Noslēdzot projektu “Elejas muižas apbūves restaurācija“, kas norit ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana" atbalstu, 9. martā Elejas Saieta namā notika pasākums “No idejas līdz realizācijai”. Tajā piedalījās Norvēģijas vēstnieks Steinars Ēgils Hāgens, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, Kultūras ministrijas pārstāvji, kā arī par projekta virzību un galvenajiem izaicinājumiem darbu gaitā stāstīja tā realizētāji un restaurācijas darbu veicēji.
Noslēguma pasākumā projekta vadītāja Anita Škutāne iepazīstināja klātesošos ar EEZ projekta „Elejas muižas apbūves restaurācija” rezultātiem, savukārt arhitekts Ēriks Cērpiņš, uzstājās ar prezentāciju – “Tējas namiņš un mūra žogs. No vīzijas un ieceres līdz projekta realizācijai”. Jāpiebilst, ka pasākuma gaitā tika sniegts ieskats ne vien projekta aktivitātēs, bet klātesošajiem bija iespēja dzirdēt divas prezentācijas par vēstures tematiku, kas saistīta ar Tējas namiņu. Tā vēsturnieks Andris Tomašūns uzstājās ar prezentāciju par vēstures mantojuma saglabāšanu Zemgalē un Elejas Tējas namiņa nozīmību šī mantojuma kontekstā, kā arī arhitekts Lars Jakobs Hvindens-Haugs no Norvēģijas Kultūras mantojuma pētniecības institūta sniedza vispārīgu ieskatu par Tējas namiņiem, to funkcijām un austrumu ietekmes elementiem tajos. Pēc semināra Saieta namā visi klātesošie devās Tējas namiņu, lai klātienē to aplūkotu.
Projekta „Elejas muižas apbūves restaurācija” kopējās izmaksas: 293 346.69, EEZ finansējums: 211 942.99 EUR, valsts līdzfinansējums: 37 401.70 EUR, Jelgavas novada pašvaldības projekta finansējums 44 002.00 EUR, Jelgavas novada pašvaldības papildfinansējums 109 886.97EUR.
Ar Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzību Islande, Lihtenšteina un Norvēģija sekmē sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanu un divpusējo attiecību stiprināšanu ar saņēmējvalstīm Eiropā. Visas trīs valstis cieši sadarbojas ar Eiropas Savienību atbilstoši Eiropas Ekonomikas zonas līgumam.
No 2009. līdz 2014. gadam paredzētais Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu apjoms bija 1,79 miljardi eiro. Norvēģija nodrošināja apmēram 97% no kopējā finansējuma apmēra. Uz finansējuma saņemšanu var pretendēt nevalstiskās organizācijas, pētniecības un akadēmiskās institūcijas, kā arī publiskais un privātais sektors 12 jaunākajās ES dalībvalstīs, Grieķijā, Portugālē un Spānijā. Sadarbība ar donorvalsts institūcijām ir ļoti plaša, un darbības iespējams īstenot līdz 2016. gadam.
