Saistībā ar privāta uzņēmēja ieceri attīstīt vēja elektrostaciju parku Lietuvas pierobežā, publiskajā vidē aktualizējies jautājums par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām, to iespējamo izmantošanu un aizsardzību. Kas ir šīs teritorijas un kā tās nosaka?
Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas Jelgavas novadā
Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas ir Latvijā īpaši aizsargājamas, auglīgas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, kuru zemes kvalitātes novērtējums nav zemāks par 60 ballēm. Tās atrodas Zemgales līdzenumā - Bauskas, Dobeles un Jelgavas novada pašvaldības teritorijā. Lai saglabātu šīs teritorijas kā nacionālo bagātību, pasargājot vērtīgāko zemi no sadalīšanas, apbūves vai citiem ar lauksaimniecību nesaistītiem izmantošanas veidiem, tajās nav atļauts veikt darbības, kas samazina lauksaimnieciskās izmantošanas iespējas. To noteikšanas kritērijus un izmantošanas nosacījumus nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.291 "Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām".
Jelgavas novadā nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas aizņem 32 tūkstošus hektāru. Šīs teritorijas atrodas vienpadmit Jelgavas novada pagastos – Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku. Lielākās nacionālās nozīmes teritorijas ir Sesavas pagastā – 7573,8 hektāri, tam seko Vilces pagasts ar 4323,3 hektāriem, Vircavas pagasts ar 4090,5 hektāriem un Jaunsvirlaukas pagasts ar 4046,3 hektāriem.
Kāpēc nav korekti salīdzināt dažādu periodu teritorijas plānojumus
No 2011. gada 23. novembra līdz 2025. gada 21. janvārim Jelgavas novada teritorijai, kas bija spēkā līdz 2021. gada 1. jūlija administratīvi teritoriālajai reformai, tika piemērots Jelgavas novada teritorijas plānojums 2011. - 2023. gadam (turpmāk - Teritorijas plānojums 2011-2023), savukārt no 2025. gada 22. janvāra - Jelgavas novada teritorijas plānojums administratīvajai teritorijai līdz 30.06.2021. (turpmāk - Teritorijas plānojums 2025).
"Jelgavas novada teritorijas plānojuma 2011 - 2023 izstrāde tika uzsākta 2009. gada 23. septembrī un veikta atbilstoši tā laika normatīvajam regulējumam un attīstības dokumentiem, kas šobrīd vairs nav spēkā. Šajā laika posmā vēl nebija pieņemti normatīvie akti, kas ir spēkā šobrīd un ir pamatā Teritorijas plānojumam 2025 un jaunā Jelgavas novada teritorijas plānojuma izstrādei, piemēram, Ministru kabineta noteikumi Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”, Nr.628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”, Nr.291 “Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām” un citi. Tāpat jāsaprot, ka Teritorijas plānojuma 2011-2023 izstrādes pamatojums bija tajā laikā spēkā esošā Jelgavas novada attīstības stratēģija, Zemgales plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumenti un citi dokumenti, kas šobrīd vairs nav spēkā. Šie abi teritorijas plānojumi ir izstrādāti dažādos laikposmos, balstoties uz atšķirīgiem normatīvajiem aktiem un attīstības plānošanas dokumentiem. Līdz ar to – tie ir būtiski atšķirīgi un savā starpā salīdzināt tos nav korekti," skaidro Jelgavas novada pašvaldības Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāja Krista Tumova.
Tā kā pēc Teritorijas plānojuma 2011-2023 spēkā stāšanās tika pieņemti virkne speciālie normatīvie akti, kas noteica vispārīgās prasības vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanai, teritorijas izmantošanai un apbūvei, tostarp no jauna tika izdots arī Teritorijas attīstības plānošanas likums, šis plānojums nonāca pretrunā ar citiem hierarhiski augstākiem normatīviem aktiem, piemēram, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 240, kas noteica atšķirīgu funkcionālo zonu iedalījumu un tajās nosakāmajiem teritorijas izmantošanas veidiem, tāpēc radās nepieciešamība izstrādāt jaunu teritorijas plānojumu. Teritorijas plānojuma 2025 izstrāde tika uzsākta 2017. gada jūnijā un kopumā minētajam teritorijas plānojumam tika izstrādātas septiņas redakcijas, no kurām pēdējā tika apstiprināta 2024. gada 7. novembrī, bet šī dokumenta īstenošana uzsākta ar 2025. gada 22. janvāri.
