4. augustā plkst. 15:00 Jelgavas novada pašvaldība Kalnciema pagastā atklāja daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “LAIPA” darbības uzsākšanu. Tas nozīmē, ka dienas aprūpes centru un specializētās darbnīcas iedzīvinās klienti no dažādiem pagastiem, savukārt grupu dzīvokļos iekārtosies cilvēki, cenšoties iedzīvoties un patstāvīgi risināt savas sadzīvei aktuālās lietas. 

Jelgavas novada Bāriņtiesas un Europe Direct Informācijas centra Jelgavā (EDIC) rīkotais ikgadējais audžuģimeņu un aizbildņu salidojums šogad notika 1.augustā Vilces pagastā pie Vilces muižas. Pasākumā piedalījās Jelgavas novada audžuģimenes un aizbildņi, kā arī ģimenes no Liepājas pilsētas, Tukuma, Kandavas, Daugavpils un Valmieras novadiem, kas rūpējas par Jelgavas novada bērniem.

Jelgavas novads nu jau aizvadītajā mācību gadā ieviesa un īstenoja Latvijā  nebijušu pakalpojumu, sniedzot iespēju bērniem ar uzvedības un saskarsmes grūtībām darboties zemnieku saimniecībās un mierīgā, līdzsvarotā vidē dažādas praktiskas un noderīgas lietas iemantot kā prasmes un dzīves mācības. Šāda taktika ceļ bērna pašapziņu, uzlabo un attīsta prasmes, līdz ar to paaugstināta tiek arī spēja integrēties vispārizglītojošā mācību programmā. Un, lai arī valstī izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ neizdevās šo pakalpojumu pilnībā īstenot līdz galam, jau gaidāmajā mācību gadā pašvaldība pakalpojumu plāno turpināt.

Jau šajā nedēļā vairāk nekā 1500 bērnu Jelgavas novadā no maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm vecumā no pirmskolas izglītības iestādes vecuma līdz 9. klasei katrs saņem mēneša piena devu jeb 13 paciņas (200ml) “Rasēns” piena kā dāvanu no vadošā piena pārstrādes uzņēmuma “Food Union”.

Lai izvērtētu, kā kopumā sokas ar deinstitucionalizāciju (DI) Zemgalē, 2020. gada sākumā veikts Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. īstenošanas progresa izvērtējums, kurā apkopota aktuālā informācija par projekta ieviešanas progresu un mūsu sadarbības partneru – Zemgales pašvaldību sasniegtajiem rezultātiem ESF projekta “Atver sirdi Zemgalē” ieviešanā. Projektā no 22 Zemgales reģiona pašvaldībām ir iesaistījusies 21 pašvaldība.

Vecākiem, kuri audzina bērnu ar smagiem funkcionēšanas traucējumiem, laikā, kamēr ir slēgtas vispārējās izglītības iestādēs, Labklājības ministrija lūdz izmantot kādu no sekojošiem variantiem:

Ņemot vērā 12.martā Latvijas valdības Krīzes vadības padomes lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu saistībā ar Covid-19 izraisīto situāciju pasaulē un iespējamos riskus Latvijā, laika posmā no 13.marta līdz 14.aprīlim Sociālais dienests ierobežo klientu apkalpošanu klātienē. 

Zemgales Plānošanas reģionā norisinājies ERASMUS+ Stratēģiskās partnerības programmas 2014.-2020. gadam projekta “Aprūpes prasmju uzlabotājs” (CASE) pirmais iesaistīto pušu forums, kur aprūpes nozares speciālisti diskutējuši par efektīvas mācību platformas izveidi aprūpētāju darbam ar vecuma demenci skartiem pacientiem.

Dzīvnieku aizsardzības biedrība „Ķepu-ķepā” nolēmusi nodrošināt maznodrošināto personu dzīvnieku čipošanu, vakcinēšanu un reģistrēšanu.

LEADER sadarbības projekta „Veiksmīgs sociālais uzņēmējs lauku teritorijā” ietvaros 4. martā labdarības organizācijas “Tuvu” telpās, Saules ielā 2, Brankās, Ozolnieku novadā notiks seminārs “Sociālo uzņēmumu un pašvaldību sadarbība” pašvaldību darbiniekiem, esošajiem un topošajiem sociālajiem uzņēmējiem.

