Jelgavas novada pašvaldībai publiski tiek pārmesta informācijas novilcināšana, lai gan informāciju novilcina VARAM (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija).

Publiski metot aizdomu ēnu uz pašvaldības darbu, ministrija apzināti aizsākusi publisku retoriku, lai savus politiskos nolūkus slēptu aiz it kā cēliem nolūkiem, korektiem un ticamiem argumentiem. Uzsāktās finanšu revīzijas ietvaros ministrijas nekorekti aizsāktā komunikācija apliecina, ka tās nolūks visticamāk ir skaidrs jau tagad - nomelnot pašvaldības vadību, pierādīt tās nekompetenci vai pārmest tai prettiesisku darbību. Palūkosimies, kā ies tālāk, bet pagaidām - tikai fakti:

30.11.2020. VARAM informē plašsaziņas līdzekļus, ka veiks ārkārtas finanšu revīziju piecās pašvaldībās - tostarp min Jelgavas novadu;

04.01.2021. VARAM noslēdz līgumu ar auditoru kompāniju "Ernst & Young Baltic" par revīzijas veikšanu;

26.01.2021. Jelgavas novada pašvaldība saņem neoficiāli sūtītu e-pastu no auditoru kompānijas ar 57 jautājumiem finanšu revīzijas ietvaros (ļaujiet piebilst, ka no drošības apsvērumiem pašvaldībai nav saistoši uz jebkuru e-pastā sūtītu pieprasījumu attiekties kā uz saskaņotu revīzijas uzdevumu);

27.01.2021. Jelgavas novada pašvaldība saņem VARAM vēstuli ar atsauci par noslēgto līgumu ar auditoru kompāniju, taču vēstulē iztrūkst korektas norādes un atsauces uz dokumentiem, kas ļauj iepazīties ar revīzijas mērķi, uzdevumiem, apjomu, termiņiem; paralēli, protams, uzsāk gatavot dokumentu apkopošanu revidentiem;

02.02.2021. Jelgavas novada pašvaldība nosūta VARAM atbildes vēstuli, aicinot norādīt korekti dokumentus, kas tai saistoši, lai uzzinātu gan revīzijas saturu, gan termiņus;

04.02.2021. VARAM no rīta publisko plašsaziņas līdzekļiem vēstījumu, ka Jelgavas novada pašvaldība kavē finanšu revīziju un rosina izvērtēt izpilddirektores darba tiesiskumu, ministrijai pašai netieši atzīstot kļūdu;

04.02.2021. VARAM pēcpusdienā atsūta jau publiskotā vēstījuma vēstuli pašvaldībai ar uzstādījumu līdz 8.februārim izvērtēt izpilddirektores rīcību un informāciju revīzijai iesniegt nekavējoties.

Klaji nepamatoti pausti pārmetumi publiskā vidē var būt, protams, arī daļa no politiskās taktikas, taču nav pieņemama kā labas pārvaldības prakse jebkurai no ministrijām sadarbībā ar jebkuru no pašvaldībām. Ja tā ir apzināta vēršanās pret konkrētas pašvaldības vadību, šķiet, tas ir signāls, kas rada arī pamatotas aizdomas, ka ministrija revīzijas ietvaros apzināti sameklētus trūkums pašvaldības vai kapitālsabiedrības darbā izvērsīs kā publiskus skandālus vispirms publiskā telpā, lai apzināti demonstrētu savas varas pozīcijas un ietekmētu tālākos procesus pirms pašvaldību vēlēšanām.