Augstvērtīgās lauksaimniecības zemes un nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas nav viens un tas pats
Teritorijas plānojumā 2011-2023 grafiskās daļas kartē “Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” tika noteiktas augstvērtīgās lauksaimniecības zemes (L2). Dokumenta paskaidrojuma rakstā ir skaidrots, ka augstvērtīgās lauksaimniecības zemes ir zemes nogabali ar paaugstinātu organikas (trūdu) saturu, meliorētas platības, kuras piemērotas mehanizētai apstrādei un kur primārais zemes izmantošanas veids ir laukkopības un lopkopības produktu ražošana. Augstvērtīgās lauksaimniecības zemes plānojumā tika noteiktas gan ievērojot nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas, gan ar mērķi aizsargāt Zemgalei raksturīgās lauksaimniecības ainavas un raksturīgo uzņēmējdarbību – augkopību. Šajā teritorijas plānojumā kā augstvērtīgās lauksaimniecības zemes (L2) tika noteiktas ne tikai tās lauksaimniecības zemes, kas atbilda nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām, bet arī citas, kas atbilda iepriekš minētajai definīcijai, līdz ar to kā augstvērtīgās lauksaimniecības zemes (L2) tika noteiktas plašākas teritorijas – tostarp lauksaimniecības zemes, kuru kvalitatīvais novērtējums ballēs bija zem 60 ballēm.
Jāmin, ka, stājoties spēkā Ministru kabineta noteikumiem Nr.240, jēdziens “teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” vairs neeksistē, bet plānojumā tiek noteiktas “funkcionālās zonas”, abiem šiem jēdzieniem ir atšķirīga nozīme un atšķirīgi atļautie teritorijas izmantošanas veidi.
Savukārt Teritorijas plānojuma 2025 izstrāde ir veikta atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem un prasībām, kas bija spēkā tā izstrādes laikā - no 2017.gada 28. jūnija līdz 2024. gada 7. novembrim. Minētajā laika posmā un arī šobrīd Ministru kabineta noteikumos Nr.240 ir noteiktas vispārīgas prasības funkcionālajām zonām un tajās atļautajiem teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem. Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums vairs neparedz tādu izmantošanu kā augstvērtīgās lauksaimniecības zemes, kā tas bija noteikts Teritorijas plānojumā 2011-2023. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām Teritorijas plānojumā 2025 nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām tiek noteikta atsevišķa funkcionālās zonas indeksētā apakšzona - lauksaimniecības teritorija (L1), kuras galvenā izmantošana ir lauksaimnieciskā izmantošana nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemēs saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto.
Kā tiek noteiktas nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas?
Ministru kabineta noteikumi Nr. 291 paredz, ka, izstrādājot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju zemes nogabalus nosaka atbilstoši šo noteikumu kritērijiem un saskaņā ar Valsts zemes dienesta rīcībā esošajiem augsnes kartēšanas un lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvās vērtēšanas materiāliem.
Teritorijas plānojuma 2025 izstrādes procesā no Valsts zemes dienesta tika pieprasīti aktuālie dati par lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvo novērtējumu ballēs un nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas ir noteiktas pamatojoties uz dienesta izsniegtajiem aktuālajiem datiem.
“Ja Teritorijas plānojumā 2011-2023 kā augstvērtīgās lauksaimniecības zemes tika noteiktas gan nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijas, gan citas zemes (jo tolaik spēkā bija cits normatīvais regulējums un šāda rīcība bija pieļaujama), tad Teritorijas plānojumā 2025 funkcionālā zona lauksaimniecības teritorija (L1) ir noteikta tikai nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām, kuras regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 291. Noteikt citas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kuru kvalitatīvais novērtējums ballēs ir zem 60 ballēm kā nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas, pašvaldībai nav juridiska pamatojuma. Tāpēc arī ir nesakritība starp iepriekšējā teritorijas plānojumā noteiktajām augstvērtīgajām lauksaimniecības zemēm (L2) un Teritorijas plānojumā 2025 noteikto zonu - lauksaimniecības teritorija (L1). Abas ir noteiktas atbilstoši atšķirīgam normatīvajam regulējumam un citiem principiem,” norāda K. Tumova.
Jāmin, ka pēc 2021. gada 1. jūlija administratīvi teritoriālās reformas, Jelgavas novadā joprojām ir spēkā divi teritorijas plānojumi – bijušā Ozolnieku novada un Jelgavas novada teritorijas plānojums (administratīvajai teritorijai līdz 30.06.2021.). Pašlaik notiek darbs pie vienota Jelgavas novada teritorijas plānojuma, izvērtējot un apvienojot abus augstāk minētos dokumentus, lai visā Jelgavas novada teritorijā būtu vienoti un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem atbilstoši izstrādāti teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.