Jelgavas novads atrodas tuvu Rīgas pilsētai – Rīgas ietekmes zonā, novads iekļauj Zemgales reģiona nozīmīgāko attīstības centru – Jelgavas pilsētu. Jelgavas novada satiksmes infrastruktūra ir ļoti optimāla, ir viegla un ātra vietu sasniedzamība. Rīgas centrs sasniedzams laika robežās no 30 līdz 60 min.

Nozīmīgākais uzņēmējdarbības resurss Jelgavas novadā ir auglīgās lauksaimniecības zemes. 67,6% Jelgavas novada teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantojamā zeme, no tās vairāk kā 80% augstvērtīgas meliorētas zemes ar augšņu auglību virs 60 ballēm.

Meži aizņem 26% Jelgavas novada teritorijas, kas ir salīdzinoši zems rādītājs valstī kopumā. Meži lielākoties izvietoti Valgundes un Līvbērzes pagastos.

Nozīmīgs Jelgavas novada resurss ir derīgie izrakteņi, kas izvietoti vienmērīgi visā novada teritorijā. Līvbērzes, Valgundes un Kalnciema pagastu teritorijās tiek iegūta kūdra un māls. Uzņēmums SIA Laflora” ik gadus iegūst vairāk kā 100 tūkst. t kūdras, kas tiek eksportēta uz Eiropas un Āzijas valstīm.

Glūdas, Jaunsvirlaukas, Līvbērzes, Svētes, Vircavas, Vilces un Zaļenieku pagastos tiek iegūta smilts un smilts – grants, ko izmanto ceļu būvniecībā. Valgundes pagasta teritorijā atrodas dolomīta atradnes, novada dienvidu daļā iespējama pazemes termālo ūdeņu izmantošana enerģijas ieguvei.

Jelgavas novada teritoriju (Jaunsvirlaukas, Vircavas, Platones, Svētes, Glūdas un Valgundes pagastus) šķērso maģistrālais gāzes vads Iecava – Liepāja DN500 mm ar atzariem uz GRS, kā rezultātā vairākos novada pagastos ir pieejams ražošanai nozīmīgs resurss – gāze.

Jelgavas novadā ir attīstīta uzņēmējdarbībai nepieciešamā satiksmes infrastruktūra. Jelgavas novadu šķērso galvenie transporta virzieni: Rīga, Jelgava, Šauļi (Lietuvas Republika), Bauska, Dobele. Ielu un ceļu tīkls novada teritorijā ir optimāls, vietām neapmierinošs ir infrastruktūras tehniskais stāvoklis. 

Jelgavas novada teritoriju šķērso Lielupes upe. Perspektīvā Lielupi iespējams izmantot kā kuģojamu upi, izbūvējot ostas Kalnciema, Valgundes un Jaunsvirlaukas pagastu teritorijās. Ņemot vērā Rīgas tuvumu, kravu pārvadājumiem ir iespēja izmantot Rīgas ostu.

Jelgavas novadā izvietotas stratēģiskās nozīmes I kategorijas dzelzceļa līnijas: Tukums II – Jelgava un Jelgava – Krustpils, kā arī stratēģiskās nozīmes II kategorijas dzelzceļa līnijas: Rīga – Jelgava, Jelgava – Liepāja, Jelgava – Meitene - valsts robeža un Glūda – Reņģe – valsts robeža. Dzelzceļa līnijas tiek izmantotas, galvenokārt, kravu pārvadājumiem. Elejas teritorijā blakus dzelzceļam ir izvietoti lauksaimniecības ražošanas uzņēmumi. Elejas, Līvbērzes un Glūdas pagastu teritorijās iespējama dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas analīze.

Pēc Lursoft datiem uz 2010.gada 1.jūniju Jelgavas novadā reģistrēti 2017 uzņēmumi, no kuriem aktīvi 1564. Lielākā daļa reģistrēto uzņēmumu ir zemnieku saimniecības (Z/S) – 1079, sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) – 535, kā arī individuālie komersanti (IK) – 316.

Pēc apgrozījuma lielākie uzņēmumi Jelgavas novadā ir pakalpojumu un rūpnieciskās ražošanas uzņēmumi, kam seko lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas uzņēmumi (1.25.tabula). Pakalpojumu īpatsvars salīdzinājumā ar rūpniecisko ražošanu ir audzis.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem Jelgavas novadā 2010. gada 1. janvārī no kopējā iedzīvotāju skaita 66,8% bija darbspējas vecumā (Latvijā – 66,2%, Zemgalē – 66,5%). Bezdarba līmenis Jelgavas novadā 2010.gada 1. janvārī bija 12,1%.

 Lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma Jelgavas novadā 2009.gadā

Nodarbināto iedzīvotāju skaits pa nozarēm 2010.gada I ceturksnī

Rūpnieciskā ražošana

Jelgavas novada ekonomikā nav izteiktas vienas nozares dominēšana. Galvenās rūpniecības nozares ir derīgo izrakteņu – kūdras – ieguve un pārstrāde, kokapstrāde un metālapstrāde. Uzņēmums SIA Laflora nodarbina vairāk kā 250 strādājošos un ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Jelgavas novadā.

Uzņēmējdarbības vide ir pievilcīga arī ārvalstu investoriem, par ko liecina gan kokapstrādes, gan lauksaimniecības uzņēmumu darbība novada teritorija.

Jelgavas novada teritorijā, Lielplatones un Zaļenieku pagastos, 2010. gadā tika izveidotas un darbu uzsāka biogāzes ražotnes, kur no biomasas plānots iegūt elektroenerģiju.

Lauksaimniecība

Jelgavas novadā lauksaimnieciskā uzņēmējdarbība, galvenokārt, tiek attīstīta dienvidu daļā, kur zemes auglība ir virs 60 ballēm. Labi attīstītas augkopības un lopkopības nozares, sertificētas ir 2 lauku saimniecības, kas nodarbojas ar bioloģiskas produkcijas ražošanu.

67,6% novada teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kuras intensīvi tiek apstrādātas un izmantotas augkopībā. Labi ekonomiskie rādītāji ir saimniecībām, kuru pamatnozare ir piena un gaļas lopkopība. Vairākas saimniecības nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu.

Viens no lauksaimniecības attīstības veidiem ir ražošanas intensifikācija, kā arī jaunas minerālmēslu un ķimikāliju pielietošanas metodes, bet netradicionālo lauksaimniecības metožu attīstību kavē esošās lauksaimniecības tradīcijas un saimniekošanas metodes, tādējādi netiek veicināta uzņēmējdarbības ar augstu pievienoto vērtību attīstība. Ir iespēja veidot sadarbību ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, attīstot jaunas saimniekošanas metodes lauksaimniecības nozarē.

Pakalpojumi

Pakalpojumu sfērā dominē vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, kas veido lielāko daļu no reģistrētajām ekonomiski aktīvajām firmām, kā arī nodrošina iedzīvotājiem darba vietas.

Sadzīves pakalpojumu sniedzēji nodrošina autoservisa, sadzīves tehnikas, dažāda veida remontu, ķīmiskās tīrīšanas, skaistumkopšanas, veļas mazgāšanas un citus pakalpojumus, kas iedzīvotājiem nepieciešami ikdienā.

Uzņēmumu darbību un attīstību apgrūtina kvalificēta darbaspēka trūkums, informācijas trūkums par tirgus un produktu attīstību, kvalitātes vadības trūkums, kā arī nepietiekami finansiālie līdzekļi, lai katrs atsevišķs uzņēmums atrisinātu šīs problēmas.