 |
|
Vēsture
Valgundes pagasta teritorija senos laikos piederēja pie zemgaļu Upmales valsts. Ap 1290. gadu pagasta teritorija piederēja pie Mītavas pils novada, 1467. gadā pie Jelgavas baznīcas draudzes un kā Valgundes ciems pie Jelgavas Valsts zemes iecirkņa. 1522. gadā Valgundes muižas novads bija pierakstīts pie Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas lauku draudzes. 1557. gada martā Valgundes novadu ietilpināja Kurzemes hercogistes teritorijā. 1822.-1826. gadam izveidoja jaunus pagastus. Valgundes pagasta robežās nodibina divus pagastus – Valgundi un Hercogmuižu. 1867. gadā Valgundes un Hercogmuižas pagastus pārveido par no muižas neatkarīgiem teritoriāliem pagastiem ar zemnieku pašvaldību. 1945. gadā pagastus pārdēvē par ciemiem. 1949. gadā Valgundes ciemā ir vairāki kolhozi – “Lielupe”, “Brīvzemnieks” “Padomju Arājs” un “Vārpa”, Kalnciema ciemā – “Boļševiks” un “Kalnciems”. 1950. gadā “Lielupe” apvienojas ar “Brīvzemnieku” un pārtop par “Jauno Gvardi”, “Padomju Arājs” apvienojas ar Ozolnieku ciema “Ozolniekiem”, iegūstot nosaukumu “Leona Paegles vārdā nosauktais” - teritorija paplašinās dienvidu virzienā. Kalnciema kolhozi apvienojas “Padomju Latvijā”, ko 1963. gadā pārdēvē par “Kalnciemu”. 1978. gadā “Kalnciems” apvienojas ar “Jauno Gvardi”, izveidojot “Vienību”. “Vārpa” iekļaujas padomju saimniecībā “Jelgava” un kļūst par Līvbērzes ciema daļu. Ciema dienvidu daļa nonāk pie Jelgavas pilsētas, Kalnciema fondi pie Babītes ciema un nedaudz pie Salas ciema. Kaigi, Purmaļi un Krasti top par Kalnciema strādnieku ciematu, kam 1964. gadā pievieno Valgundes, Plosta un Kaļķu apdzīvotās vietas un kļūst par pilsētciematu.
1979. gadā Valgundes ciemam pievienoja likvidēto Kalnciema ciemu, bet daļu ciema teritorijas pievienoja Līvbērzes ciemam un jaunizveidotajam Ozolnieku pilsētciematam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2006. gadā pagastu reorganizēja par Valgundes novadu. 2009. gadā Valgundes novadu kā administratīvo teritoriju iekļāva Jelgavas novadā un pārdēvēja par Valgundes pagastu.
Zināms, ka vidzemnieka Georga fon Švengelna 1634. gadā sastādītajā Kurzemes robežkartē, kuras oriģināls glabājas Zviedrijas Valsts arhīvā, pie Lielupes atzīmēto WITKOPF vēsturnieks E.Dunsdorfs identificēja Valgundes muižu. Var droši apgalvot, ka Valgundes vārds pirmo reizi kartogrāfiskajā materiālā minēts 1634. gadā. Zviedru kartogrāfs Magnuss Stjuarts 1702. gadā sastādītajā kartē atzīmējis 5 arklus lielo Valgundes muižu (WOLGUNT, VOLLGUT: voll – pilns, pilnīgs, gut – muiža), kura tolaik bija Bolšvinga īpašumā vai nomā.
Novadnieki
- Valgundes pagastā dzimuši Lāčplēša kara ordeņa kavalieri - Pēteris Ādminis, Jānis Sniedziņš, Voldemārs Šenfelds (Voldemārs Skaistlauks), Dāvids Veiss un Trīs Zvaigžņu ordeņa kavalieri – Ludvigs Neiburgs (būvuzņēmējs), Voldemārs Šmulders (kuģu būves inženieris), Aurēlijs Zēbergs (zvērināts advokāts), Voldemārs Skaistlauks (ģenerālis, žurnālists).
- Voldemāru Birznieks, Ložmetējkalna vēsturisko vietu atjaunotājs (ordenis piešķirts 1996.gadā).
- Valgundē dzimuši arī tādi ievērojami cilvēki kā Ludis Neimanis (1863.-1926.g.); grāmatizdevējs, Ziedonis Ligers (1918.g.) - etnogrāfs, Āfrikas tautu pētnieks; Venta Vīgante (Bērziņa, dzim. Brūvere) (1913.-1993.g.) dramaturģe; Vilis Ozols (1929.-2014.g.) - horeogrāfs, Zemgales deju Ķēniņš.