Trešdiena, 29.07.2015.  Edmunds, Edžus, Vidmants





Visi numuri šeit










































Vāciski  - Wilzen
Platība - 127,17 km²
Iedzīvotāju skaits uz 15.01.2015. – 1631

Teritorija
Vilces pagasts, pēc teritorijas platības, ir trešais lielākais pagasts Jelgavas novadā. Tas atrodas Jelgavas novada dienvidu daļā. Attālums no pagasta centra līdz novada centram - Jelgavai ir 40 km. Vilces pagasts robežojas ar Jelgavas novada Zaļenieku, Lielplatones un Elejas pagastiem, ar Tērvetes novada Augstkalnes un Tērvetes pagastiem, un Lietuvas Republiku. Pagastu šķērso 1.šķiras valsts nozīmes autoceļš  Bauska –Eleja –Tērvete – Dobele.

Vilces pagasta apdzīvotās vietas – Vilce, Mūrmuiža un Ziedkalne, Blankenfelde, Kapteines, Mazvilce un Bandenieki.

Daba
Vilces pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā.   
Upes  -  Ķīve, Platone, Rukūze, Sidrabe, Svēte, Vilce.
Rukūzes un Vilces upes krastos ir izveidojušies gleznaini smilšakmens atsegumi kuri atbilst Latvijā un ES aizsargājamam biotopam.

Lielākās ūdenskrātuves – Lielberķenes dzirnavezers (9 ha), Mūrmuižas ūdenskrātuve (13.2 ha).

Pagasta teritorijā atrodas Vilces dabas parks 144 ha platībā (dibināts 2004.gadā), iekļauts ES aizsargājamo teritoriju tīklā NATURA 2000.
Parku apsaimnieko VAS ”Latvijas Valsts meži” un Vilces pagasta pārvalde. 

Galvenās dabas parka teritorijas vērtības:
  • Dabas parka reljefs un augsne
  • Aizsargājami biotopi – nogāžu un gravu meži, upju straujteces, smilšakmens atsegumi, pārmitri platlapju meži, mēreni mitrās pļavas.
  • Aizsargājamas augu, bezmugurkaulnieku un putnu sugas.
  • Vilces muiža ar parks un Vilces pilskalns.
  • Zaķu pļava – tūristu iecienīta vieta.
Pagastā atrodas lielas smilts un grants atradnes, kuras tiek rūpnieciski izmantotas. Apsaimniekotājs – SIA Igate.

Izglītība un kultūra
Vilces pamatskola, sākumskola un bērnudārzs, sporta halle.
Vilces pagasta bibliotēkas – Vilcē, Ziedkalnē un Ķīvē. Bibliotēkā ir pieejamas grāmatas, dažādi laikraksti un žurnāli, kā arī datori ar interneta pieslēgumu.
Vilces Tautas nams ( ≈ 300 vietas), kurā darbojās amatierteātris, jauktais koris „Vilce”, sieviešu vokālais ansamblis „Vakarvējš”, jauniešu deju kolektīvs „Vilciņš”, vidējās paaudzes deju kolektīvs „Medaga” un senioru deju kolektīvs „Vecie Vilki”.
Biedrības "Vilces attīstības centrs" izveidotajā „Sadzīves pakalpojumu centrā", ir iespējams iespējams  izmazgāt, izžāvēt un gludināt veļu, saņemt friziera pakalpojumus.

Veselības aprūpe
Vilces ciemata centrā atrodas doktorāts - Ineses Pemperes ģimenes ārsta prakse. Ziedkalnē  - feldšera punkts.
Valsts sociālās aprūpes centra „Zemgale” filiāle “Ziedkalne” saviem klientiem - pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem (pirmās un otrās grupas invalīdiem) sniedz sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Kapsētas
Vilces, Skambiņu, Vaiteņu un Sila kapi -  apsaimniekotājs SIA Jelgavas novada KU.
Kultūras un dabas pieminekļi.

Valsts nozīmes arhioloģiskie pieminekļi: 
•    Vilces muižas apbūve – pils, kalte, klēts, smēde, parks;
•    Vilces pilskalns (dabas parka teritorijā);
•    Mūrmuižas un Vilces parka senkapi;
•   Zviedru kapi, kuri ir liecinieki par Mūrmuižas kauju 1705.g. 16.jūlija Ziemeļu kara laikā.
•    Sila kalns jeb Augstais kalns  – pilskalns (pie Sila kapiem) (augstums 20 m);
•    Berķenes muižas kungu māja (Privātīpašums);
•    Berķenes ūdensdzirnavas Ziedkalnē;
•  Blankenfeldes muižas apbūve – kungu māja, dārza rīku mājiņa, kalpu māja ar caurbrauktuvi, muižas brūzis un stallis (zvanu muzejs), vēja krogs, parks (Privātīpašums);

Vēsture
Vilces senvēsture sniedzas līdz vidējam dzelzs laikmeta (5.- 9.gs.), kad Vilces upes stāvajā krastā pie nelielās Rukūzes upītes ietekas izveidojās seno zemgaļu nocietināta dzīves vieta – Vilces pilskalns. Vilces pagasta teritorija senos laikos piederēja pie Zemgaļu Silenes novada. Silene pirmo reizi tiek minēta 1254.gadā.

Vilces vārds pirmo reizi minēts 1426.gadā. Vietas nosaukums saistās ar Vilces upi, kura tek cauri Vilces pagasta teritorijai.

Vārds VILCE nozīmē – vilcēja, tas ir straume, kas novelk mitrumu no tīrumiem.

1462.g. Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs zemi starp Vilces, Svētes un Platones upēm izlēņoja  Klausam fon Medemam.
1590.g. tika uzcelta nocietinātā Vilces mūra muiža, tautā iesaukta par Mūrmuižu.
Ap 1658.g. uzcelta Blankenfeldes muiža.
Ap 1750 – 1760. g.  Kristofera Dītriha Georga fon Mēdema laikā tika uzcelta Vilces muižas kungu māja, uz ko norāda saglabājies barokālais ēkas portāls ar Mēdemu un grāfu Keizerlingu alianses ģerboni frontonā. Pēdējais muižas īpašnieks bija Francs fon Hāns.
1822.g. izveidojās Vilces pagasts kā administratīva vienība.
1893.g. četri mazi pagasti – Vilces, Blankenfelde, Mūrmuiža un Platone apvienojās vienā  - Vilces pagastā.
1935.g. Vilces pagasta platība bija 8670 ha.
1945.g. pagastā izveidoja Vilces un Ausmas ciemu.
1951.g. Vilces ciemam pievienoja daļu Berķenes ciema.
1956. g. – pievieno daļu Ausmas un Augstkalnes ciema.
1963.g. Vilces ciemu pievieno Ausmas ciemam.
1974. un 1977.g. Ausmas ciemam pievieno daļu Zaļenieku ciema.
1989.g. Ausmas ciemu pārdēvēja par Vilces ciemu.
1990.g. atjaunoja par Vilces pagastu.

Adminstratīvi teritoriālās pārkārtošanas laikā Vilces pagastā tika iekļautas daļas no Augstkalnes, Lielplatones un Zaļeniekiem.

Novadnieki
Pauls Kalniņš – ārsts un politiķis;
Māra Misiņa – dzejniece;
Laimonis Purs – prozaiķis ;
Mārtiņš Zīverts – dramaturgs u.c.
Vairāk informācijas - http://vilce.mozello.lv/



Drukāt

Pasta ielā 37, Jelgava, LV-3001 tel: 630 22238, fakss: 630 22235 e-pasts: dome@jelgavasnovads.lv