Vilces dabas parkā aizvadīts sirsnīgs un piedzīvojumiem piepildīts mammu un meitu pārgājiens, kura galvenais mērķis bija dot mammām un meitām iespēju būt kopā – pa īstam, ar nedalītu uzmanību vienai otrai, kustībā, dabā, sarunās un kopīgos piedzīvojumos. Un, kā jau ierasts mūsu pārgājienos, arī šoreiz laikapstākļi mūs lutināja – diena bija saules apspīdēta un silta.
Šis pārgājiens mammām bija īpašs arī tādēļ, ka līdz šim tieši viņas bieži bija tās, kuras pieteica savus vīrus un bērnus mūsu pārgājieniem. Šoreiz beidzot bija viņu kārta – doties dabā pašām kopā ar savām meitām. Diena sākās ar iepazīšanās spēli, kurā mamma un meita viena par otru pastāstīja to, ko saredz, novērtē un no otras mācās. Pārrunājām arī praktiskas zināšanas par gatavošanos pārgājienam, drošību un nepieciešamo mugursomā, bet netradicionālā iesildīšanās ātri vien palīdzēja atbrīvoties, pasmaidīt un justies brīvi.
Dodoties ceļā, dalībnieces izmēģināja virvju siešanu, un prieks bija par to, ka mezglu izdevās sasiet visām. Kopīgi tika radīts arī mistisks stāsts par Vilces muižu, bet praktiskajos uzdevumos apgūtas pirmās palīdzības prasmes mežā. Īpaši daudz pārdomu raisīja uzticēšanās uzdevums ar aizsietām acīm – meitas atzina, ka vieglāk bijis ļauties un uzticēties, savukārt mammām dažkārt grūtāk bija palaist kontroli un ļauties meitas vadībai. Vienkāršs uzdevums, kas lika aizdomāties arī par ikdienu – cik viegli mums ir uzticēties un ļaut otram uzņemties atbildību.
Neizpalika arī smiekli un vieglums. “Klusais kustību telefons”, kurā kustības tika atdarinātas pa ķēdi, izvērtās par vienu no jautrākajiem dienas brīžiem. Visi ļāvās spēlei, nedomājot par to, kā izskatās no malas, bet vienkārši esot šeit un tagad. Upē palaidām savas sapņu lapiņas, klausījāmies leģendu par Velna gravu un kopīgi mēģinājām no tās izkļūt, izmantojot virvi un jauniemācītos mezglus. Pārgājiena laikā pārbaudījām arī vērīgumu, atpazīstot dzīvnieku pēdas – un te īpašs paldies tētiem un vīriem medniekiem, kuru zināšanas bija labi iemācījušas mammām un meitām šo prasmi. Visa pārgājiena laikā mammām un meitām bija jākļūst par dabas detektīvēm, vērojot un ieklausoties, kā arī jāveic pārgājiena sākumā saņemtais slepenais uzdevums, katrai savs, ko vajadzēja izpildīt nemanīti.
Īpašs dienas noslēgums bija pie ugunskura. Kopīgi iekurta uguns, pacietīgākajām izmantojot kramiņus, bet citām – sērkociņus, kļuva par sākumu nākamajam piedzīvojumam. Šoreiz mammām tika dota iespēja vienkārši atpūsties – baudīt, sarunās ar citām mammām par savām burvīgajām meitām, vai vienkārši atpūšoties. Tikmēr meitas pašas gatavoja frikadeļu zupu, kas, protams, bija pati gardākā, jo tapusi pašu rokām un uz uguns, tepat mežā. Par nākamās dienas Tēvu dienu arī netika aizmirsts – meitas un mammas izgatavoja apsveikumus saviem mīļajiem, stiprajiem un vislabākajiem tētiem. Noslēgumā – pašu gatavots deserts, cepts uz uguns un baudīts kopā.
Dalībnieču atsauksmes apliecināja dienas patieso vērtību – mammas un meitas atzina, ka šādas kopā būšanas ļoti pietrūkst, ka bija iespēja izmēģināt daudz ko jaunu, iemācīties un vienkārši pabūt dabā bez steigas. Īpaši sirsnīgi izskanēja atziņas, ka tik daudz laika dabā sen nebija pavadīts un ka pašu gatavotais ēdiens šķitis pats gardākais.
Šis pārgājiens vēlreiz atgādināja, ka reizēm visvērtīgākais, ko varam dot saviem bērniem un sev, ir nevis vēl viena lieta vai izklaide, bet laiks – nedalīts, patiess un kopā piedzīvots.
Paldies pārgājiena organizētājai un vadītājai Inga Liepa (@pasakumi.daba) ar savu komandu!
Plašāku informāciju var iegūt darba laikā zvanot vai rakstot Jelgavas novada Sociālo lietu pārvaldes Galvenajai speciālistei Agritai Sīlei: tālrunis +371 26534996, e-pasts: agrita.siile@jelgavasnovads.lv.
Pārgājiens norisinājās ESF+ projekta “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana Jelgavas novadā", Nr. 4.1.2.2/1/2/I/008 ietvaros.
