• Platība: 787 ha
  • Iedzīvotāji: 4419 (2021.gada sākumā)

Robežojas ar Cenu un Valgundes pagastiem, Jelgavas pilsētu

Daba

Pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Iecavas upes kreisajā krastā. Lielākā ūdenstilpne ir Ozolnieku ūdenskrātuve (ezers), kas ir rekultivēts māla karjers. Projektu izstrādāja un darbus vadīja inženieris hidrotehniķis Gunārs Barups. Kopš atklāšanas 1978.gadā, Ozolnieku ezers ir iecienīta atpūtas vieta atpūtniekiem no plašas apkārtnes. Iecienītas sportošanas un atpūtas vietas ir Veselības taka un apgaismota slēpošanas trase, kas izvietojas meža masīvā starp Ozolnieku ciema centrālo daļu un Ozolnieku vidusskolu. Vēl pieminami ir ciema apstādījumi, kurus veidojot izmantoja retas kokaugu un krūmu sugas. 1974.gadā tie novērtēti kā dendroloģisks stādījums ar 48 introducētām augu sugām.

Vēsture

Vēsturiskais Ozolnieku pagasts ieguva nosaukumu no Ozolmuižas, kuras centrs atradās pie Kalnciema šosejas Iecavas upes tilta (tagad Jelgavas pilsētas teritorija). Pirms Otrā pasaules kara pagasta teritorija bija 11 078 ha, bet iedzīvotāju skaits – 2088 . Pagastā bija 476 saimniecības. Tās pārsvarā nodarbojās ar lopkopību, jo pagasta teritorijā bija labas upes un meža pļavas. Aramzeme aizņēma tikai 20% no platības.  1939.gdā atklāja jauno Ozolnieku pagasta namu, ko tagad pazīstam kā Ozolnieku Tautas namu.

Pēc kara, padomju okupācijas laikā, mainīja pašvaldības struktūru un Ozolnieku pagastu likvidēja, to iekļaujot Cenu ciema teritorijā. No 1950.gada ap veco pagastnamu veidojās Jelgavas meliorācijas uzņēmuma (pēdējais tā nosaukums – Jelgavas PMK – 13) strādnieku ciemats, kurš 1979.gadā ieguva Ozolnieku pilsētciemata statusu. Melioratoru ciemats bija viens no attīstītākajiem Latvijā. Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas padomju laika ciema padomes pārveidoja par pagastiem. 1991.gada jūnijā ar pašvaldības lēmumu agrākā Ozolnieku pilsētciemata teritorija pārtapa par Ozolnieku pagastu. Tādejādi Ozolnieku pagasts ir viens no blīvāk apdzīvotajiem Latvijā, bet pēc teritorijas viens no mazākajiem. 2003.gadā Ozolnieku novadā apvienojās Cenu un Ozolnieku pagasti, un Ozolnieki kļuva par novada administratīvo centru. Šādā statusā Ozolnieki bija līdz 2021.gadam.

Ievērojami novadnieki:

  • Voldemārs Sīmanis Birznieks (1925. – 2019.) – aktīvs sabiedriskais darbinieks. pēc izsūtījuma dzīvojis Ozolniekos no 1958.gada. Strādājis meliorācijas uzņēmumā. Darbojies dabas un pieminekļu aizsardzībā. Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju cīņu vietu apzinātājs Tīreļpurvā, piemiņas zīmju uzstādīšanas iniciators un organizētājs. Iekārtojis pirmo Ziemassvētku kauju ekspozīciju “Mangaļu” mājās. 1996.gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.
  • Osvalds Strazds (1918. – 1993.) – pirms Otrā pasaules kara sportists Liepājā – riteņbraucējs un bokseris. Divreiz ieguvis balvu kā labākais riteņbraucējs Kurzemes novadā. 1937.gadā Eiropas čempionātā boksā izcīnījis 3.vietu. Iesaukts Latviešu leģionā. 1945.gadā apcietināts, pēc izsūtījuma no 1954.gada dzīvojis Ozolniekos, strādājis meliorācijas uzņēmumā.
  • Vladislavs Stafeckis (1919. – 2004.) – Ozolnieku vidusskolas skolotājs un sabiedriskais darbinieks  Bijis Latvijā pirmās ekoskolas pasniedzējs, Jaunsargu kustības aizsācējs. Darbojies Brāļu kapu komitejā, Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrībā, Bērnu fondā. Bijis Latvijas Filatēlistu biedrības valdes loceklis, vadījis Ozolnieku vidusskolas filatēlistu pulciņu.
  • Jānis Neretnieks (1917. – 1993.) - Latvijas Kara skolas pēdējā mācību gada kadets. Dzimis 1917.gadā Ropažos, bērnība pavadīta Platones pag. "Neretniekos", tad iesaukts Latvijas armijā, pēc tam iestājies Kara skolā. 1941.gadā represēts, 28 gadi pavadīti cietumos un nometnēs. No 1969.gada dzīvoja Ozolniekos, miris 1993.gadā.