Publicēts: 16.01.2025.
Atjaunināts: 16.06.2026.

Apstiprināts ar Jelgavas valstspilsētas domes 2021. gada 25. novembra lēmumu Nr.19/13 un ar Jelgavas novada domes 2022. gada 30. marta lēmumu Nr.57 (protokols Nr.13)

Jelgavas valstpilsētas un Jelgavas novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikums

Komisijas sastāvs:

  • Komisijas priekšsēdētājs – Mārtiņš Daģis, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs
  • Komisijas priekšsēdētāja vietnieki:
    • Ingus Zālītis - Jelgavas novada domes priekšsēdētājs
    • Edgars Mednis - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas daļas komandiera p.i.
  • Komisijas locekļi:
    • Mārtiņš Štāls - Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks;
    • Ilze Vītola - Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece;
    • Oskars Cīrulis - Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks;
    • Līga Daugaviete - Jelgavas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora vietniece;
    • Ilze Āboliņa - Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Jelgavas digitālais centrs” vadītāja;
    • Kristīne Langenfelde - Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Centrālā pārvalde” Sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja vietniece sabiedrības informēšanas jautājumos;
    • Lelde Podniece-Jostmane - Jelgavas novada pašvaldības iestādes “Centrālā administrācija” Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Jelgavas novada civilās aizsardzības (turpmāk tekstā – CA) plāns izstrādāts saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumu, Ministru kabineta 2017. gada 10. novembra noteikumu Nr. 658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju” un atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 29. septembra Nr. 582 “Noteikumi par pašvaldību sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijām” prasībām.

Patvertnes Jelgavas novadā

Patvertņu atrašānās vietas Jelgavas novadā interaktīvā kartē apskatāmas ŠEIT. 

Vienotais ārkārtas palīdzības izsaukumu numurs – 112

  • Bezmaksas
  • Diennakts
  • Darbojas zvanot gan no mobilā, gan fiksētā tālruņa
  • Visas sarunas tiek ierakstītas

Palīdzības tālrunis paredzēts tiem gadījumiem, kad Jums ir nepieciešama tūlītēja policijas palīdzība – ja notiek nopietns sabiedriskās kārtības apdraudējums, noziegums vai ceļu satiksmes negadījums.

Gadījumā, ja neatrodaties Latvijā, zvaniet +371 67014002.

Ko un kā teikt, kad Jūs zvanāt uz 112

  • Izsakieties pēc iespējas ātrāk un skaidrāk – kas ir noticis? Kur ir noticis? Kas zvana?
  • Saglabājiet mieru un atbildiet uz ārkārtas palīdzības dienesta darbinieka papildjautājumiem!
  • Sniedziet visu pēc iespējas precīzākas ziņas par negadījumā iesaistītajām personām, satiksmes līdzekļiem vai apstākļiem.
  • Nepārtrauciet sarunu pirms ārkārtas palīdzības dienesta darbinieka!

Izskaidrojiet arī bērniem, kādos gadījumos ir jāzvana uz 112 un kas ir jāsaka!

Lietotne "112 Latvija" ir bezmaksas mobilā aplikācija, kas uzlabo iespēju iedzīvotājiem, it īpaši cilvēkiem ar dzirdes un runas problēmām, sazināties ar vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru 112, kā arī saņemt un uzzināt informāciju, kas ir būtiska, lai sagatavotos iespējamam apdraudējumam un mazinātu negadījuma sekas.

Lietotnes priekšrocības:

  • sniedz iespēju piezvanīt vai nosūtīt īsziņu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru 112:
    • īsziņu nosūtīšanas iespēja veicina vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura 112 pieejamību cilvēkiem ar runas un dzirdes traucējumiem un cilvēkiem, kuriem ir izsniegtas citu valstu mobilo sakaru operatoru SIM kartes;
    • zvanot vai sūtot īsziņu, izmantojot Lietotni, zvana vai īsziņas saņemšanas brīdī 112 kontaktu centra dispečeri redz aptuvenu zvanītāja/ īsziņas sūtītāja atrašanās vietu. Tas sniedz iespēju operatīvāk sniegt palīdzību tad, kad iedzīvotājs nevar precīzi izstāstīt negadījuma vietu. Būtiski! Lai būtu redzamas atrašanās vietas koordinātes, viedierīcē obligāti ir jābūt ieslēgtai atrašanās vietas noteikšanas funkcijai, kā arī jābūt pieejamam internetam;
  • sniedz zināšanas par pareizu rīcību apdraudējuma gadījumos un kā tiem sagatavoties;
  • informē par iespējamu apdraudējumu, piemēram, ekstremāli stipru karstumu;
  • sniedz iespēju iegūt informācīju par savai atrašanās vietai vistuvāk izvietotajām patvertnēm, kā arī citām Latvijas teritorijā izvietotajām patvertnēm.

