- Platība: 127,17 km2
- Iedzīvotāju skaits: 1548 (uz 02.01.2018.)
Teritorija
Vilces pagasts, pēc teritorijas platības, ir trešais lielākais pagasts Jelgavas novadā. Tas atrodas Jelgavas novada dienvidu daļā. Attālums no pagasta centra līdz novada centram - Jelgavai ir 40 km. Vilces pagasts robežojas ar Jelgavas novada Zaļenieku, Lielplatones un Elejas pagastiem, ar Tērvetes novada Augstkalnes un Tērvetes pagastiem, un Lietuvas Republiku. Pagastu šķērso 1.šķiras valsts nozīmes autoceļš Bauska –Eleja –Tērvete – Dobele.
Pagasta apdzīvotās vietas
Vilce, Mūrmuiža un Ziedkalne, Blankenfelde, Kapteines, Mazvilce un Bandenieki
Daba
Vilces pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā. Upes - Ķīve, Platone, Rukūze, Sidrabe, Svēte, Vilce. Rukūzes un Vilces upes krastos ir izveidojušies gleznaini smilšakmens atsegumi kuri atbilst Latvijā un ES aizsargājamam biotopam.
Galvenās dabas parka teritorijas vērtības: dabas parka reljefs un augsne; aizsargājami biotopi – nogāžu un gravu meži, upju straujteces, smilšakmens atsegumi, pārmitri platlapju meži, mēreni mitrās pļavas; aizsargājamas augu, bezmugurkaulnieku un putnu sugas; Vilces muiža ar parks un Vilces pilskalns; Zaķu pļava – tūristu iecienīta vieta.
Vēsture
Vilces senvēsture sniedzas līdz vidējam dzelzs laikmeta (5.- 9.gs.), kad Vilces upes stāvajā krastā pie nelielās Rukūzes upītes ietekas izveidojās seno zemgaļu nocietināta dzīves vieta – Vilces pilskalns. Vilces pagasta teritorija senos laikos piederēja pie Zemgaļu Silenes novada. Silene pirmo reizi tiek minēta 1254.gadā.
Vilces vārds pirmo reizi minēts 1426.gadā. Vietas nosaukums saistās ar Vilces upi, kura tek cauri Vilces pagasta teritorijai. Vārds VILCE nozīmē – vilcēja, tas ir straume, kas novelk mitrumu no tīrumiem.
1462.g. Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs zemi starp Vilces, Svētes un Platones upēm izlēņoja Klausam fon Medemam.
1590.g. tika uzcelta nocietinātā Vilces mūra muiža, tautā iesaukta par Mūrmuižu.
Ap 1750 – 1760. g. Kristofera Dītriha Georga fon Mēdema laikā tika uzcelta Vilces muižas kungu māja, uz ko norāda saglabājies barokālais ēkas portāls ar Mēdemu un grāfu Keizerlingu alianses ģerboni frontonā. Pēdējais muižas īpašnieks bija Francs fon Hāns.
1822.g. izveidojās Vilces pagasts kā administratīva vienība.
1893.g. četri mazi pagasti – Vilce, Blankenfelde, Mūrmuiža un Lielplatone apvienojās vienā - Vilces pagastā.
1935.g. Vilces pagasta platība bija 8670 ha.
1945.g. pagastā izveidoja Vilces un Ausmas ciemu.
1951.g. Vilces ciemam pievienoja daļu Berķenes ciema.
1956. g. – pievieno daļu Ausmas un Augstkalnes ciema.
1963.g. Vilces ciemu pievieno Ausmas ciemam.
1974. un 1977.g. Ausmas ciemam pievieno daļu Zaļenieku ciema.
1989.g. Ausmas ciemu pārdēvēja par Vilces ciemu.
1990.g. atjaunoja par Vilces pagastu.
Adminstratīvi teritoriālās pārkārtošanas laikā Vilces pagastā tika iekļautas daļas no Augstkalnes, Lielplatones un Zaļeniekiem.
Novadnieki
- Pauls Kalniņš – ārsts un politiķis;
- Māra Misiņa – dzejniece;
- Laimonis Purs – prozaiķis;
- Mārtiņš Zīverts – dramaturgs
Ģerbonis
Heraldiskais apraksts: Dalīts ar apvērstu sudraba ševronu: purpurs, zils; augšā zelta lilija.