 |
|
Vēsture
Vilces senvēsture sniedzas līdz vidējam dzelzs laikmeta (5.- 9.gs.), kad Vilces upes stāvajā krastā pie nelielās Rukūzes upītes ietekas izveidojās seno zemgaļu nocietināta dzīves vieta – Vilces pilskalns. Vilces pagasta teritorija senos laikos piederēja pie Zemgaļu Silenes novada. Silene pirmo reizi tiek minēta 1254. gadā.
Vilces vārds pirmo reizi minēts 1426. gadā. Vietas nosaukums saistās ar Vilces upi, kura tek cauri Vilces pagasta teritorijai. Vārds "vilce" nozīmē – vilcēja, straume, kas novelk mitrumu no tīrumiem.
1462. gadā Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs zemi starp Vilces, Svētes un Platones upēm izlēņoja Klausam fon Mēdemam, iezīmējot turpmāko teritorijas attīstību. 1590. gadā tika uzcelta nocietināta Vilces mūra muiža, kas tautā tika dēvēta par Mūrmuižu. Laikposmā no 1750. līdz 1760. gadam Kristofera Dītriha Georga fon Mēdema laikā tika uzcelta Vilces muižas kungu māja, par ko liecina saglabājies barokālais portāls ar Mēdemu un grāfu Keizerlingu alianses ģerboni frontonā; pēdējais muižas īpašnieks bija Francs fon Hāns. 1822. gadā Vilces pagasts izveidojās kā administratīva vienība, bet 1893. gadā, apvienojot Vilces, Blankenfeldes, Mūrmuižas un Lielplatones pagastus, tika izveidota vienota administratīvā teritorija — Vilces pagasts. 1935. gadā tā platība sasniedza 8670 hektāru. Pēc Otrā pasaules kara administratīvais iedalījums vairākkārt mainījās: 1945. gadā pagasta teritorijā izveidoja Vilces un Ausmas ciemu, 1951. gadā Vilces ciemam pievienoja daļu Berķenes ciema, 1956. gadā — daļas no Ausmas un Augstkalnes ciema, savukārt 1963. gadā Vilces ciemu pievienoja Ausmas ciemam. 1974. un 1977. gadā Ausmas ciemam pievienoja daļas no Zaļenieku ciema, 1989. gadā Ausmas ciemu pārdēvēja par Vilces ciemu, bet 1990. gadā tika atjaunots Vilces pagasts. Administratīvi teritoriālās reformas laikā Vilces pagasta teritorijā tika iekļautas arī daļas no Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta.
Novadnieki
- Pauls Kalniņš – ārsts un politiķis;
- Māra Misiņa – dzejniece;
- Laimonis Purs – prozaiķis;
- Mārtiņš Zīverts – dramaturgs;
- Kaspars Gods- aktieris;
- Juris Kālis- žurnālists;
- Sergejs Jēgers - kontrtenors.