Ārkārtas jeb steidzamie paziņojumi

Ārkārtas paziņojumi tiek nosūtīti apdraudējuma gadījumos, kad iedzīvotājiem ir jābūt gataviem nepieciešamības gadījumā rīkoties vai prasa iedzīvotājiem rīkoties nekavējoties. Piemēram, gadījumos, kad ir izsludināts Sarkanais brīdinājums par ekstremālu karstumu, kad pastāv plūdu draudi un tamlīdzīgi.

Ārkārtas paziņojums uzrādās Lietotnes sākuma lapā.

Būtiski! Lai šī iespēja darbotos, ir jāļauj Lietotnei nosūtīt šos paziņojumus, kā arī ir jābūt pieejamam internetam.

Patvertnes

Lietotnes “112 Latvija” lietotāji var kartē pārskatāmi redzēt ne tikai savai atrašanās vietai vistuvāk izvietotās patvertnes, kuru pagrabstāvi ir atzīti par atbilstošiem vai daļēji atbilstošiem patvertnes vajadzībām, bet arī apskatīt citas Latvijā izvietotās patvertnes, kā arī iegūt pamatinformāciju par tām. Lietotnes Patvertņu sadaļā ir iestrādāts informatīvs logs, kas ļauj iedzīvotājam uzzināt, vai viņam drošā attālumā ir izvietota patvertne, vai nav, kā arī saņemt skaidrojošus ieteikumus, kā apdraudējuma situācijā rīkoties, ja viņš atrodas iekštelpās vai ārpus telpām. Papildus lietotnē ir izveidota funkcija, kas palīdz tās lietotājam ātri atvērt tālrunī esošo navigācijas sistēmu, ar kuras palīdzību iedzīvotājs var nokļūt izvēlētajā patvertnē. Rēķinoties, ka ārkārtas situāciju laikā var tikt traucēti sakari, lietotnē ir nodrošināts tas, ka informācija par patvertnēm tiks uzrādīta arī gadījumos, kad tālrunim nebūs pieejams interneta savienojums.

Kā iegūt Lietotni?

Lietotne ir piemērota lietošanai viedtālruņos ar iOS un Android operētājsistēmu.

To var lejupielādēt bez maksas Google Play un App Store.

Konstatējot vides piesārņojumu (smakas, putekļi, dūmi, atkritumi (bīstamie atkritumi, būvgruži, nelegālas izgāztuves, lauksaimniecības ķimikālijas), ūdens piesārņojums), lūdzam nekavējoties par to informēt Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālo vides pārvaldi, minot konkrētu vietu un laiku.

Lācis pilsētā visbiežāk nonāk, klejojot vai meklējot barību, nevis agresijas vadīts vai vēloties uzbrukt cilvēkiem. Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka situācijās, kad lācis vai kāds cits liels savvaļas dzīvnieks ir nonācis pilsētvidē, primāri ir jāsazinās ar vietējo pašvaldību un Dabas aizsardzības pārvaldi, ļaujot speciālistiem koordinēt situāciju un “izvadīt” dzīvnieku no pilsētas ātrāk.

Šādā situācijā iedzīvotājiem būtiski ir saglabāt mieru, pašiem palikt drošībā un netuvoties, ziņot atbildīgajām iestādēm un neradīt dzīvniekam papildu stresu, piemēram, provocējot – dzenājot to ar automašīnu, skaļi signalizējot, biedējot ar suņiem, skrienot pakaļ vai aizšķērsojot tam ceļu. Tieši mazāks stress palielina iespēju, ka savvaļas dzīvnieks tuvākajā laikā pats pametīs apdzīvoto vietu.

Lāči Latvijas pilsētvidē nav bieži redzēti. To ienākšanai pilsētā var būt vairāki iemesli. Pirmkārt, pavasaros iepriekšējā gadā dzimušie un jau paaugušies lācēni atdalās no mātes un, klejojot lielos attālumos, izvēlas savu teritoriju. Otrkārt, pilsētvidē ir brīvi pieejama barība – mājdzīvnieku barība, nenoslēgtas atkritumu urnas, komposts, augļu koki, medību barotavas vai bišu dravas vilina savvaļas zvērus pārvietoties tuvāk cilvēkiem, kur ir brīvi pieejami pārtikas krājumi. Treškārt, lācis, šķērsojot nepazīstamas teritorijas, var nejauši nonākt apdzīvotā vietā un apjukt. Visbeidzot, var gadīties arī, ka lācis pilsētu tikai šķērso, lai nonāktu izplānotajā galapunktā, nevis ir ienācis pilsētvidē ar mērķi te palikt.

