+A A
Trešdiena, 26. Jūlijs, 2017
Ance, Anna, Annija
80008083
Bezmaksas ierosinājumu un atsauksmju tālrunis

Mazā Mītavas taka

Drukāt
  • Haralds Noviks (Vircavas vidusskolas Lielvircavas filiāle, tagad Platones filiāle)
  • Andris Marcinkevičs (Vircavas vidusskolas Lielvircavas filiāles jaunsargu instruktors)

Orientēšanās sacensības ,,Mazā Mītavas taka,, notika pirmo reizi. Šajās sacensībās mēs kā jaunākie jaunsargi piedalījāmies pirmo reizi. Tā kā šīs bija pirmās sacensības, kurās piedalāmies mēs sevi gribējām parādīt no labākās puses. Tas mums izdevās, jo mēs ieguvām godalgoto pirmo vietu.

Haralds Noviks (Vircavas vidusskolas Lielvircavas filiāle, tagad Platones filiāle)


2015. gada 24. oktobrī Jelgavas lidlauka teritorijā pirmo reizi notika sacensības "Mazā Mītavas taka". Šīs sacensības rīkoja Jaunsardzes 501. vienība no Jelgavas, Dainas Kleinbergas vadībā un tās bija paredzētas mazajiem Jaunsargiem, kas darbojas 1. līmenī. Arī mūsu 502. vienības Platones un Lielvircavas nodaļās bija šādi  Jaunsargi un kopā ar kolēģi E. Miķelsonu nolēmām izveidot un nosūtīt komandu uz šīm sacensībām. Jāteic, ka bijām ļoti priecīgi par iespēju, beidzot kādās sacensībās iesaistīt arī mazos Jaunsargus, jo lai arī sacensības gada garumā bija daudz, tās visas bija domātas vecākiem bērniem.

Mūsu komanda netika gatavota speciāli šim pasākumam. Lielākai daļai nebija vēl nekādas pieredzes komandas darbā un viņi vēl nebija sastrādājušies. Visas cerības likām uz to, ka mazie nodarbību laikā būs klausījušies analīzi, ko veicām pēc katrām sacensībām, kurās piedalījās mūsu vienības. Savas stiprās un vājās puses pēc sacensībām ļāvām izklāstīt pašiem dalībniekiem un pēc tam, parasti, izklāstījām arī savu - instruktoru viedokli par viņu sniegumu.  Kā arī cerējām, ka būs sapratuši ideju - “darbojamies kā viena komanda un lai arī cik grūti klātos, mēs savējos nekad nepametam”. 

Uz pirmajām sacensībām bija ieradušās sešas komandas, tajā skaitā arī mēs. Vēl pirms pašām sacensībām, starp komandām bija jūtamas vairāk draudzīgas attiecības, nekā sāncenšu gars, jo visus vienoja interese par Jaunsardzes vienībās notiekošo un gaidāmajiem uzdevumiem sacensībās.

Pēc sacensību svinīgās  atklāšanas ceremonijas un sacensību noteikumu nolasīšanas, komandas nostājās secībā, kādā dosies uz startu. Mūsu komanda bija tas gods startēt pirmajai. Uzdevumi kontrolpunktos bija ļoti dažādi un interesanti. Tajos bija jāparāda sava veiklība, attapība, zināšanas un izturība. Kontrolpunktu daudzveidībai tika pieaicināti instruktori un vienības arī no citiem novadiem.

Par savas komandas darbību biju patīkami pārsteigts jau no starta līnijas.  Teicami darbojās komandas kapteinis Haralds Noviks, kurš ne tikai deva savlaicīgus rīkojumus saviem komandas biedriem, bet arī pats aktīvi palīdzēja veikt uzdevumus kontrolpunktos. Vienā no sacensību nolikuma punktiem bija teikts, ka kopējais  sacensību trasē pavadītais laiks neietekmēs kopējo rezultātu, ietekmēs tikai kontrolpunktos uzdevuma izpildes kvalitāte. Neskatoties uz to, mūsu komanda no viena kontrolpunkta uz otru devās tikai un vienīgi skrienot. Tādā veidā izaicinot paši sevi. Viņos bija manāms spēcīgs sacensību gars un vēlme pierādīt vecākai grupai, mūsu 502. vienībā, ka arī viņi ir  šīs vienības cienīgi un centīsies iegūt 1. vietu, kā to līdz šim bieži darījušas vecākās grupas citās sacensībās. Šoks mani pārņēma brīdī, kad kāds no komandas biedriem vairs nevarēja paskriet un tika pieņemts zibenīgs komandas lēmumus nogurušo nest uz muguras. Nesa visi, kas jutās stipri un nevis gāja, bet skrēja. Šajā brīdī sapratu, ka mums izdevās viņiem "iepotēt" komandas garu un saukli - mēs savējos nepametam. Tā līdz finišam atskrēja visi reizē - noguruši un laimīgi, jo bija pieveikuši trasi un galvenais pierādījuši paši sev, ka var.

Pēc finiša sākās "gaidīšanas" svētki. Tā kā visa trase (aptuveni 10 km) tika noskrieta, tad nākošā komanda parādījās tikai pēc pusstundas, par ko mazajiem arī bija liels prieks. Kad ieradās pēdējā komanda, tika apkopoti rezultāti. Visas komandas nostājās apbalvošanas ceremonijai. 3.vieta, 2. vieta un mūsu komandā bija jau patīkama nojauta. Daudzi jau smaidīja un tad tas mirklis bija klāt! Mēs ieguvām pirmo vietu. Komandā bija neviltots prieks un lepnums, ka ne tikai vislabāk paveica uzdevumus, bet arī visātrāk to bija veikuši.

Pēc apbalvošanas ceremonijas visus gaidīja sarūpētās pusdienas un šajā brīdī atkal visi sagāja kopā un dalījās savos iespaidos par sacensībās piedzīvoto. Liels prieks bija arī man, kad braucot mājās, dzirdēju viņus jautri čalojam par šodienas sacensībām, par gūto pieredzi un cerībām iegūt godalgotas vietas arī nākošās sacensībās. Bija patīkama sajūta, ka mums ir izveidojusies vēl viena draudzīga komanda, kas popularizēs 502. vienību.

Andris Marcinkevičs (Vircavas vidusskolas Lielvircavas filiāles jaunsargu instruktors)