Ar mērķi gūt zināšanas inovāciju un konkurētspējas jomā uzņēmējdarbībā, tūrismā un lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanā, Ziemeļvalstu Ministru padomes projekta “Zināšanas un inovācijas ilgtspējīgai uzņēmējdarbības attīstībai Ziemeļvalstu - Baltijas reģionā” ietvaros Jelgavas novada pašvaldības speciālisti oktobra izskaņā apmeklēja Islandi.
Uzņemošā puse – Rietumislandes pašvaldību federācija 2 dienu laikā iepazīstināja ar savu darbu un lomu tūrisma un uzņēmējdarbības veicināšanā, kā arī sagatavoja programmu vietējo uzņēmumu apmeklēšanai.
Islande ir valsts ar 400 000 iedzīvotājiem, tā ir reti apdzīvota (3 iedzīvotāji uz km2). kopumā Islandē ir 62 pašvaldības. Rietumislande (Vesturland) sastāv no 4 teritorijām un astoņām pašvaldībām, lielākā pilsēta Akranes – zivsaimniecības un industriāla pilsēta. Šajā pilsētā rūpniecībā nodarbināto skaits sasniedz 11 – 12 tūkstošus cilvēku. Iedzīvotāju skaits Rietumislandē ap 18 tūkstošiem. Kopumā reģionā attīstīts tūrisms, lauksamniecība (gk. aitkopība), zvejniecība, liela mēroga ražošana, pakalpojumi. Ekonomikas pīlāri valstī – zvejniecība, alumīnija ieguve un apstrāde, tūrisms, mūsdienās arī IT pakalpojumi.
Visas pašvaldības (izņemot vienu ar 60 iedzīvotājiem) Islandē ir Reģionālo pašvaldību federāciju (apvienību) biedri. Šādas federācijas valstī ir astoņas, un tās darbojas kā neformāls reģionāls līmenis starp pašvaldībām un valsti, uzņemoties funkcijas, kas pārsniedz atsevišķas pašvaldības robežas, tādas kā reģionālo darbības plānu izstrāde un ieviešanas uzraudzība, kopīgi plānošanas jautājumi reģionā, interešu pārstāvniecība, reģionālā attīstība, kultūra, atkritumu apsaimniekošana, tūrisms un mārketings. Pašvaldību pārziņā ir izglītība (pirmsskolas un pamatskolas), kultūras dzīves organizēšana, sports, jaunatnes lietas, sociālie pakalpojumi, vide, daļēji ceļi. Valsts – labklājība, veselības aprūpe, senioru aprūpe, vidusskolas un augstskolas. Federācijas tiek finansētas no pašvaldību un pašvaldību izlīdzināšanas fonda līdzekļiem. Pašvaldības izvirza savus pārstāvjus federācijā. Arī Islandē samazinās iedzīvotāju skaits un jaunieši no attālākām teritorijām pārceļas uz galvaspilsētu, tādēļ notiek pašvaldību reformas, tām apvienojoties, taču tas vienmēr ir bijis brīvprātīgs process. Federāciju atbildība ir darboties kā konsultantiem darba vietu un inovāciju radīšanas jomā.
Rietumislandes reģionālais darbības plāns definē attīstības vīziju un prioritātes, ko nosaka vietējie iedzīvotāji. Kā 2025.-2029.gada prioritātes ir izvirzītas: nodarbinātība un inovācijas, vide un klimats, labklājība, kultūra un radošās industrijas. Plāna ietvaros, lai veicinātu nodarbinātību, inovācijas un kultūru, tiek piešķirti ekselences granti, kur liela uzmanība tiek pievērsta kultūrai, jo bagāta un daudzveidīga kultūras dzīve nozīmē stipras kopienas. 2026.gadā finansēti 47 projekti (no 67 iesniegtajiem) par kopējo summu ap 234 tūkstošiem eiro.
Reģionam kopš 2018.gada tiek izstrādāts galamērķa mārketinga plāns (Destination management plan). Tūrisms Islandē sāka attīstīties tikai pagājušā gadsimta 70., 80os gados. Straujš tā uzplaukums vērojams kopš 2000iem gadiem. Lielu lomu te spēlē nacionālā aviokompānija IcelandAir, kas savieno Islandi gan ar ASV, gan Eiropu, jo tā atrodas viduspunktā. Pamatā tūristi no ASV un Eiropas ierodas Islandē ziemā, bet šobrīd ir uzsākti tiešie lidojumi uz Pekinu un Ķīnas tūristi galvenokārt apmeklē valsti ziemas sezonā.
