+A A
Pirmdiena, 15. Oktobris, 2018
Hedviga, Helvijs, Eda
80008083
Bezmaksas ierosinājumu un atsauksmju tālrunis

Jelgavas novadā aizvadīta diskusija "Kafija ar politiķiem"

29.01.2018

„Mums ir svarīgi, ka nevienam nav bail no iepazīšanās apļiem!”, sākot diskusiju teica Rasma Pīpiķe, Jelgavas novada strukturētā dialoga diskusijas „Kafija ar politiķiem” moderatore. Tieši iepazīšanās aplī divi jaunieši atrada iespējams savu pirmo darba vietu tūrisma nozarē, viena jauniete iepazinās ar puisi, kurš bija gatavs uzdāvināt viņai savu ģitāru, lai viņa iemācītos to spēlēt, savukārt Jelgavas novada senioru nometnei vasarā atradās iespējamie atbalstītāji.

Kāpēc iepazīšanās ir būtiska? Tāpēc, ka bez savstarpējās iepazīšanās nevar sākties neviens process. Iepazīšanās procesā būtiskākais ir tas, ka jaunieši spēj un var izteikt savas domas, nebaidoties no politiķiem, kuriem ir lielāka pieredze, lielāka vēlēšanās izteikt savas domas ātrāk un biežāk, jo viņiem šķiet, ka viņi zina labāk.

Savā atklāšanas runā Zemgales NVO Centra vadītājs Uldis Dūmiņš uzsvēra: „Jaunieši nav rītdiena, jaunieši ir katra diena, katrs lēmums, ko pieņemam, katrs darbs, ko darām ikdienā, jo jaunieši ir tie, kas mūsu sastrādāto saņems pēc mums.”

Jelgavas novadā strukturētā dialoga diskusija notika jau piekto reizi un šoreiz to apmeklēja 29 jaunieši no Jelgavas novada un 8 Jelgavas novada domes deputāti. Diskusijas galvenās tēma bija “Jaunieši Eiropā – kas tālāk?”, bet, lai diskusija būtu konkrēta, tās dalībnieki apskatīja trīs jautājumus:

Kas palīdzētu jauniešiem attīstīt kritisko domāšanu un medijpratību? Izstrādāti sekojoši priekšlikumi:

  • Pašvaldībai, sadarbojoties ar Jauniešu centriem un jauniešu organizācijām, jāveido sadarbības platforma / domnīca/ ar mērķi attīstīt jauniešos kritisko domāšanu un mediju pratību.
  • Izglītības un zinātnes ministrijai nepieciešams izveidot metodiskos materiālus, kurus var izmantot, lai vietējā līmenī apgūtu praktiskas iemaņas mediju pratībā un kas attīsta kritisko domāšanu. Ja tādi eksistē, tad izveidot sistēmu, kas nodod šos materiālus ģimenēm, skolām, jauniešu centriem to apguvei (bez praktiskas izmantošanas jauniešos nevar veidoties prasmes).
  • Skolu izglītības programmās ieviest elementus, kas veicina kritisko domāšanu un mediju pratību.
  • Izmantojot simulācijas spēles (pieredzes stāstus), ieviest praktisku zināšanu palielināšanu par mediju lietošanu ikdienā.
  • Jauniešu organizācijām un Jauniešu centriem ar valsts atbalstu vēlams turpināt organizēt deputātu / politiķu un jauniešu nepārtrauktu dialogu, lai jauniešu vajadzības būtu ņemtas vērā ikdienā, veidojot un risinot ikdienā ikvienu jautājumu.

Kam būtu jāmainās, lai padarītu lauku reģionus pievilcīgākus jauniešiem? Izstrādāti sekojoši priekšlikumi:

  • Reģionos ir svarīgi, lai būtu cilvēki, kuri veido un organizē kvalitatīvu,  daudzpusīgu un interesantu ārpus izglītības laika pavadīšanas programmu, kas atbalsta jauniešus viņu izvēlēs, bet tajā pašā laikā ļauj iziet no komforta zonas un tādejādi attīsta jauniešos daudzpusību.
  • Novada pārvaldes institūcijām nepieciešams būt atvērtām un jāuzklausa jaunieši, kuru mājas ir konkrētais pagasts.
  • Jauniešiem ir nepieciešams kolektīvs, kāda grupa, kas rada piederības sajūtu konkrētai vietai. Šādas vietas ir nepieciešams veidot un to darbība jāatbalsta.

Kādām fiziskām telpām ir jābūt pieejamām jauniešiem, lai veicinātu to personisko, kultūras un politisko attīstību? Izstrādāti sekojoši priekšlikumi:

  • Pašvaldībai nepieciešams nodrošināt labu ceļu sazarojumu starp pagastiem, lai nodrošinātu jauniešu mobilitāti un iespējas nokļūt uz centriem, lai apmeklētu kultūras un izglītojošos pasākumus.
  • Pašvaldībai jānodrošina jauniešu centru izveide ar adekvātām telpām katrā pagastā, lai jaunieši var pavadīt savu laiku jēgpilni un izglītojoties, esot ciešā kontaktā ar citiem jauniešiem un pilnveidotos jomās, kurās vēlās - mūzikā, mākslā, sportā u.c. jomās.
  • Nepieciešams izveidot vietas, kurās iespējams īstenot aktivitātes ārā, apgūt lauku darbus un pilnveidot savas iemaņas un apgūt ekstrēmas aktivitātes, kā arī apgūt lokālpatriotismu.
  • Pašvaldībai nepieciešams izveidot multifunkcionālu centru, kurā iespējams, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, iejusties virtuālajā realitātē un sniedz iespējas piedzīvot „realitāti”, izdarot kļūdas un tādejādi mācoties. Tas var kalpot arī kā motivācijas centrs karjeras izvēlei un pieredzes iegūšanai jomās, kuras skolās netiek apgūtas.

Diskusijas tiek organizētas strukturētā dialoga ietvaros, visā Eiropas Savienībā sniedz iespēju jauniešiem un vietējai lēmējvarai iesaistīties diskusijās un politikas veidošanā par jautājumiem, kas ietekmē pašus jauniešus.

Kristīne Kode, Jelgavas novada jaunatnes lietu speciāliste, pēc pasākuma uzsvēra: „Mums ir ļoti spējīgi un kolosāli jaunieši, tāpēc viņi ir pelnījuši, ka viņu viedokli uzklausa un ka viņu viedoklis ir zināms lēmumu pieņēmējiem. Jaunatnes darbs Jelgavas novadā ir labi attīstīts, ir vairākas speciāli izveidotas vietas, kur saturīgi pavadīt brīvo laiku pēc skolas, pagastos darbojas jaunatnes lietu koordinatori un mēs turpinām strādāt, lai novadu padarītu arvien draudzīgāku jauniešiem.”

Diskusijas rezultāti tiks apkopoti un jaunieši par tiem turpinās runāt 22.03.2018., kad notiks Jelgavas novada Jauniešu forums.

Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2017.gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros. Projektu īsteno Jelgavas novada dome sadarbībā ar Zemgales NVO Centru​.

Papildus informācija:
Uldis Dūmiņš, t. 29802373, uldis@zemgalei.lv
Kristīne Kode, t.28606703, kristine.kode@jelgavasnovads.lv