Svētdien, 16. aprīlī, plkst. 13.00 pēc Jelgavas Latviešu biedrības aicinājuma Ilmārs Mežs viesosies Jelgavas pilsētas bibliotēkā, lai pastāstītu par Zemgales un Jelgavas apkārtnes uzvārdiem.
“Nu jau būs pagājis ap desmit gadu, kopš sāku vākt un apkopot uzvārdus. Pa šo laiku caur savām rokām esmu izlaidis tautas skaitīšanas uzskaites lapas par aptuveni pusotru miljonu Latvijas iedzīvotāju. Ja visas tās mapes saliktu vienā istabā līdz griestiem, vietas tomēr nepietiktu,” stāsta demogrāfs Ilmārs Mežs.
I. Mežs norāda, ka bijušās Kurzemes hercogistes un Kurzemes guberņas teritorijā, kurā ietilpa arī Jelgavas apkārtne, vairumam zemnieku uzvārdus deva 1834. gadā, tāpēc 1834. gada revīzijā uzvārdi parasti vēl netika minēti, bet revīzijas atkārtojumā 1835. gadā uzvārdi jau reģistrēti. Tomēr dažos gadījumos uzvārdi Kurzemes latviešiem ir bijuši arī daudz agrāk – brīvajiem cilvēkiem, pilsētniekiem, arī kuršu ķoniņiem un leimaņiem jeb brīvzemniekiem. “Jādomā, ka vairums ļaužu savu uzvārdu izvēlējās paši, un tādu to arī pierakstīja pagasta valdē, tomēr dažiem, iespējams, uzvārdus izvēlējies kāds cits – var tikai minēt, vai tas ir bijis pagasta rakstvedis, vietējais muižnieks, mācītājs vai vēl kāds cits. Daži no Kurzemes uzvārdiem acīmredzami ir piešķirti sarunas laikā starp uzvārda saņēmēju un rakstvedi, par to liecina, piemēram, uzvārdi Nezinu, Nebija, Manjaubija, Navbijis, Būs, Neteica u. c. Vēsturnieks Muntis Auns raksta, ka dažviet jaunām neprecētām sievietēm doti puķu uzvārdi – Vīgrieze, Magone, Tulpe utt. Savukārt dažiem pagasta valdē acīmredzot nav bijušas tik draudzīgas sarunas, un cilvēki saņēmuši tādus uzvārdus kā Cūkasdziesma, Peļusūds, Šķībais. Vēl citi uzvārdi dīvainu nozīmi ieguvuši salīdzinoši nesen, bet pirms diviem gadsimtiem droši vien izklausījās normāli, piemēram, Pautiņš, Tēviņš, Pumpainis, Puspēda, Pārtika. Tajos var ierindot arī uzvārdus, kuri angliski runājošās ārzemēs izraisa smaidu, par ko nevarēja nojaust 1835. gadā, – Šics, Farts, Faks. Tā kā vairums zemnieku uzvārdus izvēlējās paši, lielākā daļa uzvārdu ir ar neitrālu vai – retāk – arī pozitīvu nozīmi. Negatīvās nozīmes arī nav tik bieži – pat ne katram simtajam no visiem uzvārdiem. Tiesa, daudzi cilvēki ar negatīvas nozīmes uzvārdiem tos varēja nomainīt, tomēr arī 1835. gada revīzijā tādu nav īpaši daudz,” uzvārdu pasaulē ielūkoties ļauj demogrāfs.
Desmit gados apkopotie latviešu uzvārdi vienkopus publicēti trīs izdevumos, kas klajā nākuši Latviešu valodas aģentūrā: “Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos. Latgale” (2017), “Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos. Kurzeme, Zemgale, Sēlija” (2019) un “Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos. Vidzeme” (2022). Grāmatās atrodama ne tikai I. Meža izveidotā uzvārdu vārdnīca, bet arī vērtīgi ievadraksti, kuru autori ir I. Mežs, vēsturnieks M. Auns, ģeogrāfe Otīlija Kovaļevska un valodnieces Anna Stafecka, Irēna Ilga Jansone un Renāte Siliņa-Piņķe. Izzinošu materiālu sniedz arī pievienotie fotoattēli un kartes. Pēc I. Meža stāstījuma interesentiem būs iespēja grāmatas iegādāties.
Ieeja pasākumā brīva.
Foto: Latviešu valodas aģentūra