Laikmetā, ko raksturo globāli izaicinājumi, sākot ar klimata pārmaiņām un beidzot ar resursu trūkumu, pāreja uz zaļo ekonomiku nav tikai mērķis, tā ir nepieciešamība. Šī pāreja prasa jaunu kvalificētu speciālistu paaudzi, kas spēj virzīt ilgtspējīgas inovācijas. Risinot šo neatliekamo vajadzību, radās Zaļā-STEAM ekosistēmas projekts. Tas apvieno partnerus Baltijas jūras reģionā, lai izveidotu atkārtojamu modeli, kas nodrošina, ka uz ilgtspējības principiem balstīts STEAM kļūst par neatņemamu izglītības ekosistēmas sastāvdaļu, apmierinot vietējās ekonomikas un sabiedrības vajadzības.
G-STEAM projekts radās no kopīgas izpratnes, ka prasmju trūkums ir būtisks šķērslis pārejai uz zaļajiem principiem. Lai gan pieprasījums pēc zaļajām zināšanām un inovācijām visā Eiropas Savienībā strauji pieaug, izglītības un apmācības sistēmām bieži vien ir grūti sekot līdzi mainīgajām darba tirgus vajadzībām un prasībām. Atzīstot, ka šis izaicinājums pārsniedz nacionālās robežas, Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pašvaldības, izglītības iestādes un universitātes apvienojās vienotā konsorcijā, lai kopīgi risinātu šo problēmu. Šī starpkultūru zināšanu, pieredzes un labākās prakses apmaiņa kalpoja par projekta panākumu stūrakmeni, nodrošinot, ka modelis ir stabils un pielāgojams dažādiem kontekstiem.
Kur ilgtspējība satiekas ar inovācijām
G-STEAM projekta pamatā ir konceptuāls ietvars, kas tika izstrādāts projekta laikā, lai STEAM izglītības pieejā (zinātne – Science, tehnoloģijas – Technology, inženierzinātnes – Engineering, māksla – Arts un matemātika – Mathematics) integrētu ilgtspējības aspektu. Šo konceptuālo ietvaru balsta trīs pamatpīlāri: prasmju attīstība, starpdisciplināra pieeja un sadarbība starp izglītību un nozari.
“Ievijot ilgtspējību katrā no šiem pīlāriem, G-STEAM nodrošina visaptverošu metodi inovatīvas mācību vides radīšanai, kas risina reālās pasaules problēmas. Projekta metodoloģija koncentrējās uz mācībām kā piedzīvojumu, izmantojot moduļus, kas apvieno teorētiskās zināšanas ar praktiskajām (hands-on aktivitātes), tādējādi padarot sarežģītas ilgtspējības tēmas pieejamas un saistošas,” saka Katri Lehtinena, “STEAM Turku” projekta vadītāja no Turku (Somija).
Modeļa efektivitāte slēpjas tā praktiskā pielietojuma iespējās reālās dzīves situācijās. To var piemērot tādās kritiskās tēmās kā ilgtspējīga pilsētplānošana un aprites ekonomika, piedāvājot konkrētas aktivitātes un problēmrisinājumus, piemēram, īstenojot aprites eksperimentus pilsētvidē vai bioloģiskās daudzveidības iniciatīvas. Šī praktiskā pieeja ir ļoti svarīga, lai teorētiskās zināšanas pārvērstu pielietojamās prasmēs, dodot iespēju studentiem un profesionāļiem (industrijai) kļūt par aktīviem dalībniekiem zaļajā pārejā.
Prasmīgākai un ilgtspējīgākai nākotnei
G-STEAM projekta efektivitāti apliecina tā taustāmie rezultāti, jo īpaši G-STEAM rokasgrāmata un tajā atrodamais rīku komplekts, lai uzsāktu veidot vietējo STEAM ekosistēmu. Projekta rezultāti kalpo kā ceļvedis tām ieinteresētajām personām, kuras vēlas ieviest savā darbā STEAM. STEAM ieviešanas modelī ir ietverti visi nepieciešamie resursi mācību ceļojumam, sākot no izglītības sistēmām un moduļu aprakstiem līdz praktiskiem vingrinājumiem un sadarbības ceļvežiem. Rokasgrāmata ir tiešs projekta izmēģinājuma fāžu rezultāts, kurās G-STEAM modelis tika pārbaudīts un pilnveidots reālās izglītības vidēs visās partnervalstīs.
Projekta ietekme, protams, sniedzas tālāk par rokasgrāmatu. Daloties ar labāko praksi un gūtajām atziņām, G-STEAM konsorcijs ir radījis spēcīgu piemēru tam, kā starptautiskā sadarbība var paātrināt progresu ilgtspējības mērķu sasniegšanā.
“Modelis ir īpaši izveidots, lai nodrošinātu tā atkārtojamību, ļaujot citām pilsētām, izglītības iestādēm un uzņēmumiem pielāgot sistēmu saviem apstākļiem un vajadzībām. Šī mērogojamība ir būtiska, lai nodrošinātu, ka projekta atstātais mantojums tupina augt un dot labumu vēl prasmīgākais un ilgtspējīgākai nākotnei”, uzsver Katri Lehtinen.
