Viens no būtiskākajiem mācību mērķiem bija pārbaudīt sadarbības algoritmu ar valsts dienestiem un kā pašvaldības iestādes, pagastu pārvaldes spēj nodrošināt operatīvu atbalstu, kad strauji attīstās lokāla mēroga apdraudējums. Mācību laikā tika piegādāts un izmantots inventārs, kas paredzēts krīzes seku mazināšanai, VUDG nodrošināja specializētos instrumenti ceļu atbrīvošanai un cilvēkresursus, kā arī aprīkojumu iedzīvotāju evakuācijas nodrošināšanai.
Īpaša uzmanība tika pievērsta elektroapgādes rezerves risinājumiem. Praktiski tika pārbaudīts, kā darbojas lieljaudas ģenerators, cik ātri iespējams tos nogādāt kritiski svarīgās vietās un kā norit pieslēgšana, ja klasiskā elektropadeve ir bojāta.
Mācību laikā Jelgavas novads sadarbībā ar VUGD lokālā mērogā (Vilces pagastā) praktiski pārbaudīja arī iedzīvotāju agrīnās brīdināšanas (šūnapraides) algoritmu — tika sagatavots brīdinājuma saturs, izvērtēta aktivizēšanas kārtība un pārbaudīts izsūtīšanas process, taču faktiski ziņa netika nosūtīta iedzīvotājiem, atstājot to mācību režīmā līdz nospiežamai aktivizācijas komandai.
Tāpat mācību laikā tika pilnībā izvērsta krīzes vadības telts, kurā darbojās pašvaldības un operatīvo dienestu pārstāvji. Šis posms ļāva novērtēt teltī pieejamo aprīkojumu, sakaru iespējas, darba organizāciju un spēju nodrošināt efektīvu situācijas vadību arī ārpus administratīvajām telpām.
Mācībās piedalījās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts policija, AS “Sadales tīkls”, Jelgavas novada pašvaldības dienesti, Jelgavas novada komunālais uzņēmums, Pašvaldības policija un pagastu pārvaldes pierobežā ar Lietuvas teritoriju. Tāpat tika iesaistīti arī projekta partneri – speciālisti no Aizkraukles un Bauskas novadiem, Zemgales plānošanas reģiona, kā arī Jonišķu un Pakrojas pašvaldībām Lietuvā.
Šāda pārrobežu sadarbība ir būtiska, jo ekstremālu laikapstākļu izraisītie apdraudējumi nepazīst valstu robežas. Kopīgi treniņi ļauj uzlabot savstarpējo koordināciju, laikus brīdināt viens otru un efektīvi dalīties resursos.
Lai nodrošinātu objektīvu un profesionālu mācību izvērtējumu, norisi uz vietas vēroja arī Zemgales plānošanas reģiona un projekta sadarbības pašvaldību civilās aizsardzības komisiju speciālisti, fiksējot ne tikai veiksmīgos risinājumus, bet arī tās jomas, kur nākotnē nepieciešama pilnveide – informācijas aprite, aprīkojuma nodrošinājums, lēmumu pieņemšanas temps un skaidras komunikācijas uzturēšana dezinformācijas ietekmē.
Šāda ārēja analīze ir būtiska, jo ļauj objektīvi novērtēt pašvaldības un partneru gatavību un sniedz skaidrus ieteikumus turpmāku mācību un kapacitātes celšanas pasākumu plānošanai.
Pašvaldība informē, ka divu nedēļu laikā tiks sagatavots un nodots pašvaldības rīcībai pilns mācību secinājumu ziņojums. Tajā būs apkopots dienestu un pašvaldības spēju izvērtējums; identificētie izaicinājumi un priekšlikumi to novēršanai; novērošanas grupas profesionālie komentāri; rekomendācijas turpmākai reaģēšanas sistēmas stiprināšanai. Ziņojums būs kā pamats turpmākai pašvaldības gatavības pilnveidei – gan plānojot iegādāties jaunu aprīkojumu, gan attīstot personāla prasmes un sadarbības mehānismus.
Mācības ir daļa no plašāka projekta, kura partneri ir Zemgales plānošanas reģions, Aizkraukles novads, Bauskas novads, Jelgavas novads, Jonišķu rajona pašvaldība un Pakrojas rajona pašvaldība.
Projekts paredz praktiskas apmācības, aprīkojuma iegādi, infrastruktūras uzlabojumus un starptautisku sadarbību, lai samazinātu riskus, ko rada arvien biežākie ekstremālie laikapstākļi.
Jelgavas novada domes priekšsēdētāja Inga Zālīša komentārs: “Šīs mācības apliecināja, ka Jelgavas novads spēj efektīvi mobilizēties situācijās, kurās laikapstākļu apdraudējums attīstās ļoti strauji. Īpaši būtiski ir tas, ka, iesaistot valsts operatīvos dienestus, mums izdevās veiksmīgi īstenot visus plānotos uzdevumus un sadarbību praktiski. Šodien pārliecinājāmies, ka kopā — pašvaldības struktūras, dienesti un partneri — spējam nodrošināt drošību un rīcībspēju, kas ir kritiski svarīga Jelgavas novada iedzīvotājiem.”
Aizvadītās mācības apliecināja Jelgavas novada gatavību reaģēt sarežģītos apstākļos un parādīja, cik būtiski ir regulāri pilnveidot prasmes, stiprināt savstarpējo sadarbību un pārbaudīt aprīkojumu reālos apstākļos. Šī pieredze dod stabilu pamatu, lai nākotnē iedzīvotāji būtu vēl labāk aizsargāti pret ekstremālu laikapstākļu radīto apdraudējumu.
Projekts Nr. LL-00077 “Reaģēšana uz klimata pārmaiņu riskiem un ekstremāliem laikapstākļiem, to novēršana Latvijas un Lietuvas pārrobežu reģionā / Safe Response” tiek īstenots Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros. Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Jelgavas novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.
