Izstādes autore stāsta: "Mans ceļš rokdarbu pasaulē sākās skolas laikā, iespējams, negribīgi. Valdziņi labiski, kreiliski- neveiklas roku kustības, bet reizē arī spīts, ka es to varu, un nevis ar mammas vai citu palīdzību, bet pati. Un tad iestājas dīvains klikšķis", kad rokas pašas sevi vada, gribas apgūt un izmēģināt arvien ko jaunu un sarežģītāku. Padomju gados, kad veikalos nebija nopērkams tieši nekas, rokdarbi ir veids, kā papildināt savu garderobi un allaž tikt pie jauna džempera, jakas vai pat peldkostīma. Studiju gados šo prasmi pat iemanījāmies savienot ar lekciju klausīšanos. Gados, kad biju ļoti aizņemta ar ikdienas darbiem, vadījos pēc pieņēmuma, ka par visu atbild galva, arī par komandām, ko tā dod rokām. Man pat prātā nebija ienācis, ka var būt otrādi. Un pienāca laiks, kad es sapratu, - ja prāts ir piekusis, ļauj vaļu rokām un iztēlei, un tas Tevi aizvedīs prom no saspringuma, pārpūles, nemiera un ievedīs pilnīgi citā pasaulē. Un katru reizi, kad paņemu rokās adatas vai nu jau iesēžos stelles, tās mani aizved tālu prom no ikdienas, pastumjot malā uztraukumu, dusmas un negācijas. Stelles un krāsas mani vilina prom no ačgārnā priekšstata par dzīves patiesajām vērtībām. Tās mani uzveda uz cita ceļa, tāda, kurā var saskatīt labo, skaidro, patieso un harmonisko. Viss ir dabā - burvīgi saullēkti un saulrieti, piesnidzis un tomēr zaļoksnējs mežs, tikko izlīdis hiacintes vai krokusa pumpurs virs zemes, pirmo pavasara ziedu fantastikās krāsas vai rudenī birstošo lapu rudums. Un to visu atliek tikai pārcelt uz audeklu. Pastaigas dabā, ideja pēc idejas, krāsa pēc krāsas, līdz tapa izstāde "Latviskais gēns. Krāsu un rakstu harmonija"".
Izstāde apskatāma bez maksas.