G-STEAM - pamats ilgtspējīgai izglītības attīstībai Jelgavas novada pašvaldībā
Par projektā paveikto stāsta IP vadītāja K.Strūberga: “Noslēdzoties Erasmus+ projektam “Green STEAM Ecosystems (G-STEAM)”, Jelgavas novada pašvaldība var lepoties ar sasniegtiem patiešām nozīmīgiem rezultātiem, kas ilgtermiņā stiprinās mūsu izglītības kvalitāti un inovācijas novada skolās. Projekta mērķis bija veicināt STEAM mācību pieejas integrāciju mācību procesā, attīstot skolotāju kompetences, skolēnu radošumu un veicinot sadarbību starp izglītības iestādēm un ārējiem partneriem, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējībai un tīrajām tehnoloģijām jeb “Zaļajam STEAM”.
Projekta gaitā esam izstrādājuši un aprobējuši 25 STEAM aktivitāšu plānus, kas Jelgavas novadā aptver pirmsskolas, sākumskolas un pamatskolas posmu. Lai gan sākotnēji bija paredzēta piecu pilot-skolu iesaiste, tomēr galu galā tieši un netieši procesos iesaistītas tika 18 novada skolas. Šī plašā iesaiste ir nodrošinājusi, ka STEAM pieeja mums ir kļuvusi par neatņemamu daļu no mācību procesa. Kopumā projekta aktivitātēs piedalījās 76 skolotāji un vairāk nekā 1 260 skolēnu. Savukārt 73 pedagogi, sadarbībā ar Jelgavas Valsts Ģimnāziju, projekta laikā apguvuši zināšanas par STEAM, tādējādi paaugstinot savu profesionālo kapacitāti.
IP vadītājas vietniece izglītības jomā V. Eiklone stāsta par G -STEAM projekta sākumu: “Projektā radīto un aprobēto materiālu apjoms, kvalitāte, pedagogu interese par STEAM izmantošanu mācību stundās un iesaistīto skolēnu skaits sniedz patiesu un milzīgu gandarījumu par paveikto, kas aizsākās 2019. - 2020.gadā, kad Projektu nodaļas izglītības projektu vadītājs Agris Dobrovoļskis atnāca uz IP ar ideju un aicinājumu meklēt sadarbības partnerus, lai iedzīvinātu Jelgavas novada skolās STEAM pieeju. Atceros, ka situācijas izpētes nolūkos braucām uz Jēkabpils Izglītības iniciatīvu centru un piedalījāmies kā viesi Tallinā starptautiskā STEAM darba seminārā. Tieši projekta koordinators Agris Dobrovoļskis bija tas nerimstošais dzinējspēks, kas neļāva novirzīties no mērķa un uzturēja augstas kvalitātes prasību. Esmu pateicīga par darbu un sasniegto visai G – STEAM projekta komandai un arī pirmsskolas speciālistiem , kas aizrautīgi iesaistījās projekta īstenošanā – jā, Jelgavas novadā G – STEAM pieeju īsteno arī pirmsskolās.”
Skolēnu un skolotāju atsauksmes apliecina, ka projekta laikā izstrādātās inovatīvās prakses: “Tēmās balstīti aktivitāšu plāni”, veicināja interesi par zinātni, tehnoloģijām un vides ilgtspēju. Skolotāji atzīst, ka projekts devis jaunas idejas un paņēmienus, kā padarīt mācības radošākas un mūsdienīgākas - “Šis projekts palīdzēja saprast, kā ar mūsdienu tehnoloģijām varam īstenot ilgtspējīgas idejas,” stāsta viena no skolotājām, savukārt skolēni uzsver, ka “šādas stundas padara mācības interesantas un liek justies kā īstiem pētniekiem.”
Svarīgi arī atzīmēt, ka JNP IP šis projekts bijis kā katalizators nozīmīgām sistēmiskām pārmaiņām. Tas novedis pie vietējās STEAM ekosistēmas izveides un Jelgavas novada izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijā 2024–2029 gadam izstrādes, nosakot tajā STEAM kā vienu no četrām pašvaldības izglītības politikas stratēģiskās attīstības prioritātēm.
Kopumā jāsaka, projekts G-STEAM ir devis reālus, izmērāmus ieguvumus gan skolotājiem, gan skolēniem, gan pašvaldībai kopumā. Darbs pie šīs mācību pieejas noteikti tiks turpināts, lai Jelgavas novada skolās veidotu modernu, ilgtspējīgu un uz nākotni vērstu mācību vidi, kur zināšanas kļūst par praktisku pieredzi un iedvesmu jaunradei.
Projekts īstenots no 2022.gada 1.oktobra līdz 2025.gada 30.septembrim. Projekta kopējais finansējums: 400 000,00 EUR, ko 100% apmērā finansē Eiropas Komisija. Jelgavas novada Izglītības pārvaldes finansējuma daļa projekta īstenošanai: 59 800,00 EUR.
Projekta koordinators – Jelgavas novada pašvaldības Projektu nodaļas izglītības projektu vadītājs Agris Dobrovoļskis (agris.dobrovolskis@jelgavasnovads.lv, 63048487), projekta kontaktpersonas Izglītības pārvaldē – Vivita Eiklone (vivita.eiklone@jelgavasnovads.lv) un Rota Greiškalne – Eglīte [RG1] (rota.greiskalne@jelgavasnovads.lv).
