Saistībā ar iedzīvotāju sūdzībām par iespējamu gaisa kvalitātes pasliktināšanos Kalnciemā, Jelgavas novada pašvaldība pasūtījusi gaisa kvalitātes mērījumus. Divu mēnešu garumā - no 2025. gada 5. augusta līdz 13. oktobrim - SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” veica nepārtrauktu indikatīvu gaisa kvalitātes un meteoroloģisko apstākļu monitoringu gan ar gaisa kvalitātes monitoringa iekārtu jeb tā dēvēto “elektronisko degunu”, gan ar pasīvām paraugu ņemšanas ierīcēm un to tālāku analīzi laboratorijā. Pašvaldība ir saņēmusi monitoringa rezultātus, kas liecina, ka mērījumu veikšanas vietas apkārtnē gaisa kvalitāte vērtējama kā laba, minerālas izcelsmes piesārņojums saistāms galvenokārt ar ceļu infrastruktūru, savukārt sākotnējie svina mērījumi neliecina par nopietniem pārsniegumiem.
No 5. augusta līdz 13. oktobrim Kalnciemā tika veikts gaisa kvalitātes monitorings gan ar gaisa kvalitātes monitoringa iekārtu indikatīvu mērījumu veikšanai (WT1 Pro), gan ar pasīvām paraugu ņemšanas ierīcēm un to tālāku analīzi laboratorijas apstākļos. Monitoringa laikā iegūtie rezultāti parāda ne tikai gaisa piesārņojošu vielu koncentrāciju, bet arī cieto daļiņu sastāvu un potenciālos izcelsmes avotus.
Gaisa kvalitātes monitoringa iekārta visā mērījumu periodā tika novietota uz Kalnciema kultūras nama jumta (Jelgavas iela 15, Kalnciems), aptuveni 8 metru augstumā virs zemes. Savukārt cieto daļiņu paraugu ņemšanas ierīces novietojums mainīts vairākas reizes – uz kultūras nama jumta, Lielupes ielā 15, līdzās pagasta pārvaldes ēkai, pie Viršu ceļa un Purmaļu ceļa krustojuma -, lai raksturotu dažādas vietas Kalnciemā. Katrā vietā mērījumu ilgums bija aptuveni divas nedēļas.
Izvērtējot ar mēriekārtu iegūtos rezultātus, pētījuma veicējs secina, ka visa monitoringa perioda ietvaros reģistrētie rādītāji ir zemāki nekā 30 % no Ministru kabineta noteikumos Nr. 1290 “Noteikumi par gaisa kvalitāti” noteiktajiem gaisa kvalitātes normatīviem, kas liecina par labu gaisa kvalitāti monitoringa vietas apkārtnē. To apliecina arī mērīto parametru vērtību atbilstības izvērtējums gaisa kvalitātes indeksam (GKI indekss), kas lielāko monitoringa periodu bija atbilstošs ļoti labai gaisa kvalitātei.
Izvērtējot pasīvo paraugu ņemšanas ierīces un iegūto paraugu analīzes rezultātus, var secināt, ka lielāko daļu no cieto daļiņu masas veido minerāli un organiskās daļiņas, kas pārsvarā gadījumu saistāmas ar ceļu infrastruktūru, transporta kustību un saimniecisko aktivitāti (minerālu gadījumā), kā arī dabiskas izcelsmes piesārņojumu (organisko daļiņu gadījumā).
Svina mērījumi veikti, izmantojot indikatīvu metodi un relatīvi īsu novērojumu periodu, tādēļ šī monitoringa ietvaros nav iespējams izdarīt objektīvus secinājumus par svina koncentrāciju dažādās monitoringa vietās ilgtermiņā. Sākotnējie svina mērījumu rezultāti, salīdzinot tos ar Ministru kabineta noteikumos Nr. 1290 noteikto ilgtermiņa gaisa kvalitātes normatīvu svinam (0,5 μg/m³ gada vidējai koncentrācijai), liecina, ka monitoringa punktos PM10 cieto daļiņu frakcijā netika konstatēti svina koncentrācijas robežlieluma pārsniegumi. Savukārt PM80 cieto daļiņu frakcijā tika novērota paaugstināta svina koncentrācija, kas varētu būt saistāma ar transportlīdzekļu riepu un bremžu elementu nodilumu, kā arī citiem lokāliem vai reģionāliem emisiju avotiem, piemēram, dažādām rūpnieciskām un tehnoloģiskām darbībām apkārtnē.
Monitoringa veicēji secina, lai uzlabotu gaisa kvalitāti Kalnciema apkārtnē, ir ieteicams veikt periodisku asfaltētu ceļu tīrīšanu un grants ceļu atputekļošanu, lai samazinātu minerālas izcelsmes piesārņojumu. Savukārt metālisko daļiņu gadījumā pilnvērtīgai situācijas izvērtēšanai ir nepieciešams plašāks un ilgāks monitoringa periods un mērījumi ar bāzes metodi, lai varētu identificēt vairāk piesārņotās vietas un piesārņojuma avotus.