intelekta pārziņā. Tas saistās ar jauna tipa darbaspēka sagatavošanu un apmācību, tehnoloģiju visaptverošu apgūšanu.

ES Kopējā lauksaimniecības politikā (2021–2027) akcentēta mazo un vidējo lauku saimniecību piekļuve tehnoloģijām, kā arī lauksaimnieku un lauku apvidu pilnīga pievienošana digitālajai ekonomikai. Tehnoloģiju attīstība un digitalizācija ļauj strauji palielināt resursu izmantošanas efektivitāti, vienlaikus sekmējot vides un klimata ziņā viedu lauksaimniecību. Pagaidām jauno tehnoloģiju ieviešana lauksaimniecībā ES ir nevienmērīga.

Pēc Eiropas Komisijas veidotā Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) 2019. gada rādītājiem par dažādām digitalizācijas pozīcijām Latvijā visattīstītākā ir savienojamība un digitālie publiskie pakalpojumi (augstāk par Eiropas vidējo līmeni); bet atpaliek digitālo tehnoloģiju izmantošana uzņēmumos jeb uzņēmējdarbības digitalizācija, t. sk. interneta izmantošana e-komercijai (zem Eiropas vidējā līmeņa); cilvēkkapitāls (par maz sagatavoto speciālistu).

Nebūt lētticīgiem, neizplatīt lieku informāciju un pārbaudīt saņemto informāciju

Tehnoloģiju izmantošanai tā, lai tehnoloģijas nesāktu izmantot to lietotājus, proti, datu drošībai ikdienā auditorijas nedalītu uzmanību piesaistīja Ina Gudele, minot ap divdesmit apdraudējumu pozīciju. Viens, ka līdz ar tehnoloģijām mūsu dzīvē kopumā ir ļoti krities iespējamais privātuma līmenis (“Kā plikam iziet uz ielas – tādi esam digitālajā vidē!”), bet otrs, ka ar nezināšanu, neuzmanību, aizmāršību un lētticību paši situāciju pasliktinām, iedodam “atslēgas” uz guļamistabām un pat tualetēm.

Cilvēki ikdienā par sevi digitālajā vidē izplata daudz informācijas, ieskaitot ģeolokāciju, personas datus, foto, digitālie rīki paši saimnieka vietā informāciju nosūta uz e-vidi. To diemžēl izmanto arī ļaunprāši un rada finanšu līdzekļu un īpašumu apdraudējumu. Lietu internets (viedie skaitītāji, videonovērošana, datu sensori) un sociālie tīkli ir vislielākais apdraudējums cilvēciskajam faktoram.

Ne septiņreiz, bet daudzkārt vairāk reižu jāapdomā, kādas fotogrāfijas likt digitālajā vidē, jo tās vairs nešķitīs “prikolīgas”, kad iznirs no interneta dzīlēm visnepiemērotākajā brīdī – kad vēlēsities kļūt par vadītāju vai deputātu. Savukārt tādai viedierīcei kā novērošanas kamera atstāt ražotāja paroli un to nenomainīt uz personalizētu datu drošības paroli nozīmē ļaut vietu, kur tā uzstādīta, novērot vairākiem simtiem šādu pašu kameru ar vienādu ražotāja paroli īpašnieku. Bet aizmāršības dēļ neizslēgta videonovērošanas kamera, kas dienā uzmanījusi auklīti vai kādu mājās vienu atstātu mājdzīvnieku, vakarā var jūs pašus demonstrēt jebkādā situācijā plašam novērotāju lokam. Arī nenomainīta parole viedajam televizoram ļaus ielūkoties TV lietotāja mājās – ne tikai jūs skatīsieties televizoru, bet televizors skatīsies jūs.

Datoru parolēm tāpat jābūt oriģinālām – oriģinalitāte atmaksājas kā drošība un aizsargātība no uzlauztiem datoriem un šantāžas. Pret viltus sūtījumiem par mantojumu vai krāpniekiem precinieku ādā derēs tikai viens padoms – neesiet lētticīgi un pārbaudiet saņemto informāciju. Uzņēmumos šajās šķietami elementārajās gudrībās ir jāapmāca darbinieki. Tehnoloģijas biznesā var būt labi palīgi, tās lietojot gudri un piesardzīgi.

Mākslīgais intelekts: tuvu 10 Latvijas uzņēmumos jau ir virtuālie asistenti

Pēteris Rivža sniedza priekšstatu par mākslīgā intelekta (MI) attīstības tendencēm.  Jēdzienu "mākslīgais intelekts" 1956. gadā ieviesa Džons Makartijs (John McCarty), bet plašāk pazīstams sabiedrībā tas kļuva 1997. gadā, kad šaha mašīna Deep Blue uzvarēja pasaules čempionu Gariju Kasparovu. Tomēr MI strauji attīstījies tieši pēdējā laikā, jo ir uzlabojušās tehnoloģijas, daudzkārt palielinājies datu apjoms. Pastāv MI iedalījums 3 veidos: šaurs (vājš), kāds tas ir pašreizējā posmā, – mašīnintelekts, kas izmanto dabiskās valodas apstrādi, tāds ir arī, piemēram, “Google” tulkotājs, roboti ar tērzēšanas prasmēm, kuri ir ieprogrammēti mijiedarbībai ar cilvēkiem personalizētā, dabiskā veidā.

