Lai atskatītos uz paveikto darbu divu gadu garumā un prezentētu kopīgi izstrādāto plānu, marta nogalē uz URBACT programmas projekta AGRI-URBAN noslēguma tikšanos tika aicināti visi projektā iesaistītie cilvēki.

Jelgavas novada pašvaldība projekta ietvaros izstrādāja Jelgavas novada Uzņēmējdarbības atbalsta attīstības plānu 2018.-2028.gadam. Plāna izstrādē iesaistījās novada uzņēmēji, LLU, Latvijas Pašvaldību savienības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Jelgavas biznesa inkubatora, novada izglītības iestādēm, Latvijas Lauku konsultāciju centra, Zemgales plānošanas reģiona, Jelgavas novada un kaimiņu pašvaldībām.

Izstrādātā plāna vīzija paredz, ka Jelgavas novads ir ilgtspējīga teritorija Baltijas valstu centrālajā daļā uzņēmējdarbības ideju īstenošanai, kas veicina izaugsmi un iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Sagaidāmais rezultāts – līdz 2028.gadam Jelgavas novadā par 7% gadā ir palielinājies uzņēmumu skaits un to produktu konkurētspēja. Izvirzītā problēma – nepietiekams mazo un vidējo uzņēmu skaits Jelgavas novada apdzīvotajās teritorijās. Plāna sastāvdaļa ir rīcības plāns, kurā noteikti vairāki rīcības mērķi: viedas resursu pārvaldes izveide Jelgavas novadā uzņēmējdarbības attīstībai, zināšanās balstītas uzņēmējdarbības attīstība Jelgavas novadā, vietējo produktu un pakalpojumu atbalsta sistēmas izveide. Plāna izstrādē kopumā bijuši iesaistīti 58 cilvēki.

Pasākuma ietvaros pieredzē un atziņās dalījās cilvēki, kas piedalījušies starptautiskajās projekta aktivitātēs. Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas direktore Lilita Leoho stāstīja par mācību vizītē Francijā redzēto: galvenais, ko dara Mouans-Sartoux pilsēta Francijā – viņi māca ēst veselīgu un vietēju pārtiku gan bērniem, gan vecākiem. Mouans-Sartoux pilsēta ir izveidojusi pašvaldības lauku saimniecību, kur tiek audzēti bioloģiski dārzeņi ēdināšanas nodrošināšanai pašvaldības iestādēs, tai skaitā skolās un bērnudārzos. Saimniecība darbojas arī kā izglītības centrs par veselīgas pārtikas jautājumiem. To, kas netiek izaudzēts uz vietas, iegādājas no citiem bioloģiskās pārtikas ražotājiem. Skolās ir izveidota ēdienu atlikumu šķirošana – skolēni neapēsto pārtiku izmet atsevišķos spainīšos. Pēc tam tiek izdarīti secinājumi par to, kas skolēniem negaršo un cik izmaksā izmestā pārtika. Ņemot vērā šo informāciju, tiek koriģēta ēdienkarte tā, lai pēc iespējas samazinātu pārtikas atkritumu daudzumu. Atbraucot no mācību vizītes, Lilita Leoho projektu nedēļas ietvaros līdzīgu kārtību izmēģināja Zaļenieku komerciālajā un amatniecības vidusskolā, kas jau sniedz pirmos rezultātus un domāšanas maiņu. Kā atzīst Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune: “Iepirkuma jautājumi ir ļoti būtiski. Citās Eiropas valstīs pašvaldības ir atradušas veidu, lai skolās un bērnudārzos ēdināšanā būtu nodrošināta vietējā un ekoloģiskā pārtika. Centīsimies to panākt arī Latvijā.”

Jelgavas novada uzņēmēji Zigmārs Rankevics un Māris Šņickovskis iepazīstināja ar Portugāles Fundao pašvaldībā redzēto: kā efektīvu risinājumu pārtikas ražošanā Māris Šņickovskis izcēla reģiona specializāciju – Fundao lauksaimniecība koncentrējas ap vienu galveno produktu – ķirši. Vietēji uzņēmēji audzē ķiršus, organizē pārdošanu un pārstrādi. Un katru gadu svin ķiršu festivālu. Tāda pieeja palīdz koncentrēt spēkus mārketingam, jo visi zina, ka šis reģions ir slavens ar ķiršiem.

Savukārt Videga Vītola no Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra informēja par vietējās pārtikas festivālu Lielbritānijā, kas ir lielākais pārtikas festivāls Velsā. Kā atzina V.Vītola – idejas ir ļoti labas, un arī Jelgavas novadā 2019.gada augustā tiek plānots šāds vietējās pārtikas festivāls.