Eiropas pieredze rāda, ka problēmu parasti rada konkrēti indivīdi vai noteiktas teritorijas, nevis visa populācija. Rumānijā, Slovākijā un Polijā dzīvo ievērojama lāču populācija, un šīs valstis aicina sekot viņu piemēram un efektīvāk strādāt ar problemātisko indivīdu pārvaldību un profilaksi, īstenojot atkritumu pieejamības mazināšanu, biškopības aizsardzību un ātru reaģēšanu konkrētos gadījumos.

Vienlaikus jāuzsver, ka sugu klātbūtne dabā un pilsētvidē pati par sevi nav uzskatāma par tiešu apdraudējumu cilvēku drošībai. Tomēr situācijas, kurās konstatējams tiešs un tūlītējs apdraudējums cilvēka veselībai un/vai dzīvībai, tiek vērtētas atsevišķi un paredz iespēju pārvaldei nekavējoties rīkoties un problemātiskos dzīvniekus likvidēt. Par šādiem gadījumiem ikviens tiek aicināts ziņot pārvaldei, rakstot uz pasts@daba.gov.lv.

Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lielākais no Latvijas plēsējiem. Lāču mātītes svarā var sasniegt 150 kg, bet lāču tēviņu svars var sasniegt 300 kg. Tā dzīves ilgums var pārsniegt pat 30 gadu un tam nav dabisko ienaidnieku.

Lāči ir tipiski lielu mežu masīvu apdzīvotāji. Jauktu koku mežu zonā priekšroku dod lielāku un vecāku skuju koku un dažādu jauktu koku mežu biotopiem, kas robežojas ar aizaugušiem izcirtumiem, deguma vietām, purviem un ūdenstilpēm. Ziemas guļas migas lācis iekārto dabiskās slēptuvēs, pēc iespējas sausākās vietās un ūdens tuvumā.

Ikdienā lācis nav agresīvs un lielākoties izvairās no sastapšanās ar cilvēku. Cilvēkam bīstams lācis var kļūt, ja ir pāragri iztraucēts no ziemas guļas, pārsteigts nesagatavots, tam nav atkāpšanās ceļa, tas ir ievainots, kā arī lāču mātītes ar mazuļiem.

Šobrīd pasaulē ir aptuveni 200 000 brūno lāču. Lielākās populācijas sastopamas Krievijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā un Rumānijā. Daudzās Eiropas un pasaules valstīs brūnie lāči ir izzuduši, tomēr pakāpeniski tie šajās teritorijās sāk atgriezties.

Iepazīsties ar Dabas aizsardzības pārvaldes izveidotajām vadlīnijām: LĀČI UN MĒS. Kā rīkoties sastopoties?

Informāciju sagatavoja: Dabas aizsardzības pārvalde

Foto

Neatliekamā medicīniskā palīdzība (NMP) Latvijā ir pieejama, zvanot uz tālruņa numuru 113 vai 112, ja apdraudēta dzīvība (smagas traumas, sirdslēkmes, samaņas zudums u.c.). NMPD nodrošina pirmsslimnīcas palīdzību un pacientu nogādāšanu slimnīcā 24/7. Par neārkārtas gadījumiem var zvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. 

Kad zvanīt 113:

  • Apdraudēta dzīvība: pēkšņas sāpes krūtīs, elpas trūkums, stipra asiņošana, bezsamaņa, krampji.
  • Smagas traumas: kritieni no augstuma, ceļu satiksmes negadījumi.
  • Pēkšņa saslimšana: aizdomas par insultu, infarktu. 

Svarīgi:

  • Zvaniet 113 vai 112 (arī bez SIM kartes).
  • Esiet gatavi nosaukt precīzu adresi un aprakstīt simptomus.
  • NMPD nav taksometrs uz slimnīcu – izsauciet to tikai kritiskās situācijās. 

Ja situācija nav dzīvībai bīstama, sazinieties ar savu ģimenes ārstu vai vērsieties tuvākajā steidzamās medicīniskās palīdzības punktā.