Vispārīgajam MI būtu jābūt tikpat spējīgam kā cilvēkam; pārākajam MI jau būtu jāpārspēj cilvēks it visā, ieskaitot lēmumu pieņemšanu un emocionālās attiecības. MI pamatā tomēr ir mākslīgie neironi ar dažām ieejām, cilvēka bioloģisko neironu sistēma ir daudz spēcīgāka ar tūkstošiem ieeju un nesalīdzināmi aktīvākām saziņas iespējām.

Latvijā arī ir izveidots rīcības plāns, nosakot, ka valsts sektora ieguldījumiem MI jāsasniedz 25 miljoni eiro līdz 2030. gadam; jāsagatavo priekšlikumi VPP izveidei IKT jomā, integrējot tajā MI komponentu; nacionālajos vai nozares plānošanas dokumentos, pašvaldības attīstības plānos jāiekļauj izvērtējums par automatizāciju un MI izmantošanu.

MI pašreizējais lietojums: mašīntulkošana – “Tildes” tulkojumi par 64,9% atbilst cilvēka tulkojumam, “Google” par 52,1%, kas abos gadījumos ir augsts rādītājs; virtuālais asistents (čatbots, sarunbots, tērzēšanas bots jeb robotprogrammatūras) – uzņēmumam jāizvērtē, vai klientu un ienākošo jautājumu plūsma ir tik liela, lai būtu nepieciešams virtuālais asistents, tomēr pie noteikta jautājumu apjoma tas dod lielu darba stundu ietaupījumu un ar laiku arī finansiālu ietaupījumu; attēlu analīze; robotika; lielu apjoma datu analīze un uz tās balstīta prognozēšana; lēmumu pieņemšanas automatizācija un atbalsts.

Tuvu 10 Latvijas uzņēmumos jau ir virtuālie asistenti, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam – Toms, Lauku atbalsta dienestam – Varis, SIA “Tele 2” – Ieva utt. Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC) ir uzsācis inovatīvas virtuālo asistentu koplietošanas platformas izveidi publiskās pārvaldes iestāžu vajadzībām. Projekts tiek īstenots, izmantojot valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformas Hugo.lv iestrādnes un resursus. Tādējādi katrai iestādei nav jāveido savs virtuālais asistents no nulles.

Ieguvumi no virtuālā asistenta ir, piemēram, spēja labi sadalīt zvanu plūsmu un uzņēmumi var samazināt zvanu centru darbinieku skaitu pat vairākkārtīgi; īpaši noderīgi uzņēmumiem, kuriem liela daļa klientu atrodas ārvalstīs, arī citās laika joslās; uzņēmumi ar jauniešu mērķauditoriju, jo viņi vēlas jautājumus uzdot rakstiski un sagaida ātras atbildes. Populārākā virtuālā asistente pasaulē ir Sofija, skaistākā – Erika.

MI jomā LLU ir izstrādāti vairāki maģistra un bakalaura darbi, piemēram, par dziļās mašīnmācīšanās metožu izmantošanu kokmateriālu bojājumu noteikšanai, sejas atpazīšanas sistēmas prototipa izstrāde.

Mazajam uzņēmējam arī nepieciešama digitālā platforma, lai nesāktos stagnācija

Jelgavas novada pašvaldības Izglītības pārvaldes galvenais speciālists mūžizglītības jautājumos Jānis Erno iepazīstināja ar digitālajām iespējām pašvaldībā un uzņēmējdarbībā. Jelgavas novadā 2015. gadā tika izveidots Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs (VPVKAC) ar 14 pieņemšanas punktiem – 13 novada pagastos un administratīvajā ēkā Pasta ielā 37, Jelgavā. Tuvāk dzīvesvietai iedzīvotājiem tiek sniegtas konsultācijas un praktiska palīdzība. Gadā no iedzīvotājiem tiek saņemts aptuveni pustūkstotis elektronisku iesniegumu, vairāk nekā tūkstotis elektroniski parakstītu dokumentu un viņiem nosūtīts vairāk nekā tūkstotis elektroniski sagatavotu dokumentu, samazinot papīra formāta dokumentu apriti.

Pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbībai: iespēja piedalīties dažāda mēroga izstādēs; projektu ietvaros izveidotas amatnieku darbnīcas; konkursi «Uzņēmēju gada balva», «Esi uzņēmējs Jelgavas novadā»; preču zīmes «Vietējais ražotājs – novada lepnums» izveide un attīstīšana; pieejams tirdzniecības aprīkojums; gadatirgu organizēšana; semināru, apmācību, t. sk. digitālo prasmju apgūšanas, pieredzes apmaiņas braucienu organizēšana u.c.

Foruma diskusijā, kurā piedalījās  arī uzņēmējas Daiga  Latkovska un Ināra Mālkalne, izskanēja atziņa, ka mazajiem uzņēmējiem pagaidām vēl rūpes par pamatbiznesu ir svarīgākas nekā digitālo attīstības tendenču īstenošanu praksē. Taču digitālā platforma ir neizbēgama arī mazajiem uzņēmējiem, lai nesāktos stagnācija.

Sagatavoja: Ausma Mukāne