Kā pozitīvu mārketinga faktu var minēt, ka visu reģiona mājas lapas ir veidotas uz vienota pamata un ir savienotas ar galveno tūrisma mājas lapu www.visiticeland.com, kas palīdz veidot vienotu tēlu un nodrošina labāku galamērķa atpazīstamību, turklāt ir krietni ērtāk un saprotamāk tūristiem. Tūrisma jomā Rietumislandes pašvaldību federācija ir izveidojusi populāru objektu Sudraba loku (ar atsauci uz slaveno Islandes Zelta loku) 146 km garumā, iekļaujot tajā gan dabas, gan privātos objektus (www.silvercircle.is), tiek izdoti kopīgi mārketinga materiāli, bukleti. Jāpiemin, ka uzņēmēji šim mērķim maksā nelielu līdzmaksājumu, tomēr arī tie, kas to nedara, tiek iekļauti mājas lapā.
Borgarnes pilsētā apmeklējām tūrisma centru, kas apvieno vēstures ekspozīciju, tajā skaitā izstādi par vienu no zināmākajiem islandiešu sāgu varoņiem Egilu Skalla-Grimsonu, teātri, kafejnīcu, suvenīru veikalu, mazāko teātri Eiropā un kas tiek uzskatīts par vienu no veiksmīgākajiem stāstiem tūrismā Islandē. Sākotnēji – pirms 20 gadiem – veidots sadarbībā ar pašvaldību senākajās Borgarnes pilsētas ēkās, šobrīd centrs pieder privātam uzņēmējam. Tā darbība ir bijusi par pamatu tūrisma straujākai attīstībai visā Rietumislandē. Kā interesantu fakti var minēt, ka, izveidojot slēgto izstāžu telpu ap 40 milj. gadu senu klinti, no klints sāka augt augi, kas sastopami tikai Vidusjūras reģionā, apliecinot, ka senāk klimats Islandē ir bijis daudz maigāks.
Akranes pilsētā apmeklējām bijušo zivju filēšanas fabriku, kas pārveidota kā inovāciju centrs. Līdz pat 2012.gadam fabrikas īpašnieks bija viens no lielākajiem zivrūpniecības uzņēmumiem Islandē. 2017.gadā to slēdza. 202.gadā pašvaldība dibināja uzņēmumu, kas pārvalda ēku un veicina inovāciju un uzņēmējdarbības attīstību. Ēka joprojām pieder zivsaimniecības uzņēmumam, kas ir atbildīgs par ēkas uzturēšanu, remontdarbiem, un gūst peļņu no īres. Pašvaldība sedz ēkas uzturēšanas izmaksas un nodarbina 2 darbiniekus. Inovāciju centrā darbojas 80 – 90 uzņēmumi gan tradicionālās uzņēmējdarbības jomās, gan inovatīvās, piemēram, pārstrādājot jūraszāles, kam ir liels potenciāls kosmētikā, veselības produktos, var ražot mēslojumu. Interesanta biznesa ideja ir zivs asaku pārstrāde uztura bagātinātājā un kolagēna pulverī. Tas nozīmē, ka tiek izmantoti 99% no zivs, salīdzinot ar 70%, kad no zivs izmantoja tikai fileju. Līdztekus ražošanai 2.stāvā atrodas kopdares telpas, kur var izīrēt darba vietu. Tiek rīkoti pasākumi, kuros uzņēmēji sanāk kopā, iepazīstoties un veidojot kopienu, dibinot noderīgus kontaktus (piemēram, Halovīna zupas pasākums, vietējo zemnieku un ražotāju tirgus). Inovāciju centrā darbojas arī viens no 13 Islandes FabLab. Ir izveidota programma Shark – socializēšanās programma senioriem, kuri var nākt šeit nodarboties ar amatniecību, kokgriešanu, labot priekšmetus. Turpat IT jomā darbojas arī jaunieši, un tiek veicināta abu paaudžu sadarbība, vienam otru mācot un skolojot.
Dienas noslēgumā – Kraumas dabīgā ģeotermālā peldvieta. Kā saka paši islandieši – viņiem nav bāru un klubu, viņu satikšanās vietas, kur pārrunāt dienas notikumus, ir šādas karstās “vannas”, kas ierīkotas vietās, kur izplūst ģeotermālie ūdeņi.
Nākamajā dienā apmeklējām Snæfellsjökull dabas parku. Parks dibināts 2001. gadā, tas aizņem lielu daļu no pussalas (platība 183 km2), to raksturo vulkāniskas un ledāju ainavas, kultūrtelpa un bioloģiskā daudzveidība. Parkā ir ieveidoti divi apmeklētāju centri. Hellissanduras centrā, ko apmeklējām, telpu arhitektūra veidota trīs daļās: 1. Asaka - simbolizē vietējo zvejnieku kopienu. Tajā ietilpst ofisa telpas, suvenīru veikals, neliela semināru telpa. 2. Lielceļš, kas stiepjas cauri kā galvenā ass un tajā ietilpst galvenā ieeja un skatu platforma. 3. Ledāji – izstāžu un ekspozīciju zāle, kafejnīca un tualetes. Parka izveides mērķis ir aizsargāt ainavu, bioloģisko daudzveidību un vēsturiskā mantojuma liecības; nodrošināt apmeklētājiem drošu veidu, kā apmeklēt nacionālo parku; izglītot visu vecumu apmeklētājus. Centrs veidojas kā vietējās kopienas sanākšanas vieta (parka teritorijā atrodas 4 pašvaldības), kur iedzīvotāji pulcējas uz dažādiem pasākumiem, tādējādi stiprinot vietējas kopienas garu, jo uzskata, ka nacionālais parks un tā tradīcijas ir tik stipras, cik stipra ir vietējā kopiena. Parks iekļauts UNESCO programmas “Cilvēks un biosfēra” sarakstā.
