Jelgavas novada dome 2026. gada 27. maijā lēma par rakstiskas izsoles rīkošanu ar lejupejošu soli nekustamajam īpašumam Kastaņu ielā 2, Bērvircavā, Sesavas pagastā, nosakot izsoles sākumcenu un slepeno cenu, par kuru lētāk izsolē īpašumu nedrīkst pārdot. Sludinājums par nekustamo īpašumu izsoli tiks publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un pašvaldības tīmekļvietnē www.jelgavasnovads.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Izsoles”.
Nekustamais īpašums “Kastaņu iela 2” jeb Bērvircavas muižas kungu māja sastāv no zemes vienības 0,2472 ha platībā un ēkas ar platību 701,1 m². Bērvircavas muižas kungu māja ir vecākā koka kungu māja Latvijā un viena no senākajām koka ēkām Baltijā. Pēc pētnieku atzinuma ēka celta 17. gadsimta beigās, un tajā saglabājušās unikālas apgleznotas griestu sijas no 17.–18. gadsimta, kādas nav sastopamas citās Latvijas muižās. Taču ēka atrodas sliktā tehniskā stāvoklī. Nekustamais īpašums ir reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa “Bērvircavas muižas kungu māja un parks” ar valsts aizsardzības Nr. 5242 (https://mantojums.lv/cultural-objects/5242) sastāvā. Portālā mantojums.lv ir iespējams iepazīties ar nosacījumiem un ierobežojumiem par vēsturiskā pieminekļa saglabājamajām vērtībām un citiem datiem, kas ierobežo nekustamā īpašuma brīvu izmantošanu.
Bērvircavas muižas kungu mājas atsavināšana aizsākās 2024. gada martā, kad dome pieņēma lēmumu īpašumu nodot izsolei. Saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja aprēķinu noteikta izsoles sākumcena 14 000 eiro. Pēc trim nesekmīgām izsolēm, nevienā no tām nepiesakoties pretendentiem, veikts atkārtots vērtējums un noteikta jauna sākumcena - 7 700 eiro.
Nākamā īpašuma izsole notika no 2025. gada 21. novembra līdz 22. decembrim ar sākumcenu 7 700 eiro, savukārt otrā izsole ar samazinātu sākumcenu 6 160 eiro apmērā - no 2026. gada 10. marta līdz 9. aprīlim. Arī šīs izsoles noslēdzās bez rezultāta, proti, nepieteicās neviens pretendents. Ņemot vērā, ka iepriekš organizētās elektroniskās izsoles ar augšupejošu soli ir atzītas par nesekmīgām, dome lēma rīkot rakstisku izsoli ar lejupejošu soli, saglabājot sākumcenu 6 160 eiro.
Rakstiska izsole ir izsoles veids, kurā dalībnieki nesacenšas klātienē, bet iesniedz savus piedāvājumus rakstiski. Dalībniekiem savi piedāvājumi jāiesniedz izsoles noteikumos noteiktajā termiņā un izsoles rīkotājs dalībnieku klātbūtnē atver slēgtās aploksnēs iesniegtos piedāvājumus. Šāda procedūra nodrošina caurskatāmu un vienlīdzīgu piedalīšanos, un tā bieži tiek izmantota valsts un pašvaldību īpašumu atsavināšanā. Ja domes noteiktā slepenā cena ir augstāka par piedāvāto cenu, par šo faktu paziņo klātesošajiem izsoles dalībniekiem. Slepenā cena klātesošajiem netiek atklāta.