Sirdspukstu ritmā pulsē lauki. Upes kā asinsvadi dzīslo caur palienēm. Meži klusi elpo un reizēm nopūšas smagā mierā. Cilvēki kā daļa no zemes to uzlūko par partneri, sabiedroto un darba devēju. Kūdras purvi, māls, rapšu un labības lauki, dzīva vēsture un pāri visam svētīts darbs nes bagātības solījumu.

Jelgavas novads ir ievērojams ar notikumiem bagātu vēsturi un nozīmīgām kultūrvēsturiskajām vērtībām.

Par seno zemgaļu varonību liecina pilskalni Vilcē un Emburgā, apmetņu vietas un senkapi. Viena no spilgtākajām vēstures lappusēm vēsta par Kurzemes – Zemgales hercogistes laiku. Jelgavas apkārtnē dzīvojušas Kurzemes hercogu un vācu baronu dzimtas, kā liecību nākošām paaudzēm atstājot iespaidīgas muižu apbūves Blankenfeldē, Zaļeniekos, Elejā, Vircavā, Lielplatonē, Vilcē un Staļģenē.

Kā ievērojamāko piemiņas vietu novadā jāmin pirmā Pasaules kara Ziemassvētku kauju piemiņas vieta Ložmetējkalnā un Latvijas Kara muzeja filiāle „Ziemassvētku kauju muzejs”, kur apskatāma kauju piemiņas izstāde un izveidota brīvdabas ekspozīcija ar atjaunotiem vācu nocietinājumiem.

Apskates vērtas ir vairākas baznīcas - Rīgas Sv. Trijādības Sergija sieviešu klostera filiāle Valgundē, kuras pirmsākumi iesniedzas 1897. gadā, Līvbērzes katoļu baznīca, kas ir vienīgais koka dievnams novadā, Zaļenieku luterāņu baznīca ar novadā lielāko zvanu, Sesavas un Lielvircavas luterāņu baznīcas.

Lai arī Jelgavas novadā nav krāšņu dabas skatu un objektu, šeit ir vienkārša, līdzena, bet īpaša Zemgales ainava un dižkoki, kam izaugt palīdzējusi auglīgā augsne. Pie mūsu novadnieka gleznotāja Ģ. Eliasa Zīlēnu mājām Platones pagastā aug resnākais osis Baltijā. Novadu šķērso otra ūdeņiem bagātākā upe Latvijā – Lielupe ar aptuveni 20 pietekām. Upju līčos un pļavās sastopamas retas augu, putnu un dzīvnieku sugas, kas liecina par tīru apkārtējo vidi.