- Platība: 127,17 km2
- Iedzīvotāju skaits: 1480 (uz 04.01.2023.)
Teritorija
Vilces pagasts atrodas Jelgavas novada dienvidu daļā. Attālums no pagasta centra līdz novada centram - Jelgavai ir 40 km. Vilces pagasts robežojas ar Jelgavas novada Zaļenieku, Lielplatones un Elejas pagastiem, ar Dobele novada Augstkalnes un Tērvetes pagastiem, un Lietuvas Republiku. Pagastu šķērso Valsts reģionālais autoceļš P103 Dobele - Bauska.
Pagasta apdzīvotās vietas
Ciematu centri – Vilce un Ziedkalne. Kādreizējie mazciemi -Mūrmuiža, Blankenfelde, Kapteines, Mazvilce un Bandenieki.
Daba
Vilces pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā. Upes - Ķīve, Platone, Rukūze, Sidrabe, Svēte, Vilce un Igates strauts. Rukūzes un Vilces upes krastos ir izveidojušies gleznaini smilšakmens atsegumi kuri atbilst Latvijā un ES aizsargājamam biotopam. Līdzās vienai no četrām Vilces pagasta pērlēm, Vilces muižai (Wilzen) atrodas 144h liels “Vilces dabas parks” ar gravām, pļavām un angļu tipa lauci, kas ir viena no NATURA 2000 aizsargājamām dabas teritorijām.
Galvenās dabas parka teritorijas vērtības: dabas parka reljefs un augsne; aizsargājami biotopi – nogāžu un gravu meži, upju straujteces, smilšakmens atsegumi, pārmitri platlapju meži, mēreni mitrās pļavas; aizsargājamas augu, bezmugurkaulnieku un putnu sugas. Dabas parkā ir ierīkotas vairākas pastaigu takas, izvietoti informatīvie stendi, kā arī ierīkots Disku golfa laukums ar 12 groziem. Gan pastaigas dabas parkā, gan Disku golfs, gan arī Vilces muižas apskate ir iecienīta kā vietējo iedzīvotāju, tā tūristu nodarbe.
Vēsture
Vilces senvēsture sniedzas līdz vidējam dzelzs laikmeta (5.- 9.gs.), kad Vilces upes stāvajā krastā pie nelielās Rukūzes upītes ietekas izveidojās seno zemgaļu nocietināta dzīves vieta – Vilces pilskalns. Vilces pagasta teritorija senos laikos piederēja pie Zemgaļu Silenes novada. Silene pirmo reizi tiek minēta 1254.gadā.
Vilces vārds pirmo reizi minēts 1426.gadā. Vietas nosaukums saistās ar Vilces upi, kura tek cauri Vilces pagasta teritorijai. Vārds VILCE nozīmē – vilcēja, tas ir straume, kas novelk mitrumu no tīrumiem.
1462.g. Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs zemi starp Vilces, Svētes un Platones upēm izlēņoja Klausam fon Medemam.
1590.g. tika uzcelta nocietinātā Vilces mūra muiža, tautā iesaukta par Mūrmuižu.
Ap 1750 – 1760. g. Kristofera Dītriha Georga fon Mēdema laikā tika uzcelta Vilces muižas kungu māja, uz ko norāda saglabājies barokālais ēkas portāls ar Mēdemu un grāfu Keizerlingu alianses ģerboni frontonā. Pēdējais muižas īpašnieks bija Francs fon Hāns.
1822.g. izveidojās Vilces pagasts kā administratīva vienība.
1893.g. četri mazi pagasti – Vilce, Blankenfelde, Mūrmuiža un Lielplatone apvienojās vienā - Vilces pagastā.
1935.g. Vilces pagasta platība bija 8670 ha.
1945.g. pagastā izveidoja Vilces un Ausmas ciemu.
1951.g. Vilces ciemam pievienoja daļu Berķenes ciema.
1956. g. – pievieno daļu Ausmas un Augstkalnes ciema.
1963.g. Vilces ciemu pievieno Ausmas ciemam.
1974. un 1977.g. Ausmas ciemam pievieno daļu Zaļenieku ciema.
1989.g. Ausmas ciemu pārdēvēja par Vilces ciemu.
1990.g. atjaunoja par Vilces pagastu.
Adminstratīvi teritoriālās pārkārtošanas laikā Vilces pagastā tika iekļautas daļas no Augstkalnes, Lielplatones un Zaļeniekiem.
Novadnieki
Pauls Kalniņš – ārsts un politiķis;
- Māra Misiņa – dzejniece;
- Laimonis Purs – prozaiķis;
- Mārtiņš Zīverts – dramaturgs
- Kaspars Gods- aktieris
- Juris Kālis- žurnālists
- Sergejs Jēgers - kontrtenors
Ģerbonis
Heraldiskais apraksts: Dalīts ar apvērstu sudraba ševronu: purpurs, zils; augšā zelta lilija.
Apstiprināts 2015.gadā.