Turpinājumā apmeklējām Himinbjörg kultūras rezidenci, ko izveidojuši mākslinieki no Reikjavīkas. Tajā apvienotas mākslas studijas (katram māksliniekam sava), mākslas galerija, un mākslinieku rezidences. Arī īpašnieku dzīves vieta ir daļa no šīs rezidences un tā ir atvērta māksliniekiem. Līdztekus saviem darbiem, kas tiek izstādīti galerijā, 4-5 reizes gadā tiek veidotas arī citu mākslinieku izstādes un tiek piedāvāti gleznošanas kursi, kad cilvēki arī dzīvo rezidencē. Pamazām ap mākslas rezidenci veidojas arī citu mākslinieku dzīves un darba vietas, kā arī pilsēta ir pazīstama ar māju sienu plenēru gleznojumiem.
Grundarfjorduras pašvaldībā tikāmies ar priekšsēdētāju Birkir Jónsson, kurš ieskicēja mazu lauku pašvaldību attīstības izaicinājumus Islandē. Šajā pašvaldībā dzīvo 900 cilvēki, no tiem ~ 200 ir nodarbināti zvejniecībā, kas ir galvenā ekonomikas nozare pašvaldībā. Deputātu skaits ir 8 (ieskaitot mēru). Ir aprēķināts, ka ik gadu cauri pašvaldības teritorijai pa galveno autoceļu izbrauc aptuveni 900 000 automašīnu ar tūristiem, savukārt ar kuģiem ierodas ap 17 000 tūristu. Pašvaldības tūrisma magnēts ir slavenākais un visvairāk fotografētais kalns Islandē – Kirkjufella, kas pazīstams no seriāla Troņu spēles. Tāpēc pašvaldībai ir liels tūrisma attīstības potenciāls, un nesen ievēlētais mērs (pirms tam darbojies Islandes parlamentā) vēlas nodrošināt infrastruktūru, kas ļautu tūristiem šeit uzkavēties, nevis izbraukt cauri. Viņa plānos ir piesaistīt investorus viesnīcas un ģeotermālās peldvietas izbūvei, kas ar atrastos kalnos ar skatu uz Kirkjufellu. Nepieciešamas arī jauni mājokļi cilvēkiem, kas būtu nodarbināti tūrisma industrijā. Mērs uzskata, ka mazām pašvaldībām ir nākotne, jo tās elastīgāk var pieņemt lēmumus un arī mazāks laiks ir jāpavada ceļā uz darbu un no tā, līdz ar to vairāk laika var veltīt ģimenei. Lai ātri reaģētu uz jautājumiem, mērs vienu reizi mēnesī sestdienās tiekas ar iedzīvotājiem.
Vizītes laikā apmeklējām arī skolu Lýsuhóll, kurā mācās 30 bērni vecumā no 1 – 16 gadiem. Pie skolas izbūvēta ģeotermālā peldvieta, kas pieejama gan skolēniem, gan tūristiem. Arī skolas telpas – līdzīgi kā dabas parku centri – darbojas kā kopienas centrs. Islandē darbojas skolas ar nelielu skolēnu skaitu, jo to nozīme ir nepārvērtējama, lai reti apdzīvotās teritorijās atturētu iedzīvotājus no aizplūšanas uz pilsētām, bet to funkcijas ir paplašinātas, kā jau minēts, šajā skolā tiek rīkoti pasākumi arī vietējiem iedzīvotājiem, piemēram Ziemassvētku pasākums ar 150 cilvēkiem vai pasākums februārī, kad godā tiek celti tradicionālie nacionālie ēdieni un dzērieni.
Skarbā daba un sirsnīgie cilvēki minami kā Islandes galvenā vērtība tūrisma, uzņēmējdarbības, mākslas un kultūras attīstībai. Valsts īstenotā politika mērķtiecīgi izvēlēties dažādus ekonomikas attīstības virzienus ir devusi rezultātus un Islande ir sasniegusi augstu ekonomiskās attīstības un labklājības līmeni. Vienlaikus daudz vērības tiek veltīts kopienai un cilvēku kopābūšanai.
“Zināšanas un inovācijas ilgtspējīgai uzņēmējdarbības attīstībai Ziemeļvalstu - Baltijas reģionā”, Nr. PA-GRO-1939
