+A A
Ceturtdiena, 27. Aprīlis, 2017
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
80008083
Bezmaksas ierosinājumu un atsauksmju tālrunis

Kazdangas militārā daudzcīņa

Drukāt
  • Egija Graudiņa  (Vircavas vidusskola Platones filiāle)
  • Gatis Petrovs (Vircavas vidusskolas Platones filiāle, tagad Jelgavas Tehnikums)
  • Egīls Lībietis (Vircavas vidusskola)

Šogad izdomājām aizbraukt arī uz Kazdangas militāro daudzcīņu, kur mums gāja jautri. Bijām tur četri - es - Gatis Petrovs, Egīls Lībietis un Gatis Ģirts Beļskis. Sacensībās nebija nemaz tik grūti, jo visam jau bijām gājuši cauri. Tas bija gandrīz kā kārtējais treniņš, taču šoreiz ne tas labākais. Redzējām ka paši Kazdangieši bija sacensībām ilgi gatavojušies. Beigās jau bijām gatavi braukt mājās un neko negaidījām, taču apbalvošanā mums paziņoja ka esam izcīnījuši trešo vietu no 8 vecākās grupas komandām un bijām paši pārsteigti par to.

Egija Graudiņa  (Vircavas vidusskola Platones filiāle)


Kazdangas militārās daudzcīņas kausa laikā tika pārbaudītas ne tikai individuālās spējas un zināšanas, bet arī komandas spēja sadarboties un atbalstīt vienam otru. Mūsu komanda ar gandarījumu devās mājup, līdzi vedot bronzas medaļas un kausu.

Gatis Petrovs (Vircavas vidusskolas Platones filiāle, tagad Jelgavas Tehnikums)


Uz Kazdangu braucām četru cilvēku sastāvā, ceļš bija garš un nogurdinošs, bet kad ieradāmies tur bijām pārāk pārliecināti par savām spējām. pēc atklāšanas ceremonijas tikām iepazīstināti ar uzdevumiem. mums bija 4 veidu uzdevumi - šaušana ar pneimatisko šauteni, granātas mešanu mērķī, NATO šķēršļu josla un kross - meitenēm 2,5km, puišiem 5km.
Pirmo uzdevumu - šaušanu mērķī veicām vissliktāk, kā instruktors saka, bijām pārāk pašpārliecināti. granātas jau sametām krietni labāk, NATO šķēršļu joslā mums negāja spīdoši, bet tā jau ir ja pašiem nav savas. Pēdējais uzdevums man bija visbriesmīgākais, kross likās nenormāli garš, vienubrīd jau domāju ka tas nebeigsies nekad, bet pēc finiša biju priecīgs ka to izdarīju. Protams, ka izvērtējot kā mums gāja uzdevumos, sapratām, ka tādi rezultāti priekš mums un mūsu instruktora ir salīdzinoši slikti, bet kad noslēguma ceremonijā tomēr arī mēs tikām apbalvoti, tad bijām priecīgi, un secinājām nevajag nolaist rokas pirms laika un ka jācīnās līdz galam.

Egīls Lībietis (Vircavas vidusskola)