Juridiskās palīdzības administrācija ir iestāde, kas atbildīga par valsts kompensāciju izmaksu noziedzīgos nodarījumos cietušajiem. Tiesības uz valsts kompensāciju ir personai, kura atzīta par cietušo kriminālprocesā, ja noziedzīgs nodarījums izdarīts tīši, un tā rezultātā ir iestājusies personas nāve, cietušajam nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi, aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris vai inficēts ar HIV, B vai C hepatītu.

Lai aicinātu sabiedrību mainīt savus ikdienas paradumus un aizdomāties par cilvēka rīcības sekām, pārmērīgi patērējot dzērienu plastmasas pudeles, “Zaļā josta” uzsāk sociālu kampaņu “Man pašam savs”. Kampaņas ietvaros norisinās sabiedrības izglītošana par plastmasas pudeļu pārmērīga patēriņa nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, kā arī “Zaļā josta” aicina iedzīvotājus atbalstīt apņemšanos plastmasas pudeles aizstāt ar videi draudzīgām, daudzkārt uzpildāmām pudelēm, daloties ar savu pieredzi tīmeklī, lietojot tēmturi #SavaPudele.

Iespēja saņemt tūlītēju konsultāciju vai palīdzību krīzes situācijā bērniem vispiemērotākajā veidā ir ļoti svarīga. Daļa Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa klientu aptaujās norāda, ka “dzīvā” saruna ar konsultantu vairo nedrošību un traucē pilnībā izklāstīt savu problēmu. Tādēļ Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 piedāvā jaunu pakalpojumu – tiešsaistes konsultācijas jeb čatu.

LEADER sadarbības projekta “Veiksmīgs sociālais uzņēmējs lauku teritorijā” ietvaros pašvaldību darbiniekiem un citiem interesentiem 2020. gada 12. februārī pl. 09.30 tiek piedāvāts vebinārs: “Sociālie uzņēmumi. Pašvaldību atbalsta instrumenti.”

Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) ESF projekts “Personu ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem integrācija nodarbinātībā vai sabiedrībā” Nr.9.1.4.1/16/I/001 aicina uz prezentāciju.

Labklājības ministrija (LM) no 2019.gada 19.novembra līdz 2019.gada 8.decembrim izsludina pieteikumu iesniegšanu pretendentu izvirzīšanai konkursam „Labākais sociālais darbinieks Latvijā 2019”.

Jelgavas novada dome 30. oktobra sēdē atbalstīja saistošo noteikumu projektu, kas paredz sniegt finansiālu atbalstu cilvēkiem ar kustību traucējumiem, lai viņi savās mājvietās varētu veikt vides pielāgošanu ērtākai sadzīvei.

Š.g. 5. novembrī Jelgavas novada pašvaldība ielūdz uz semināru/diskusiju par personu ar intelektuālās attīstības traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā un viņu tiesību ievērošanu. 

Aicina pieteikties 1991. gada barikāžu dalībnieka apliecībai.

Pilsoniskā sabiedrība, sociālā iekļaušanās un indivīda tiesības – tie ir jēdzieni, ar ko pēdējā laikā saskaramies arvien biežāk. Tomēr neraugoties uz augošo sabiedrības informētību, joprojām baidāmies, norobežojamies un atsakāmies pieņemt faktu, ka cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir tieši tādas pašas tiesības, vēlmes, sapņi kā ikvienam no mums. Cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem pavada aizspriedumu, mītu un stereotipu ēna, ko kliedēt var tikai izmaiņas domāšanā un attieksmē. Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas kopīgi organizētajā sarunā "Garīga rakstura traucējumi mūsdienu Latvijā – pieredzes, stereotipi, atbalsta iespējas”,  kas notika šī gada jūnijā Cēsīs, sarunu festivāla “Lampa” ietvaros, tika skaidrota esošā situācija un tās cēloņi, kā arī sniegtas atbildes uz jautājumu – ko mēs, kā sabiedrība, varam darīt citādāk?