Ceturtdiena, 24.07.2014.  Kristīne, Krista, Kristiāna, Kristiāns





Visi numuri šeit






































 Platība – 10 112 ha
 Iedzīvotāju skaits – 1668


Teritorija
Vircavas pagastā  atrodas trīs ciemi – Mazlauki, Oglaine, Vircava. Vircava - pagasta administratīvais centr.

Vēsture

Vircavas vārda pirmsākumi Zemgalē meklējami jau pirmā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera laikā. Kā teritoriālā vienība sāka skaitīties ap 1566 gadu.1935. gadā Vircavas pagasta (līdz 1925. gadam Kroņa Vircavas pagasts) platība bija 99,7 km². 1949. gadā pagastā izveidoja Vircavas un Sprīdīšu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Vircavas ciemam pievienoja Sprīdīšu ciemu, 1966. gadā - Lielvircavas ciemu, bet daļu Vircavas ciema pievienoja Jaunsvirlaukas ciemam. 1974. gadā ciemam pievieno daļas no Platones un Jaunsvirlaukas ciemiem, bet daļu Vircavas ciema - Platones ciemam. 1977. un 1979. gadā ciemā iekļauj daļas no Vecsvirlaukas ciema. 1987. gadā daļu Vircavas ciema pievieno Jaunsvirlaukas ciemam. 1990. gadā ciemu pārdēvē par pagastu.[2] 2009. gadā pagastu kā administratīvu teritoriju iekļauj Jelgavas novadā.

Daba
Vircavas pagasts atrodas Latvijas centrālajā daļā, Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenuma centrālajā daļā.  Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 90,3% no kopējās pagasta teritorijas. Vircavas pagastu šķērso nelielas upes un strauti  – Vircavas ,Eleja, Liepars, Oglaine, Rēda, Sesava, Upele un  Platone . Pagasta teritorijā atrodas Vircavas muižas parks un Oglaines muižas parks.

Izglītība, sports un kultūra
Vircavas vidusskola, pirmsskolas izglītības iestāde, tautas nams, bibliotēka, sporta halle.

Vircavas pagasta tautas nams

Ēka celta 16. gs. Kurzemes – Zemgales hercogistes laikā, sākotnēji kā Vircavas muižas klēts noliktava, bet pēdējā hercoga Pētera Bīrona laikā, izveidota par zirgu izjādes manēžu.

Kopš pagājušā gadsimta 20-ajiem gadiem ēka kļūst par pagasta ļaužu pulcēšanās vietu. Sākotnēji tas ir Jaunatnes savienības nams, tad Aizsargu nams. 2. Pasaules kara laikā ēka paliek bez jumta un daļēji arī bez sienām. Tad pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados to atjauno un tās pielietojums – kolhoza klubs. Vēlāk ēkai jau ir divi saimnieki –  padomju saimniecība „Vircava” un Vircavas ciema padome. Pirmie to dēvē par klubu, otrie par kultūras namu.

Tagad šeit atrodas Vircavas pagasta tautas nams, kas 2010.-2011. g. sezonā  piedzīvo atdzimšanu. Tā cauri gadu simtiem Vircavas pagasta iedzīvotāji pulcējas šajā senajā ēkā, lai svinētu svētkus, lai atpūstos, lai izteiktu sevi dažādās aktivitātēs.

Reliģija
Pagastā iedzīvotāji pieder pie tradicionālajām ticībām, lielākā daļa ir luterāņi - piederīgi Vircavas draudzei (baznīca Lielvircavā) un SV. Annas draudzei  (baznīca Jelgavā). Ir arī katoļi, pareizticīgie, baptisti. Pagasta teritorijā baznīcu nav. Oglaines ciemā aktīvi darbojas baptistu draudze, kurai ir saieta nams.

Veselības aprūpe
Darbojas ģimenes ārstes R.Afanasjevas prakse, aptieka

Kapsētas
Poķu, Migaļu, Jačūnu, Kavužu kapi. Jačūnu kapos apglabāts tulkotājs no Dundagas Fricis Adamovičs. Šajos kapos ir Teodora Zaļkalna veidots kapa. piemineklis Jānim Gaujam

Kultūras un dabas pieminekļi – Nozīmīgākie  kultūrvēsturiekie pieminekļi:
  • Kroņvircavas muižas apbūve;
  • Pils mūra atliekas;
  • Pārvaldnieka māja;
  • Saimniecības ēka – muižas virtuve;
  • Klēts- magazīna;
  • Klēts- stallis
  • „Kavalieru māja”
  • Parks Kroņvircavas muižā
Novadnieki
  • Jānis Bisenieks, agronoms ( 1864.-1923. „Vidus- Zīģeļi”);
  • Pūcīšu Ģederts ( Eulenbergs), literāts (1847.1919. „Pūcīšos”);
  • Jēkabs Duburs ( Jēkabs Ārniņš) aktieris, režisors, skatuves mākslas pedagogs ( 1866.-1916. „kaņči”);
  • Stepermaņu Krustiņš, dzejnieks ( 1860.-1941. „Stepēnos”);
  • Zvanpūtis ( Kārlis Viļķers), dzejnieks (1873.- ? „Braķu Koka” mājas);
  • Jānis Veinbergs, viens no pirmajiem latviešu skolotājiem ( 1831.-1896. „Putnu Mežsarga mājas), strādājis Mādžu skolā ;
  • Arvīds Spertāls, skatuves gleznotājs (1897.-1961 „Lielžagatās”)
  • No 1931.- 1933..g. Vircavas pagastā „Bērzkrogā” dzīvojis un vadījis Vircavas drāmas kolektīvu aktieris un režisors Pēteris Lūcis.


Drukāt

Pasta ielā 37, Jelgava, LV-3001 tel: 630 22238, fakss: 630 22235 e-pasts: dome@jelgavasnovads.lv